Vecsaules pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Mēmeles kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Dāviņu, Codes, Ceraukstes, Brunavas, Stelpes, Bārbeles un Skaistkalnes pagastiem.
Caur pagastu tek Lambārtes, Iecavas un Mēmeles upe.
Pēc viena uzskata Vecsaules pagastā pie Saules strauta ietekas Mēmelē 1236. gadā notikusi Saules kauja.[4][5][6]
Mūsdienu Vecsaules pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kūlu muiža (Gut Kuhlmannshof), Mazmēmeles muiža (Gut Klein-Memelhof), Pētermuiža (Gut Peterhof, Pētermuiža), Vecmuiža (Gut Althof, Jaunsaule), Vecsaules muiža (Gut Alt-Rahden, Vecsaule).
1935. gadā Bauskas apriņķa Vecsaules pagasta platība bija 113,6 km² un tajā dzīvoja 1888 iedzīvotāji.[7] 1945. gadā pagastā izveidoja Mazsaules un Vecsaules ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Bauskas rajona Vecsaules ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Mazsaules ciemu, 1961. gadā padomju saimniecības «Dāviņi» teritoriju pievienoja Bruknas ciemam, 1963. gadā pievienoja daļu likvidētā Bruknas ciema, 1977. gadā pievienoja daļu Skaistkalnes ciema teritorijas, 1979. gadā — daļu Bārbeles ciema teritorijas.[8] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vecsaules pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Bauskas novadā.
- Vecsaules viduslaiku kapsēta (Baznīckalns)[9]
- Kapa piemineklis K.A. Braunam
- Siliņu, Grigaļu un Čapānu senkapi
- Ozolaines katoļu baznīca
- Jaunsaules luterāņu baznīca
- Stanišķēnu viduslaiku kapsēta
- Kandratēnu mēra kalns - viduslaiku kapsēta
- Likvertenes apmetne
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[10]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas| Gads | Iedz. | ±% |
|---|
| 1935 | 3 500 | — |
|---|
| 1959 | 2 850 | −18.6% |
|---|
| 1969 | 2 300 | −19.3% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% |
|---|
| 1979 | 2 304 | +0.2% |
|---|
| 1989 | 2 390 | +3.7% |
|---|
| 2000 | 2 406 | +0.7% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% |
|---|
| 2011 | 2 007 | −16.6% |
|---|
| 2021 | 1 798 | −10.4% |
|---|
|
|
Lielākās apdzīvotās vietas ir Vecsaule (pagasta centrs), Jaunsaule, Kaģeni, Kūdra, Likverteni, Līči, Mazbrukna, Melderi, Ozolaine, Pētermuiža, Rīkani, Strautiņi, Zvaigzne.
1853. gadā uzsāka būvēt Vecsaules pamatskolu, un 1854. gadā tā tika iesvētīta. Skola nepārtraukuca savu darbību arī sarežģītos politiskos apstākļos. Piemēram, Pirmā pasaules kara laikā skolas bērnus mācīja vācu kareivji. Vecsaules pamatskolai ir divas ēkas – Lielā skola un Mazā skola.[11]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Kauja pie Saules 22. septembrī 1236. gadā. Arhivēts 2019-09-21 Wayback Machine vietnē. Jānis Juškēvičs. Aizsargs. 1926. 140.-143. lpp.
- ↑ Saules kauja 1236.gada septembrī. Lokalizācijas mēģinājums. Dedumietis, D. Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki. 2001. 2(42), 16.-25.lpp.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37 793. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
- ↑ Vecsaules pamatskolas vēsture
| Vēsturiskā administratīvā piederība |
|---|
| |
|
Vecsaules pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
