Ādams Mickēvičs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ādams Mickēvičs
Adam Mickiewicz
Ādams Mickēvičs
Personīgā informācija
Dzimis 1798. gada 24. decembrī
Zavose (poļu-Zaosie, baltkrievu - Завоссе)
vai Novogrudoka
Flag of Russia.svg Krievijas impērija
(tagad Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Miris 1855. gada 26. novembrī (56 gadi)
Stambula, Ottoman flag.svg Osmaņu impērija
(tagad Karogs: Turcija Turcija)
Dzīves vieta Viļņa, Kauņa, Pēterburga, Roma, Parīze
Tautība polis
Paraksts
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, esejists
Valoda poļu valoda
Literatūras virzieni romantisms
Slavenākie darbi "Veļi"
"Pans Tadeušs"
Augstskola Viļņas universitāte

Ādams Bernards Mickēvičs (poļu: Adam Bernard Mickiewicz, lietuviešu: Adomas Bernardas Mickevičius, baltkrievu: Адам–Бернард Міцкевіч) (dzimis 1798. gada 24. decembrī Novogrudokas apkaimē, Krievijas impērijā (tagad Baltkrievijā), miris 1855. gada 26. novembrī Stambulā, Turcijā) - poļu dzejnieks un rakstnieks, romantisma pārstāvis. Ietekmējis arī baltkrievu un lietuviešu literatūras attīstību.

Īsa biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ādams Mickēvičs dzimis poļu šļahtiču ģimenē, Lietuvas dižkunigaitijas senās galvaspilsētas Novogrudokas (tagad Baltkrievijā) apkaimē trīs gadus pēc tam, kad pilsēta Polijas dalīšanas rezultātā bija nokļuvusi Krievijas sastāvā. Visus savus dzīves gadus Mickēvičs sevi uzskatīja par Lietuvas patriotu XIX gs. izpratnē - Lietuva kā bijušās Žečpospoļitas austrumdaļa, respektīvi, mūsdienu Lietuva un Baltkrievija ar poļu kā kultūras valodu.

Mickēvičs studēja Viļņas universitātē, kur iesaistījās nelegālajā filomātu biedrībā, kā arī publicēja savus pirmos dzejoļus. No 1819. gada līdz 1823. gadam strādāja par skolotāju Kauņā.

1823. gadā Mickēviču arestēja, un par sodu izsūtīja uz valsts galvaspilsētu - Pēterburgu. Šeit viņš tika labi uzņemts tālaika literārajās aprindās savas izglītības un poētisko improvizāciju spēju dēļ. Pēc pieciem gadiem Mickēvičam atkal atļāva ceļot, un viņš slepus pieņēma lēmumu nekad neatgriezties Krievijā vai Polijā, kamēr tā ir Krievijas sastāvā.

Vispirms viņš devās uz Veimāru, kur tikās ar Gēti, pēc tam ceļoja pa Vāciju, Itāliju un apmetās uz dzīvi Romā, kur tapa viens no ievērojamākajiem Mickēviča darbiem - poēma "Pans Tadeušs" (Pan Tadeusz).

1832. gadā Mickēvičs pārcēlās uz dzīvi Parīzē, jo pēc Polijas Novembra sacelšanās apspiešanas šī pilsēta kļuva par poļu emigrācijas centru. Sākumā Mickēvičs dzīvoja diezgan lielā trūkumā, tomēr 1840. gadā atrada darbu kā slāvu literatūras pasniedzējs Parīzē un Lozannā. Šajā dzīves periodā Mickēvičs pamazām pievērsās misticismam.

1853. gadā, sākoties Krimas karam, Mickēvičs devās uz Stambulu, lai organizētu poļu karaspēka daļas, kas cīnītos pret krievu karaspēku, tomēr 1855. gadā viņš saslima ar holēru un 26. novembrī mira. Mickēvičs tika apglabāts Francijā , bet 1900. gadā viņu pārapbedīja Krakovā Vāvela katedrālē poļu karaļu kapenēs.

Būtiskākie darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dzejas 1.sēj./Poezje t. 1 (1822) (ietver ciklu "Balādes un romances" (Ballady i Romanse))
  • Dzejas 2.sēj./Poezje t. 2 (1823) (ietver balādi no Lietuvas senatnes "Gražina" (Grażynę), kā arī poēmas "Veļi" (Dziady) II un IV daļu)
  • Krimas soneti/Sonety krymskie (1826)
  • Veļi, III daļa/ Dziady, III część (1828)
  • Konrāds Valenrods/Konrad Wallenrod (1828)
  • Pans Tadeušs/Pan Tadeusz (1834)
Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Ādams Mickevičs