12. Saeimas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas izvērtēšanai

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Darba grupa ’’Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai’’ ir 12. Saeimas Juridiskās komisijas izveidota darba grupa ar mērķi rosināt ekspertu, bijušo politiķu un sabiedrības pārstāvju vidū padziļinātas diskusijas par prezidenta pilnvarām un tā ievēlēšanas kārtību.

Darba grupas izveidošana un darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darba grupas 2017.gada 21.marta sēde (Foto: Ernests Dinka Saeimas administrācija)
Vaira Vīķe-Freiberga 2016.gada 23.februāra darba grupas sēdē (Foto: Ernests Dinka Saeimas administrācija)

12.Saeimas deputāti pēc sīvām diskusijām par Latvijas Republikas valsts prezidenta ievēlēšanas modeļa maiņu (no parlamenta uz tautas vēlētu) 2015. gada 17. februārī izveidoja parlamentāriešu darba grupu, ko nosauca  ’’Darba grupa valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai’’. Katra no Saeimas frakcijām darbam šai Juridiskās komisijas veidojumā deleģēja vienu pārstāvi. Par vadītāju vienbalsīgi tika ievēlēts Saeimas deputāts, profesors Ringolds Balodis. Darba grupa savā darbībā strikti ievēroja atklātības un informācijas pieejamības principu (sēdes tika translētas tiešraidē Saeimas mājaslapā). Darba grupa darbojās divu gadu garumā, no 17.02.2015. līdz 25.04.2017.  un divpadsmit sēdēs aplūkoja Satversmes regulējumu par Valsts prezidentu. Tika uzklausīti Valsts prezidenti (Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers); Saeimas priekšsēdētāji (Ināra Mūrniece,  Solvita Āboltiņa, Gundars Daudze, Ilga Kreituse, Indulis Emsis, Jānis Straume, Alfrēds Čepānis); ministru prezidenti (Laimdota Straujuma, Valdis Birkavs, Māris Gailis, Andris Bērziņš, Einars Repše, Aigars Kalvītis); tiesībzinātnieki, amatpersonas un dažādi augsta līmeņa eksperti (Uldis Krastiņš, Juta Strīķe, Gvido Zemrībo, Valentijs Liholajs, Laila Jurcēna, Ēriks Kalnmeiers, Juris Jansons, Romāns Apsītis, Valdis Cielava, Aivars Borovkovs, Arvīds Dravnieks; Mārtiņš Bondars, Filips Rajevskis, Jānis Ikstens, Arnis Kaktiņš, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Pildegovičs, Linards Muciņš, Māris Pūķis); Satversmes zinātnisko komentāru projekta dalībnieki (Egils Levits, Ineta Ziemele, Veronika Krūmiņa, Edvīns Danovskis, Kristaps Hahelis, Annija Kārkliņa, Dita Plepa, Artūrs Kučs, Gatis Litvins, Anita Rodiņa, Lauris Liepa, Artūrs Caics, Reinis Bērziņš, Dina Gailīte, Jautrīte Briede, Aivars Endziņš, Sanita Osipova, Edgars Pastars, Jānis Pleps, Jānis Lazdiņš, Gunārs Kusiņš,. Tālavs Jundzis). Darba grupas sēdēs aktīvi piedalījušās gandrīz 90 amatpersonu, ekspertu un lietpratēju.

Darba grupas atzinums un galvenie secinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darba grupa vienbalsīgi 2017. gada 25. aprīlī atbalstīja darba grupas vadītāja, deputāta, Tiesību zinātņu pētniecības institūta vadītāja  Ringolda Baloža sagatavoto atzinumu. Darba grupas atzinums sastāv no 3 daļām: Ievada; Darba grupas secinājumiem Valsts prezidenta pilnvaru jautājumā; Valsts prezidenta ievēlēšana, atlaišana, aizvietošana; lietotiem saīsinājumiem, kopsavilkuma, pielikumiem un izmantoto avotu saraksta.[1]

Galvenie darba grupas secinājumi par ievēlēšanas modeļa maiņu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darba grupas sēde 2015.gada 15.decembrī, Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

1)Mainot prezidenta ievēlēšanas modeli, nav nepieciešams būtiski mainīt prezidenta pilnvaru apjomu, jo parlamentāras republikas politiskais modelis Latvijai ir vispiemērotākais.

2) Satversmē noteiktā Valsts prezidenta varas līdzsvarojošā funkcija ir jāsaglabā neatkarīgi no tā, vai ievēlēšanas modelis tiek mainīts vai nē.

3) Saeimai vajadzētu izstrādāt jaunu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, paplašinot Valsts prezidenta vēlētāju loku. Ir vai nu jāuztic Valsts prezidenta ievēlēšanu tautai vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās vai arī jāveido kolēģiju, kura vēlētu Valsts prezidentu. Kolēģija sastāvētu no Saeimas un pašvaldību deputātiem.

Par Valsts prezidenta pilnvarām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts prezidenta pilnvaras likumdošanas, apžēlošanas jomā, ārlietās un izpildvarā nav jāgroza, taču Satversmes 53.pants būtu grozāms, lai paplašinātu Valsts prezidenta kreatīvo funkciju (pilnvaras augstāko amatpersonu izvirzīšanā, apstiprināšanā un iecelšanā). Valsts prezidents varētu izvirzīt ne tikai Ministru prezidentu un NBS komandieri, bet arī valsts kontrolieri, tiesībsargu, Latvijas Bankas prezidentu un KNAB priekšnieku. Šīs izmaiņas līdzsvarotu politisko un profesionālo kritēriju ietekmi uz amatpersonu izvēli, izslēdzot priekšrocības vai aizdomas, kas rodas tad, ja kandidātu izvirza kāda Saeimas frakcija vai koalīcija. Pateicoties tam, tiktu mazināts politizēšanas risks un amatpersonu izvēlē, apstiprināšanā prevalētu profesionālie kritēriji.

Par Valsts prezidenta atstādināšanas procedūru[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darba grupas sēde 2016.gada 12.aprīlī, Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

Jāmodernizē Valsts prezidenta atlaišanas regulējumu, ieviešot Valsts prezidenta impīčmenta procedūru. Satversmes 53. pantā iekļautais noteikums, ka prezidents politisku atbildību nenes, būtu svītrojams, bet Satversmes 51. pantā paredzētā atlaišanas procedūra papildināma ar tās ierosināšanas kārtību un iemesliem, kas var būt par pamatu prezidenta atlaišanai (piemēram, Satversmes pārkāpums, būtisks likuma pārkāpums, svinīgā solījuma laušana un valsts nodevība). Atlaišanas procedūrā iesaistāma Satversmes tiesa, kurai būtu jāizvērtē apsūdzības pamatotība.

Par Valsts prezidenta aizvietošanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Satversmē jānosaka, cik ilgi Valsts prezidents var atrasties prombūtnē, un jānosaka arī konkrēti apstākļi, no kuru iestāšanās brīža attiecīgais termiņš skaitāms (piemēram, prezidents vispār nav spējīgs paust savu gribu u. tml.). Jāprecizē Saeimas priekšsēdētāja pilnvaru apjomu gadījumā, kad viņš aizvieto Valsts prezidentu. Ir jāparedz garāka Valsts prezidenta aizvietošanas ķēde gadījumiem, kad viņu aizvietot nav spējīgs Saeimas priekšsēdētājs.

Secinājumi par citu Satversmes pantu grozīšanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Satversmes 42., 43. un 44. pantu regulējums ir būtiski atpalicis no starptautiskajām tiesībām un tie būtu jākoriģē atbilstoši mūsdienu starptautisko normu izpratnei.

Papildu secinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

9.Saeimas Prezidijs 2010.gada 4.maijā, Foto: Uldis Pāže, Saeimas Administrācija

1) Jāatjauno tāda kārtība, ka Ministru kabineta sēdes ir slēgtas, taču lēmumi – publiski.

2) Jāgroza Satversmes 16. pantu, nosakot, ka Saeimas Prezidijs sastāv no priekšsēdētāja un četriem viņa biedriem, tādējādi atsakoties no Saeimas sekretāra amata kategorijas.

3) Jāizstrādā vienotu valsts augstāko amatpersonu atbrīvošanas procedūru, paredzot arī atbilstošas tiesību aizsardzības garantijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Juridiskās komisijas deputātu darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai atzinums skatāms šeit.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darba grupas mājaslapa

Darba grupas atzinums

Darba grupas sēdes fotogrāfijas

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas 2007. gada 22. janvāra likuma ierosinājums par Valsts prezidenta ievēlēšanas un atlaišanas regulējumu

Valsts prezidenta Valda Zatlera Konstitucionālo tiesību komisijas 2008. gada 30. aprīļa viedoklis par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu

Valsts prezidenta Valda Zatlera 2008. gada 6. augusta likuma ierosinājums par Saeimas atlaišanu

Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011. gada 16. marta likuma ierosinājums paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras

Valsts prezidenta Valda Zatlera Konstitucionālo tiesību komisijas 2011. gada 10. maija viedoklis par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas ietvaros

Valsts prezidenta Valda Zatlera Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra viedoklis par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu

Valsts prezidenta Andra Bērziņa Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei 2013. gada 13. septembra priekšlikumi “Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējas”

Valsts prezidenta Andra Bērziņa Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei 2015. gada 22. maija priekšlikumi “Patstāvīgo iestāžu darbības pilnveidošanas iespējas”

Saeimas deputāta Arveda Berga priekšlikums grozīt Latvijas Republikas Satversmē (1927);

Saeimas deputāta Arveda Berga priekšlikums grozīt Latvijas Republikas Satversmi (1931);

Latviešu zemnieku savienības priekšlikums grozīt Latvijas Republikas Satversmi (1933);

Latvijas Republikas Augstākās padomes likumprojekts “Latvijas Republikas Pamatlikums pārejas periodam” (1991);

Saeimas frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums grozīt Latvijas Republikas Satversmi (2006);

Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partija) priekšlikums grozīt Latvijas Republikas Satversmi (1997);

Latvijas Universitātes profesora Jura Bojāra vadībā izstrādātais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Satversmes grozījumu projekts (2002);

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums grozīt Latvijas Republikas Satversmi (2011);

Saeimas frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums grozīt Latvijas Republikas Satversmi (2012);

Saeimas frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums grozīt Latvijas Republikas Satversmi (2013);

12.Saeimas deputātu priekšlikums grozīt Latvijas Republikas Satversmi (2014).

Prezidents pats savu iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu uz Saeimu nevirzīs, LNT ziņas, 27.08.2017.

Satversmes grozījumu priekšlikumi starpkaru periodā, Doc.Dr.iur. Jānis Pleps

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]