Vladislavs Anderss

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vladislavs Anderss
Władysław Anders
Vladislavs Anderss
Personīgā informācija
Dzimis 1892. gada 11. augustā
Bloņe (Błonie) pie Krosņevices, Merchant ensign of Vistula ships of Congress Poland.svg Kongresa Polija
(tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1970. gada 5. decembrī (78 gadi)
Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
(apglabāts Montekasīno, Karogs: Itālija Itālija)
Tautība vācietis/polis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālleitnants (generał broni)
Dienesta laiks 1913.—
Valsts Krievijas impērija (1913. - 1917.),
Polija (1918.-)
Struktūra Sauszemes armija
Komandēja Andersa armija (Polskie Siły Zbrojne w ZSRR),
Otrais poļu korpuss (Drugi Korpus Wojska Polskiego).
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Poļu - padomju karš, Otrais pasaules karš
Izglītība Rīgas Politehnikums, Parīzes Augstākā militārā skola (Ecole Superieure de Guerre)
Cits darbs pēc Otrā pasaules kara - emigrācijas politiķis

Vladislavs Anderss (poļu: Władysław Anders, dzimis 1892. gada 11. augustā, miris 1970. gada 12. maijā) bija vācbaltiešu izcelsmes poļu karavadonis un valstsvīrs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vladislavs Anderss dzimis 1892. gada 11. augustā luterāņu ģimenē Bloņes ciemā pie Krosņevices , Kongresa Polijā. Tēvs bija muižas pārvaldnieks Alberts Anderss no Vidzemes, māte Elizabete Tauherte. No 1911. līdz 1913. gadam Anderss studēja Rīgas Politehnikumā (tagad - Rīgas Tehniskā universitāte). Bija studentu korporācijas "Arkonia" loceklis. No 1913. līdz 1917. gadam Pirmā Pasaules kara laikā dienēja Krievijas impērijas armijā, izcēlās ar drosmi kaujās, trīs reizes ievainots. 1917. gadā mācījās Petrogradas Ģenerālštāba akadēmijā. 1918. gada janvārī-februārī 1. poļu korpusa sastāvā nesekmīgi karojis pret sarkanajiem latviešu strēlniekiem, kurus vadīja Jukums Vācietis. No 1919. līdz 1920. gadam Polijas brīvības cīņās karoja pret Vācijas un Padomju Krievijas karaspēku. 1919. gadā kļuva par Lielpolijas armijas štāba priekšnieku. 1920. gadā bijis 15. Poznaņas ulānu pulka komandieris.

Vēlāk studēja militārajā augstskolā Parīzē. 1925. gadā kļuva par Varšavas pilsētas komendantu. 1926. gadā Pilsudska apvērsuma laikā cīnījās pret pučistiem kā valdības karaspēka komandieris, tādēļ pēc to uzvaras kritis nežēlastībā. 1939. gada septembrī Polijas kampaņas laikā komandēja poļu kavalērijas brigādi cīņās pret iebrukušajām Vācijas un PSRS armijas vienībām. Tika ievainots un saņemts padomju gūstā.

No 1939. līdz 1941. gadam - Ļvovas kara hospitālī, vēlāk Lubjankas cietumā Maskavā, kur esot spīdzināts. Nosolījies pāriet katoļu ticībā, ja izdzīvošot. 1941. gada 4.augustā iecelts par poļu karaspēka vienību komandieri PSRS. Pēc PSRS un Polijas trimdas valdības vienošanās vadīja poļu vienību (t. s. Andersa armijas) pārdislokāciju caur Irānas, Irākas un Palestīnas teritorijām uz Itālijas fronti. No 1944. līdz 1945. gadam vadīja Otrā poļu korpusu kaujās Itālijā, arī pie Montekasīno. Pēc Jaltas konferences asi kritizēja Lielbritānijas un ASV valdību lēmumu iekļaut Poliju PSRS interešu zonā, pieprasot savu vienību atvilkšanu no frontes, kam angļu valdība nepiekrita.

1945. gadā kļuva par vienu no vadošajiem Polijas trimdas valdības locekļiem Londonā, tādēļ Polijas komunistu valdība viņam 1946. gadā atņēma Polijas pilsonību un ģenerāļa pakāpi. Miris 1970. gada 12. maijā Londonā. Izpildot ģenerāļa gribu, apglabāts blakus saviem cīņubiedriem Montekasīno karavīru kapsētā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vladislavs Anderss apbalvots ar 10 valstu 36 ordeņiem.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]