Šulhan aruh
 |
| Jūdaisms |
|---|
| Ebreji |
| Pamatprincipi |
| Reliģiskie teksti |
| Pravieši |
| Svētās pilsētas |
| Reliģiskās brīvdienas |
| Ievērojami tēli |
| Ievērojami rabīni |
| Dzīves cikls |
| Reliģiskie amati |
| Kulta vietas |
| Kulta priekšmeti |
| Lūgšanas un dievkalpojums |
| Kustības |
Šulhan aruh (Uzklātais galds) ir 1565. gadā publicēts jūdaisma likumu kodekss, kuru sarakstījis sefardu rabīns Jozefs Karo Safedas pilsētā. Apmēram desmit gadus vēlāk tas tika papildināts ar Polijas aškenazu rabīna Mošes Isserla kritiku un komentāriem par likumiem, kas jāievēro aškenaziem. Tas joprojām ir autoritatīvākais ebreju reliģisko likumu kodekss, īpaši ortodoksālo un sefardu ebreju rabīnu vidū, taču Šulhan aruh ir akceptēts arī aškenazi ebreju vidū. Likumu kodekss sniedz praktisku reliģisko likumu izskaidrojumu un rituālu pareizu veikšanu. Rabīnu eksāmenos Šulhan aruh zināšanas joprojām ir viens no svarīgākajiem pārbaudījumiem.[1]
Kad 1492. gadā sefardi tika izraidīti no Spānijas karalistes, viņu izceļošana no savas dzimtenes un pārcelšanās uz zemēm, kur valdīja aškenazu likumi, radīja neskaidrības pareizā reliģisko likumu ievērošanā. Karo sarakstītais likumu krājums bija paredzēts, lai ieviestu skaidrību ikdienas problēmās. Šulhan aruh ir dalīts četrās daļās:
- Dzīvesveids, Orakh Hayyim, kas regulē ikdienas lūgšanas, sabatu un reliģiskās brīvdienas.
- Zinību mācība, Yereh De’ah, kas aptver plašu likumu klāstu (kašruta ievērošana, Toras studēšana, attiecības ar neebrejiem, labdarības ziedojumi u.c.).
- Palīdzības akmens, Even haEzer, likumi par laulību, bērnu radīšanu un šķiršanos.
- Tiesāšanas bruņas, Khoshen Mishpat, civillikumu apkopojums par tiesām, īpašumu iegādi, mantojumu, aizdevumiem, darba attiecībām u.c.[2]