1590. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1590. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Piltenes apgabals un Grobiņas apgabals nebija pakļauti Kurzemes hercogam. Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā.

Notikumi

Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
Kurzemes hercogisti pārvaldīja Frīdrihs Ketlers.
Jaunjelgavai piešķīra miesta tiesības.
Mollīna tipogrāfijā iespiests pirmais Rīgas kalendārs 1590. gadam, sastādījis Johans Nikolajs Arborijs.
Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa apstiprināja Valkas pilsētas tiesības. Tika apstiprināts arī Valkas pilsētas ģerbonis.
Kanclers Miķelis Brunavs Sīķelē cēla ev. luterisko baznīcu un nodibināja mācītājmuižu. Par virsmācītāju tika nozīmēts Timms (līdz 1604. gadam).
Pirmo reizi tika minēta Cēsu alusdarītava.
Rīgā tika reģistrēta pirmā reformātu draudze.
Mollīna tipogrāfija Rīgā izdeva 4 jaunas grāmatas.
Pirmo reizi minēts Grobiņas pilī iekārtotais arsenāls.^[1]
Augstkalnes pagasta Mežmuižā iesvētīta pirmā mūra baznīca.

7. februāris — tika izdota instrukcija Rīgas delegātiem uzsākt sarunas ar karali Sigismundu III par oficiālas tipogrāfijas izveidošanu Rīgā.
19. februāris — par Livonijas bīskapu tika iecelts Otto fon Šenkings.

16. maijs — Nikolajs Mollīns saņēma karaļa Sigismunda III privilēģiju, ar kuru tam tika dotas tiesības Rīgā iespiest grāmatas (citiem tās bija aizliegts pārspiest).

Gerhards fon Broke (Paludanus), Sv. Jēkaba baznīcas latviešu draudzes virsmācītājs, iespējams piedalījies latviešu dziesmu grāmatas veidošanā.

↑ Krollmann. Das Defensionswerk im Herzogtum Preussen I, 1908., 58.lpp. (vāciski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.