Vjerhņadzvinska

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vjerhņadzvinska
—  Pilsēta  —
Vjerhņadzvinskas iela
Vjerhņadzvinskas iela
Flag of Vjerhņadzvinska
Karogs
Vjerhņadzvinska
Ģerbonis
Vjerhņadzvinska
Red pog.png
Vjerhņadzvinska
Koordinātas: 55°46′00″N 27°56′00″E / 55.76667°N 27.93333°E / 55.76667; 27.93333Koordinātas: 55°46′00″N 27°56′00″E / 55.76667°N 27.93333°E / 55.76667; 27.93333
Valsts Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Pirmo reizi minēta 1386. gadā
Vēsturiskie nosaukumi Drisa (līdz 1962. gadam)
Iedzīvotāji (2014. gadā)
 - kopā 7 300
Pasta indeksi 211631
Tālruņu kods +375 2151

Vjerhņadzvinska jeb Verhņedvinska (baltkrievu: Верхнядзвінск, krievu: Верхнедвинск) ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļu daļā, Vitebskas apgabala Vjerhņadzvinskas rajona administratīvais centrs. Līdz 1962. gadam pilsētas nosaukums bija Drisa. Pilsēta atrodas pie Drisas ietekas Daugavā. Stacija līnijā Daugavpils-Polocka atrodas Borovkas ciemā, kas atrodas 2 kilometrus uz ziemeļiem no pilsētas. 2010. gadā iedzīvotāju skaits bija 7 300.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināta kā Drisas cietoksnis Livonijas pierobežā, pilsēta pirmo reizi minēta Lietuvas dižkunigaiša Jagaiļa valdīšanas laikā 1386. gadā. Viduslaikos pilsēta un tās apkārtne ietilpa Polockas kņazistes, Lietuvas lielkņazistes un Žečpospoļitas sastāvā.

Pēc Polijas dalīšanas pievienota Krievijas impērijai un atradās Pleskavas guberņas Polockas provincē (1772.-04.09.1776.), Polockas guberņā (04.09.1776.—1778.), Polockas provincē (1778—1796), Baltkrievijas guberņā (1796—1801/1802). No 1801. gada bija Vitebskas guberņas Drisas apriņķa administratīvais centrs. Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada sākumā Drisas apriņķi iekļāva Baltkrievijas Sociālistiskajā Padomju Republikā.

1920. gada janvāra beigās pēc militārās palīdzības līguma noslēgšanas Latvijas un Polijas armijas ieņēma Ludzas un Drisas apriņķus. Latvijas-Krievijas pamiera līgumā noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā Ludzas apriņķa austrumu robežu. 1920. gada martā Latvijas armijas Kurzemes divīzija nomainīja poļu daļas frontes iecirknī arī Drisas apriņķī no Proškiem līdz Osvejas ezeram un tālāk līdz Daugavas labajam krastam. Līdz ar to Latvijas armijas pozīcijas bija no Drisas pilsētas dienvidos līdz Kacēniem ziemeļos, ko tā noturēja aprīļa un maija-jūlija kaujās. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā miera starp Latviju un Padomju Krieviju Latvijas armija atkāpās no Drisas, vienīgi Piedrujas un Pustiņas (Robežnieku) pagastus iekļāva Latvijas teritorijā.[1]

1924. gadā Drisa kļuva par Baltkrievijas PSR rajona centru, 1962. gadā to pārdēvēja par Vjerhņadzvinsku. No 1990. gada 27. jūlija tā ir Baltkrievijas rajona centrs.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Krišs Kapenieks. Latvijas armijas darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]