Pāriet uz saturu

Skaistkalnes pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Šenbergas pagasts)
Skaistkalnes pagasts
Skaistkalnes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Bauskas novads
Centrs: Skaistkalne
Kopējā platība:[1] 106,2 km2
 • Sauszeme: 104,5 km2
 • Ūdens: 1,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 929
Blīvums (2024): 8,9 iedz./km2
Mājaslapa: www.skaistkalne.lv
Skaistkalnes pagasts Vikikrātuvē

Skaistkalnes pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Mēmeles kreisajā krastā. Robežojas ar Lietuvu, sava novada Kurmenes, Bārbeles, Brunavas un Vecsaules pagastiem. Pagasta centrs atrodas Skaistkalnē.

Atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenuma dienviddaļā. Teritorijas virsmas augstums mainās no 30 m vjl. ziemeļrietumos līdz 50 m austrumos un dienvidaustrumos. Virsma viegli viļņota.

Iecava, Mēmele, Rukšupīte.

Baltezers, Lielais Melnezers, Mazais Melnezers.

Tagadējā Skaistkalnes pagasta teritorija atrodas senajā Medenes zemē.

Nosaukums radies no novada pirmā lēņa īpašnieka Hermaņa Šēnberga (no vācu: Schönberg — "skaists kalns") vārda. Līdz 1925. gadam pagastu sauca Šenbergas pagasts.[4]

Mūsdienu Skaistkalnes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ānmēmeles muiža (Gut Hahns-Memelshof, Mēmele), Jaunsaules muiža (Gut Neu-Rahden, Saules), Šēnbergas muiža (Gut Schönberg, Skaistkalne).

1935. gadā pagasta platība bija 87,8 km2. 1945. gadā pagastā izveidoja Skaistkalnes un Augšmēmeles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Skaistkalnes ciemam pievienoja Augšmēmeles ciema kolhoza "Skaistkalne" teritoriju. 1963. gadā pievienoja Jaunsaules ciemu, bet Skaistkalnes ciema kolhoza "Jaunā gvarde" teritoriju iekļāva Kurmenes ciemā. 1977. gadā daļa teritorijas pievienota Vecsaules ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Vecumnieku novadā. 2021. gadā Vecumnieku novadu iekļāva Bauskas novadā.

Skaistkalnes un Kurmenes apkārtnes 1925 gada topografiskā karte.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 875—    
19591 925−33.0%
19671 600−16.9%
GadsIedz.±%
19791 597−0.2%
19891 520−4.8%
20001 512−0.5%
GadsIedz.±%
20111 159−23.3%
2021935−19.3%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnakrogs, Kalnamuiža, Mēmele, Putni, Skaistkalne.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. OSP