Kirovohradas apgabals

Kirovohradas apgabals
	Kirovohradas apgabals
	Кіровоградська область
	— apgabals —
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Kropivnicka
Administratīvais iedalījums	25
	Platība
- Kopā	24 588 km²
	Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	987 600
- Blīvums	40,2/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (90,13%); krievi (7,46%)
	Mājaslapa: http://www.kr-admin.gov.ua
	Kirovohradas apgabals Vikikrātuvē

Kirovohradas apgabals (ukraiņu: Кіровоградська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā. Robežojas ar Odesas un Mikolajivas apgabaliem dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalu dienvidaustrumos un austrumos, Poltavas un Čerkasu apgabaliem ziemeļos un Vinnicas apgabalu rietumos.

Vēsture

Tagadējā Kirovohradas apgabala teritoriju līdz 17. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. 1362. gadā šeit notika Kauja pie Zilajiem ūdeņiem ("Kauja pie Siņuhas"), kurā Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds sakāva Zelta Ordas karaspēku un apgabala teritorija vēlāk nokļuva Lietuvas dižkunigaitijas pārvaldībā.

Pēc Krimas hanistes izveidošanās apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā, kas atradās Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas—Lietuvas ūnijas kontrolē, ienāca kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649—1657) kā daļa no Zaporižjas Sečas zemēm. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju Polijas—Lietuvas kopvalsts un Krievijas caristes kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporožjes Seča kļuva atkarīga no Krievijas. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporožes Seču.

No 1754. gada šī Dņepras labā krasta daļu iekļāva Krievijas Impērijā kā Jaunkrievijas daļa ar nosaukumu Novoserbija (1752—1764). 1775. gadā nodibināja Jeļisavetgradu, kas kļuva par galveno militāro atbalsta punktu.

No 1921. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas PSR Nikolajevas guberņas, no 1932. gada Odesas apgabala, no 1937. gada Nikolajevas apgabala sastāvā. 1939. gada 10. janvārī izveidoja Kirovohradas apgabalu.

No 1991. gada Ukrainas sastāvā. 2016. gadā apgabala centru pārdēvēja par Kropivnicku dekomunizācijas gaitā. Tā kā apgabalu nosaukumi ir ierakstīti Ukrainas konstitūcijā, 2019. gadā Ukrainas Konstitucionālā tiesa atzina Augstākās Radas komitejas apstiprinātu priekšlikumu pārdēvēt apgabalu par Kropivnickas apgabalu (ukraiņu: Кропивницька область) par atbilstošu konstitūcijai.^[1]^[2] 2021. gadā to atbalstīja arī Kirovohradas apgabala dome, taču likumprojekts kopš tā laika ilgstoši iestrēdzis parlamentā, iespējams, Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dēļ. 2022. gada septembrī apgabala dome atkārtoti lūdza Radu paātrināt pārdēvēšanas procesu, taču Nacionālās atmiņas institūta un dekomunizācijas procesa vadītājs Oleksandrs Aļforovs 2025. gadā izteicās, ka karastāvokļa laikā tas nav iespējams.^[3]^[4]

Administratīvais iedalījums

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā iepriekšējo 21 rajona un 4 apgabala pakļautības pilsētu vietā ir izveidoti četri rajoni: Holovaņivskas rajons, Kropivnickas rajons, Novoukrajinkas rajons un Oleksandrijas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.