1567. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1564 1565 1566 - 1567 - 1568 1569 1570 |
| Latvijā: | 1564 1565 1566 - 1567 - 1568 1569 1570 |
| Laikapstākļi: | 1564 1565 1566 - 1567 - 1568 1569 1570 |
| Sportā: | 1564 1565 1566 - 1567 - 1568 1569 1570 |
| Kino: | 1564 1565 1566 - 1567 - 1568 1569 1570 |
Šajā lapā ir apkopoti 1567. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560–1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1560—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā, daļēji krievu okupācijas zonā. Rīgas brīvpilsēta (1561–1582) mēģināja saglabāt suverenitāti.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- turpinājās Livonijas karš (1558–1583)
- Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
- Kurzemes un Sāmsalas bīskaps (1560—1583) bija Magnuss.
- Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1548—1572) Sigismunds II Augusts, bet Livonijas vietvaldis (1566–1578) bija Jānis Hodkevičs.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kurzemes un Sāmsalas bīskaps Magnuss 1566. gadā Lietuvas valdniekam Sigismundam II Augustam lūdza viņa māsas princeses Annas roku, pūrā prasot bijušās Rīgas arhibīskapijas teritoriju, tāpēc sarunas nevainagojās ar panākumiem.[1]
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ K.H. Busse. Herzog Magnus, König von Livland. Ein fürstliches Lebensbild aus dem 16. Jahrhundert. — Leipzig, 1871. — S.39.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |