Juta Strīķe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Juta Strīķe
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781704151).jpg
KNAB priekšnieka vietniece
Amatā
2004. gada 11. februāris — 2016

Dzimšanas dati 1970. gada 18. jūlijā (48 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Augstskola Latvijas Universitāte

Juta Strīķe (dzimusi 1970. gada 18. jūlijā MaskavāJuta Potapova) ir Latvijas politiķe un iekšlietu un korupcijas apkarošanas darbiniece. Strādājusi par izmeklētāju Drošības policijā un Iekšlietu ministrijā. No 2004. gada līdz 2014. gada 31. oktobrim Strīķe bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece, bet pēc tam ar KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka lēmumu pazemināta amatā par Juridiskās nodaļas galveno speciālisti-juristi.[1] Kopš 2017. gada — Rīgas domes deputāte. 2018. gada 6. oktobrī ievēlēta 13. Saeimā no Jaunās Konservatīvās partijas.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juta Strīķe ir dzimusi Maskavā, kur arī mācījusies un pabeigusi Maskavas 584. vidusskolu,[2] bet vasarās dzīvojusi Latvijā.[3] Absolvējusi Latvijas Universitāti.[4] Pašreizējo uzvārdu ieguvusi pēc laulībām ar Maiguru Strīķi.

Strādājusi Iekšlietu ministrijā, Drošības policijā un KNAB. J. Strīķe vairākkārt izvirzīta KNAB vadītājas amatam, bet Saeimā viņas kandidatūra tika noraidīta.[3] 2011. gada 5. februārī plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par tiešu apdraudējumu Jutas Strīķes dzīvībai un veselībai un viņa uz laiku drošības apsvērumu dēļ izbrauca no Latvijas[5]

No iepriekšējā vadītāja Normunda Vilnīša atlaišanas 2011. gada 16. jūnijā līdz J. Streļčenoka apstiprināšanai amatā 17. novembrī J. Strīķe ir bijusi KNAB priekšnieka pienākumu pildītāja.[6]

2013. gada 20. decembrī KNAB priekšnieks J. Streļčenoks paziņoja par Strīķes atbrīvošanu no amata,[7] taču 2014. gada 7. janvārī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šo rīkojumu atcēla.[8] Darbu KNAB pārtrauca 2016. gadā.

2017. gada 28. februārī J. Strīķe uzņemta Jaunās konservatīvās partijas biedru rindās un 2017. gada 3. jūnijā ievēlēta Rīgas domē no šīs partijas saraksta.

Identitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsaucoties uz Strīķes pabeigtās Maskavas pilsētas 584. vidusskolas atestātu, kas viņai izsniegts uz Annas vārda, Maskavas pilsētas Čerjomušku rajona pasu galda 1988. gada 11. augustā izdotu dokumentu Nr. I - MЮ Nr. 294724 par vārda maiņu un viņas krieviski rakstīto autobiogrāfiju pielaišanai iestājeksāmeniem Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, tiek apgalvots, ka Juta Potapova patiesībā dzimusi kā Anna Potapova, bet vēlāk vārdu nomainījusi[9][10][11][12][13], ko pati Strīķe noliedz, sakot, ka vienmēr saukta par Jutu, un, ka vidusskolas atestātā notikusi direktores pārrakstīšanās, kas nav uzskatīta par gana būtisku, lai izlabotu.[14]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Strīķe biroja priekšnieka vietnieces amatā atkārtoti nav jāatjauno, apgalvo KNAB». Delfi. 2014. gada 30. decembrī. Skatīts: 2015. gada 26. martā.
  2. «Juta Strīķe alias Anna Potapova». TvNET. 2003.11.02. Skatīts: 2011.03.25.
  3. 3,0 3,1 Zane Zālīte-Kļaviņa. «Trauslā meitene ar tvērienu». Diena, 2008. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
  4. Sanita Jemberga. «Juta Striķī». Diena, 2004. gada 17. janvārī. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
  5. Sanita Jemberga. «Turpināšu strādāt, protams». Ir, 2011. gada 2. martā. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
  6. «Par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju ieceļ Strīķi». Delfi. 2011.06.16. Skatīts: 2011.06.18.
  7. «Streļčenoks atbrīvo no amata Strīķi». Delfi. 2013.12.20. Skatīts: 2013.12.20.
  8. «Dombrovskis atceļ rīkojumu par Strīķes atlaišanu; Streļčenoks pikts». Delfi. 2014.01.07. Skatīts: 2014.01.07.
  9. «Juta Strīķe alias Anna Potapova». tvnet.lv. 2003. gada 2. novembris. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
  10. «Avīze: Juta Strīķe kādreiz bija zināma ar vārdu Anna Potapova». Apollo. 2011. gada 1. marts. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
  11. Jānis Zariņš. «KNAB šaubās, vai Juta Strīķe ir persona, par kuru uzdodas». TV3 (skaties.lv), 2016. gada 14. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 28. augustā.
  12. Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs. «Aktualizējas jautājums par Strīķes – Potapovas identitāti». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2018. gada 11. septembris. Skatīts: 2018. gada 3. oktobrī.
  13. Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs. «Jauns pagrieziens Jutas Strīķes mīklainās identitātes lietā». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2018. gada 3. oktobris. Skatīts: 2018. gada 3. oktobrī.
  14. Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs. «TV ēterā Strīķe iekarst strīdā ar Liepnieku: "Es vienmēr esmu bijusi Juta (nevis Anna)!"». Kasjauns, 2018. gada 30. oktobris. Skatīts: 2018. gada 6. novembrī.