1598. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1595 1596 1597 - 1598 - 1599 1600 1601
Latvijā: 1595 1596 1597 - 1598 - 1599 1600 1601
Laikapstākļi: 1595 1596 1597 - 1598 - 1599 1600 1601
Sportā: 1595 1596 1597 - 1598 - 1599 1600 1601
Kino: 1595 1596 1597 - 1598 - 1599 1600 1601

Šajā lapā ir apkopoti 1598. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales novadi Pārdaugavas hercogistes sastāvā (Žečpospoļitas province). Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ar Sigismunda III izdoto II Livonijas ordināciju (Ordinationes Livoniae II) tika veiktas izmaiņas Pārdaugavas hercogistes pārvaldē un muižnieku privilēģijās. Prezidiāti tika pārdēvēti par vojevodistēm un pēc Lietuvas parauga sadalīti sīkāk povjatos. Valsts muižas tika apvienotas stārastijās, kuras pārvaldīja stārasti (pilskungi). Tika noteikta Polijas un Lietuvas muižnieku tiesiskā vienlīdzība amatu un muižu iegūšanā, ierobežojot vācu muižnieku privilēģijas (tie nedrīkstēja kļūt par stārastiem, kā arī netika apstiprināti pirms 1539. gada saņemtie lēņi).
  • Cēsis kļuva par Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijas galveno pilsētu. Par pirmo Cēsu vaivadijas vaivadu tika iecelts Jirgens Fārensbahs (Jürgen von Farensbach, 1598.-1602.).
  • Rīgā tika izdots greznības jeb kāzu nolikums ("Hochzeit Ordnung"), kura mērķis bija akcentēt kārtu atšķirības pēc hierarhiskā principa. Tas noteica, piemēram, ka tikai rātes locekļi un Lielās ģildes vadība drīkst nēsāt apmetņus ar samta atlokiem, caunādu apdari un zelta izšuvumiem, tikai Lielās ģildes līgava drīkst likt zelta vainagu ar pērlēm. Nolikums reglamentēja arī kristību kārtību. Tas atļāva aicināt kristībās ne vairāk par piecām kūmām, noteicot arī kūmu naudas lielumu un aizliedzot kūmu pēcdevas bērniem. Nolikums lielā mērā bija vērsts pret latviešu tradīcijām.
  • Vairāki ziņojumi liecināja par latviešu pagānisko tradīciju piekopšanu, par veļu mielastu gatavošanu.
  • Kurzemē pie Nurmes baznīcas tika dibināts pastorāts. Netālu no baznīcas notika Nurmuižas hercoga vasaļa pils celtniecība.
  • Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis (pēc Livonijas kara) Ērgļus atgrieza atpakaļ to īpašniekiem Tīzenhauzenu dzimtai. Šajā gadā Tīzenhauzens Ērgļos uzcēla jaunu baznīcu, pēc kārtas otro.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. jūnijsGeorgs fon Firkss sastādīja testamentu, kurā Nurmuižu pasludināja par "koprokas" un fideikomisa muižu, ko drīkstēja mantot tikai Firksu pēcnācēji pa vīriešu līniju.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. jūlijsOlivas klosterī Polijas karalis apstiprināja vienošanos, ko bija noslēguši Hermanis Maidels un mirušā Ernsta fon Sakena mantinieki. H. Maidels samaksāja 3364 poļu florīnus (summa, par kādu Cīrava kādreiz bija ieķīlāta), un ieguva tiesības atstāt šo muižu mantojumā savai sievai Agnesei (dzim. fon Nolde).

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 12. decembris — pie Sv. Annas baznīcas tika dibināta pirmā skola Liepājā. Šī skola bija elementārskola, kurā mācīja tikai lasīt, rēķināt, katehismu un baznīcas dziedāšanu. Skolas pirmais skolotājs (arī advokāts) Kārlis Greviuss.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]