1600. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1597 1598 1599 - 1600 - 1601 1602 1603 |
| Latvijā: | 1597 1598 1599 - 1600 - 1601 1602 1603 |
| Laikapstākļi: | 1597 1598 1599 - 1600 - 1601 1602 1603 |
| Sportā: | 1597 1598 1599 - 1600 - 1601 1602 1603 |
| Kino: | 1597 1598 1599 - 1600 - 1601 1602 1603 |
Šajā lapā ir apkopoti 1600. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Piltenes apgabals un Grobiņas apgabals nebija pakļauti Kurzemes hercogam. Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā. Šajā gadā sākās karadarbība starp Zviedrijas un Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēkiem (Poļu—zviedru karš), zviedriem izdevās iekarot lielāko daļu no Vidzemes.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
- Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nezināms laiks vai visa gada laikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zviedrijas karaspēks karaļa Kārļa IX vadībā ieņēma visu Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar Daugavas upi, proti, Daugavgrīvas, Rīgas un Kokneses cietokšņus.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 21. janvāris — Georgs Radvils (Georgius Radvillus), bijušais Livonijas hercogistes administrators (1578/1582—1586), Romas katoļu baznīcas kardināls (dzimis 1556)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |