1570. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1567 1568 1569 - 1570 - 1571 1572 1573 |
| Latvijā: | 1567 1568 1569 - 1570 - 1571 1572 1573 |
| Laikapstākļi: | 1567 1568 1569 - 1570 - 1571 1572 1573 |
| Sportā: | 1567 1568 1569 - 1570 - 1571 1572 1573 |
| Kino: | 1567 1568 1569 - 1570 - 1571 1572 1573 |
Šajā lapā ir apkopoti 1570. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560—1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1560—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas, daļēji Livonijas Karalistes sastāvā. Rīgas brīvpilsēta (1561—1582) mēģināja saglabāt suverenitāti.
Valdnieki
[labot | labot pirmkodu]- Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
- Kurzemes un Sāmsalas bīskaps (1560—1583) un krievu okupētās Livonijas karalis (1570—1578) bija Magnuss.
- Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1548—1572) Sigismunds II Augusts, bet Livonijas vietvaldis (1566—1578) bija Jānis Hodkevičs.
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]- turpinājās Livonijas karš (1558–1583)
- 1570. gada 10. jūnijā Kurzemes un Sāmsalas bīskapu Magnusu kronēja par Livonijas karali.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |