Ar Sigismunda III izdoto II Livonijas ordināciju (Ordinationes Livoniae II) tika veiktas izmaiņas Pārdaugavas hercogistes pārvaldē un muižnieku privilēģijās. Prezidiātus pārdēvēja par vaivadijām un pēc Lietuvas parauga sadalīti apriņķos. Valsts muižas apvienoja stārastijās, kuras pārvaldīja stārasti (pilskungi). Tika noteikta Polijas un Lietuvas muižnieku tiesiskā vienlīdzība amatu un muižu iegūšanā, ierobežojot vācu muižnieku privilēģijas (viņi nedrīkstēja kļūt par stārastiem, kā arī netika apstiprināti pirms 1539. gada saņemtie lēņi).
Cēsis kļuva par Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītās Livonijas hercogistes Cēsu vaivadijas galveno pilsētu. Par pirmo Cēsu vaivadijas vaivadu tika iecelts Jirgens Fārensbahs (Jürgen von Farensbach, 1598-1602).
Rīgā tika izdots greznības jeb "kāzu nolikums" (Hochzeit Ordnung), kura mērķis bija akcentēt kārtu atšķirības pēc hierarhiskā principa. Tas noteica, piemēram, ka tikai rātes locekļi un Lielās ģildes vadība drīkst nēsāt apmetņus ar samta atlokiem, caunādu apdari un zelta izšuvumiem, tikai Lielās ģildes līgava drīkstēja likt zelta vainagu ar pērlēm. Nolikums reglamentēja arī kristību kārtību. Tas atļāva aicināt kristībās ne vairāk par piecām kūmām, noteicot arī kūmu naudas lielumu un aizliedzot kūmu pēcdevas bērniem. Nolikums lielā mērā bija vērsts pret latviešu tradīcijām.
Vairāki ziņojumi liecināja par latviešu pagānisko tradīciju piekopšanu, par veļu mielastu gatavošanu.
Kurzemē pie Nurmes baznīcas dibināja pastorātu. Netālu no baznīcas uzcēla Nurmuižas pili.
Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis (pēc Livonijas kara) Ērgļus atgrieza atpakaļ Tīzenhauzenu dzimtai. Šajā gadā Tīzenhauzens Ērgļos uzcēla jaunu baznīcu, pēc kārtas otro.
20. jūnijs — Georgs fon Firkss sastādīja testamentu, kurā Nurmuižu pasludināja par "koprokas" un fideikomisa muižu, ko drīkstēja mantot tikai Firksu pēcnācēji pa vīriešu līniju.
20. jūlijs — Olivas klosterī Polijas karalis apstiprināja vienošanos, ko bija noslēguši Hermanis Maidels un mirušā Ernsta Sakena mantinieki. H. Maidels samaksāja 3364 poļu florīnus (summa, par kādu Cīrava kādreiz bija ieķīlāta), un ieguva tiesības atstāt šo muižu mantojumā savai sievai Agnesei (dzimušai Noldei).
12. decembris — pie Sv. Annas baznīcas tika dibināta pirmā skolaLiepājā. Šī skola bija elementārskola, kurā mācīja tikai lasīt, rēķināt, katehismu un baznīcas dziedāšanu. Skolas pirmais skolotājs (arī advokāts) Kārlis Greviuss.
