1602. gads Latvijā

Pasaulē:	1599 1600 1601 - 1602 - 1603 1604 1605
Latvijā:	1599 1600 1601 - 1602 - 1603 1604 1605
Laikapstākļi:	1599 1600 1601 - 1602 - 1603 1604 1605
Sportā:	1599 1600 1601 - 1602 - 1603 1604 1605
Kino:	1599 1600 1601 - 1602 - 1603 1604 1605

Šajā lapā ir apkopoti 1602. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Piltenes apgabals un Grobiņas apgabals nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas hercogistes sastāvā. Šajā gadā notika karadarbība starp Zviedijas un Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēkiem (Poļu—zviedru karš), 1602. gadā karadarbība lielākoties noritēja Igaunijas teritorijā.

Valdnieki

• Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.

Notikumi Latvijas teritorijā

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Pēc pērnās karadarbības Vidzemē plosījās mēris. Cēsīs dzīvi bija palikuši tikai 18 pieauguši vīrieši.
• Rīgā mēra upuru masu kapu ierīkoja tagadējo Dzirnavu un Brīvības ielu stūrī.
• Latvieši meklēja palīdzību pagāniskajos kultos. P. Einhorns rakstīja: "Viņi salikuši naudu kopā, nopirkuši vienu lopu, upurējuši to un beidzot apēduši. Šādu upuri sauc par sobaru. Tāpat viņi salikuši labību kopā, darījuši alu un cepuši maizi, piesaukuši pagānu ceremonijām Dievu, lai viņš novērstu mēri... To viņi darījuši 1602. gada lielā mērī".
• zviedri nojauca Limbažu pils ārējos nocietinājumus un tie vairs netika atjaunoti.
• Korfu ģimene, kura dzīvoja Krustpils pilī, saņēma no Polijas karaļa Sigismunda III privilēģiju mantot šo īpašumu uz mūžīgiem laikiem.
• No vairāku Raunas pilsmuižai piederošu māju zemēm stārasts Pēteris Veselavskis izveidoja Veselavas muižu.
• Mollīna tipogrāfijā par gravieri sāka strādāt Heinrihs Tūms.
• poļi ieņēma Gaujienu.

Miruši

• 17. maijs — Jirgens fon Fārensbahs, Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā. Cēsu pirmais vaivads (dzimis 1551.)
• 19. jūnijs — Jans Abramovičs, Lietuvas Lielkņazistes valsts darbinieks, viens no kalvinisma līderiem valstī. Piedalījās Livonijas karā. Tērbatas vaivadijas vojevoda (prezidents), kā arī 1589. gadā Cēsu pils stārasts (dzimis 1540.)
• 4. jūlijs — Mēklenburgas Anna, Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.(dzimusi 1533.)
•  Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads), Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis, Durbes stārasts. Kā Tērbatas vaivads vadīja Pārdaugavas Livonijas hercogistes aizsardzību pret Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa uzbrukumu (dzimis 1554.)
•  Baltazars Rusovs, Rusova Livonijas hronikas autors (dzimis 1536.)