Pie ūdens kapteiņa kantora un loču apmetnes uz kāpas tā laika Lielupes, vēlākās Buļļupes labajā krastā tika ierīkota muitnīca. Atrodoties pie Daugavas ietekas jūrā, tai vēsturiski bija liela nozīme, gadsimtiem ilgi kontrolējot garām braucošo kuģu satiksmi. Muita sagādāja ievērojamus zaudējumus Kurzemes hercogistei, tādēļ hercogs Jēkabs pat vēlējies izrakt Lielupes izeju jūrā pie Slokas, lai nebūtu jābrauc garām Bolderājas muitai un Daugavgrīvas cietoksnim. Bolderājas miestiņš izveidojās lielākoties šīs muitnīcas dēļ.
Vācijā skrejlapas veidā tika izdots vācu mācītāja Frīdriha Engelkena iepriekšējā gadā rakstīts teksts par notikumiem Kurzemes hercogistē (par badu un tā izraisīto kanibālismu). Tur viņš šajā laikā pildīja mācītāja pienākumus.
Hercogs Vilhelms KetlersAucē saaicināja Zemgales muižniekus uzbrukumam zviedru karaspēkam Vidzemē, tomēr pēc tam paskaidroja, ka tā ir bijusi vienīgi mācību trauksme, lai pārbaudītu muižnieku uzticamību.
23. jūlijs — Aksels Lilijs (Axel Lillie), zviedru karavīrs un valstsvīrs. Zviedru Pomerānijas ģenerālgubernators, feldmaršals, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (miris 1662.)
Jakobs Grajs (Jakob Grajus/Jakob Gray/Jacobus Gray) — Saksijā dzimis Vidzemes teologs un mācītājs (miris 1686.)
