Pāriet uz saturu

Rivnes apgabals

Vikipēdijas lapa
Rivnes apgabals
Рівненська область
—  apgabals  —
Ostrohas pils Ostrohā
Ostrohas pils Ostrohā
Ostrohas pils Ostrohā
Flag of Rivnes apgabals
Karogs
Coat of arms of Rivnes apgabals
Ģerbonis
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Rivne
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 20 047 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 1 158 800
 - Blīvums 57,8/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (95,90%)
krievi (2,57%)
baltkrievi (1,01%)
Mājaslapa: www.rv.gov.ua
Rivnes apgabals Vikikrātuvē

Rivnes apgabals (ukraiņu: Рівненська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļrietumos. Robežojas ar Žitomiras apgabalu austrumos un dienvidaustrumos, Hmeļnickas un Ternopiļas apgabaliem dienvidaustrumos, Ļvivas apgabalu dienvidrietumos, Volīnijas apgabalu rietumos, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalu ziemeļos.

Rivnes apgabala teritorija atrodas vēsturiskajā Volīnijas novadā. Pirmo Volīnijas kņazu Vsevolodu 988. gadā iecēla viņa tēvs Kijivas kņazs Vladimirs Svjatoslavičs pārvaldīt savas valsts rietumu daļu pilī, kas tika nosaukta Vladimira vārdā. 12. gadsimta sākumā Volīnijas kņaziste kļuva suverēna un lielkņaza Vladimira Monomaha mazdēls Izjaslavs Mstislavičs izveidoja savu dinastiju, kas sadalīja valsti dalienas kņazistēs. Kijivas lielkņaza dēls Volīnijas Vladimiras kņazs Romāns Mstislavičs no 1199. līdz 1233. gadam ilgstošās cīņās ar ungāru Arpādu dinastijas "Galīcijas un Vladimirijas karaļiem" pievienoja Volīnijas kņazisti saviem īpašumiem un viņa pēcnācēji tika saukti par Galīcijas-Volīnijas kņaziem. Kņazam Danielam Romanovičam 1253. gadā Romas pāvests piešķīra arī titulu Krievzemes karalis (rex Rutheniae) un viņa pēcnācēji līdz 14. gadsimtam lietoja titulu Visas Krievzemes, Galīcijas un Vladimiras hercogi" (Dei gratia duces totius Terrae Russuae, Galiciae et Ladimiriae). Pēc Galīcijas mantojuma kara 1392. gadā Volīnijas un Luckas kņazistes ieguva Lietuvas dižkunigaitija.

Pēc Pirmās Polijas dalīšanas apgabala teritorija nokļuva Krievijas Impērijas sastāvā ka Volīnijas guberņas austrumu daļa. Pēc Pirmās pasaules kara par kontroli pār apgabala teritoriju karoja Polija un Rietumukrainas Tautas Republika. Pēc Rīgas miera līguma 1921. gadā apgabala teritoriju iekļāva Polijas Republikas Volīnijas vojevodistē. Pēc Polijas okupācijas 1939. gadā Volīnijas vojevodisti sadalīja Volīnijas un Rivnes apgabalos un iekļāva Ukrainas PSR.

No 1991. gadā atrodas neatkarīgās Ukrainas Republikas sastāvā.

Administratīvais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2020. gadam apgabalā ietilpa 4 apgabala nozīmes pilsētas - Dubno, Varaša, Ostroha un Rivne, kā arī 16 rajoni - Bereznes rajons, Demidivkas rajons, Dubno rajons, Dubrovicas rajons, Hoščas rajons, Korecas rajons, Kostopiļas rajons, Mliņivas rajons, Ostrohas rajons, Radiviļivas rajons, Rivnes rajons, Rokitnes rajons, Sarnu rajons, Volodimirecas rajons, Zaričnes rajons, Zdolbuņivas rajons.

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā iepriekšējo 16 rajonu un 4 apgabala pakļautības pilsētu vietā ir izveidoti četri rajoni: Dubno rajons, Rivnes rajons, Sarnu rajons un Varašas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.

Apgabalā ir 11 pilsētas:

Trekninātas — rajonu centri.

Rivnes apgabala pilsētu izvietojums (treknrakstā — rajonu centri)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]