1573. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1570 1571 1572 - 1573 - 1574 1575 1576 |
| Latvijā: | 1570 1571 1572 - 1573 - 1574 1575 1576 |
| Laikapstākļi: | 1570 1571 1572 - 1573 - 1574 1575 1576 |
| Sportā: | 1570 1571 1572 - 1573 - 1574 1575 1576 |
| Kino: | 1570 1571 1572 - 1573 - 1574 1575 1576 |
Šajā lapā ir apkopoti 1573. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560–1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1530—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas, daļēji Livonijas Karalistes sastāvā. Rīgas brīvpilsēta (1561–1582) mēģināja saglabāt suverenitāti.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
- Kurzemes bīskaps (1560—1583) un krievu okupētās Livonijas karalis (1570—1578) bija Magnuss.
- Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1573—1575) Anrī III Valuā, bet Livonijas vietvaldis (1566–1578) bija Jānis Hodkevičs.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1573. gada 16. maijā Anrī III Valuā ievēlēja par Polijas karali.
- 1573. gadā Livonijas karalis Magnuss Novgorodā apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma Karkuses cietoksni.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |