Juta Strīķe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Juta Strīķe
Juridiskās komisijas sēde (32062441297).jpg
Juta Strīķe 2019. gadā
KNAB priekšnieka vietniece
Amatā
2004. gada 11. februāris — 2016
13. Saeimas deputāte
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2020. gada 18. marts

Dzimšanas dati 1970. gada 18. jūlijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miršanas dati 2020. gada 18. martā (49 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija
Tautība latviete
Profesija juriste
Augstskola Latvijas Universitāte

Juta Strīķe (dzimusi Juta Potapova 1970. gada 18. jūlijā Maskavā, mirusi Jūrmalā[1] 2020. gada 18. martā[2]) bija Latvijas politiķe un iekšlietu un korupcijas apkarošanas darbiniece. Strādājusi par izmeklētāju Drošības policijā un Iekšlietu ministrijā. No 2004. gada līdz 2014. gada 31. oktobrim J. Strīķe bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece, bet pēc tam ar KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka lēmumu pazemināta amatā par Juridiskās nodaļas galveno speciālisti-juristi.[3] Kopš 2017. gada — Rīgas domes deputāte. 2018. gada 6. oktobrī ievēlēta 13. Saeimā no Jaunās konservatīvās partijas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1970. gadā Maskavā Jurija Potapova un Taigas Zvirbules ģimenē.[4] Mācījās Maskavas 584. vidusskolā,[5] bet vasarās dzīvoja Latvijā.[6] 1988. gadā viņa kā Juta Potapova[7][8][9][10][11][12] sāka studēt Latvijas Valsts Universitātes Juridiskajā fakultātē.

1993. gadā viņa ieguva tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju.[13] Apprecējās ar Maiguru Strīķi un pieņēma viņa uzvārdu. Sākumā strādāja Iekšlietu ministrijā, vēlāk Drošības policijā (1995—2003) un KNAB (2003—2016). J. Strīķe vairākkārt izvirzīta KNAB vadītājas amatam, bet Saeimā viņas kandidatūru noraidīja.[6] 2011. gada 5. februārī plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par tiešu apdraudējumu Jutas Strīķes dzīvībai un veselībai un viņa uz laiku drošības apsvērumu dēļ izbrauca no Latvijas.[14]

No iepriekšējā vadītāja Normunda Vilnīša atlaišanas 2011. gada 16. jūnijā līdz J. Streļčenoka apstiprināšanai amatā 17. novembrī J. Strīķe bija KNAB priekšnieka pienākumu pildītāja.[15] 2013. gada 20. decembrī KNAB priekšnieks J. Streļčenoks paziņoja par Strīķes atbrīvošanu no amata,[16] taču 2014. gada 7. janvārī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šo rīkojumu atcēla.[17] Darbu KNAB Strīķe pārtrauca 2016. gadā. Mirusi 2020. gada 18. martā 49 gadu vecumā Bulduru slimnīcā Jūrmalā.[4]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada 28. februārī J. Strīķi uzņēma Jaunajā konservatīvajā partijā. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās viņu ievēlēja Rīgas domē, bet 2018. gadā Saeimas vēlēšanās 13. Saeimā no šīs partijas saraksta.

13. Saeimā J. Strīķe bija Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija priekšsēdētāja biedre un Juridiskās komisijas locekle.[18]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Pietiek :: Bulduru slimnīcā negaidīti mirusi Juta Strīķe». pietiek.com. Skatīts: 2020-03-19.
  2. «Mūžībā devusies Saeimas deputāte un bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-18.
  3. «Strīķe biroja priekšnieka vietnieces amatā atkārtoti nav jāatjauno, apgalvo KNAB». Delfi. 2014. gada 30. decembrī. Skatīts: 2015. gada 26. martā.
  4. 4,0 4,1 Iespējams, Juta Strīķe mūžībā aizgājusi smagas slimības dēļ nra.lv 2020. gada 20. martā
  5. «Juta Strīķe alias Anna Potapova». TvNET. 2003.11.02. Skatīts: 2011.03.25.
  6. 6,0 6,1 Zane Zālīte-Kļaviņa. «Trauslā meitene ar tvērienu». Diena, 2008. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
  7. «Juta Strīķe alias Anna Potapova». tvnet.lv. 2003. gada 2. novembris. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
  8. «Avīze: Juta Strīķe kādreiz bija zināma ar vārdu Anna Potapova». Apollo. 2011. gada 1. marts. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
  9. Jānis Zariņš. «KNAB šaubās, vai Juta Strīķe ir persona, par kuru uzdodas». TV3 (skaties.lv), 2016. gada 14. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 28. augustā.
  10. Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs. «Aktualizējas jautājums par Strīķes – Potapovas identitāti». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2018. gada 11. septembris. Skatīts: 2018. gada 3. oktobrī.
  11. Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs. «Jauns pagrieziens Jutas Strīķes mīklainās identitātes lietā». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2018. gada 3. oktobris. Skatīts: 2018. gada 3. oktobrī.
  12. Atsaucoties uz Maskavas pilsētas 584. vidusskolas atestātu, kas Jutai Strīķei izsniegts uz Annas Potapovas vārda, Maskavas pilsētas Čerjomušku rajona pasu galda 1988. gada 11. augustā izdotu dokumentu Nr. I — MЮ Nr. 294724 par vārda maiņu un viņas krieviski rakstīto autobiogrāfiju pielaišanai iestājeksāmeniem Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, tiek apgalvots, ka viņa savu vārdu esot nomainījusi. J. Strīķe pati to noliedz, sakot, ka vienmēr saukta par Jutu, un, ka vidusskolas atestātā notikusi direktores pārrakstīšanās, kas nav uzskatīta par gana būtisku, lai izlabotu: Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs. «TV ēterā Strīķe iekarst strīdā ar Liepnieku: "Es vienmēr esmu bijusi Juta (nevis Anna)!"». Kasjauns, 2018. gada 30. oktobris. Skatīts: 2018. gada 6. novembrī.
  13. Sanita Jemberga. «Juta Striķī». Diena, 2004. gada 17. janvārī. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
  14. Sanita Jemberga. «Turpināšu strādāt, protams». Ir, 2011. gada 2. martā. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
  15. «Par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju ieceļ Strīķi». Delfi. 2011.06.16. Skatīts: 2011.06.18.
  16. «Streļčenoks atbrīvo no amata Strīķi». Delfi. 2013.12.20. Skatīts: 2013.12.20.
  17. «Dombrovskis atceļ rīkojumu par Strīķes atlaišanu; Streļčenoks pikts». Delfi. 2014.01.07. Skatīts: 2014.01.07.
  18. Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs. «IZM: Strīķes noslēpums atrodas LU rektora rokās». Labdien.lv, 3.01.2019. Skatīts: 2019-01-04.