1601. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1598 1599 1600 - 1601 - 1602 1603 1604
Latvijā: 1598 1599 1600 - 1601 - 1602 1603 1604
Laikapstākļi: 1598 1599 1600 - 1601 - 1602 1603 1604
Sportā: 1598 1599 1600 - 1601 - 1602 1603 1604
Kino: 1598 1599 1600 - 1601 - 1602 1603 1604
Daugavgrīvas pils aplenkums poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra).

Šajā lapā ir apkopoti 1601. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales novadi Pārdaugavas hercogistes sastāvā (Žečpospoļitas province). Kurzemes ziemeļdaļā atradās Pitenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Šajā gadā šeit notika karadarbība starp Zviedijas un Polijas spēkiem.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lietuviešu karaspēks atbrīvoja Koknesi, kuru bija aplencis zviedru karaspēks un N. Radzivila vadībā zviedrus atspiež līdz Raunai.
  • Kaujā pie Raunas poļu—lietuviešu karaspēks cieta smagu skāvi un bija spiests atkāpties uz Rīgu.
  • Karadarbības rezultātā Vidzemē izcēlās liels bads. Vidzemes bada cietēji devās uz Rīgu pēc maizes, tomēr Rīga palīdzēt nebija spējīga. Rīgas ārpilsetā tika atjaunots Jura hospitālis, kur izsniedza ēdienu bada cietējiem, taču šī palīdzība nespēja mazināt badu, un Rīgas piepilsētās no bada nomira daudz cilvēku.
  • Bauskas pilī tika rīkots Kurzemes hercogistes landtāgs (muižnieku delegātu sapulce), kurā tika apspriesti svarīgākie hercogistes jautājumi.
  • Kurzemnieku Bruņniecības vadītāja (Ritterschaftshauptmann) amatu atstāja Jēkabs Šverins (Jacob von Schwerin) un viņa vietā stājās Johans Nolde (Johann von Nolde).

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 7. janvāris — 3000 vīru liela zviedru armijas vienība pie Cēsīm cieta smagu sakāvi pret poļu un lietuviešu spēkiem.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kārlis IX nosūtīja savas propozīcijas Vidzemes bruņniecības un muižniecības kārtām, kuras sevi turēja atbildīgas par zemes valdīšanu, par tā sauktajiem padošanās noteikumiem kā arī par to programmu, kādu Zviedrija cēla priekšā. Padošanās noteikumi iekļāva arī punktus par zemnieku bērnu skološanu, kā arī zemnieku tiesību noteikšanu.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. jūnijs — zviedru kuģi vēlreiz ieradās pie Rīgas, taču drīz vien atgriezās atpakaļ.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 5. jūlijs — zviedru karakuģi ieradās Daugavā atkal un sāka karadarbību pret Rīgu, taču nesekmīgi.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 19. augusts — Hercogs Kārlis ar zviedru karaspēku nonāca līdz Rīgai. Notika karaspēku sadursmes pie Rīgas vaļņiem, tika apšaudīta Rīga, taču Rīgu ieņemt zviedri nespēja. Tomēr tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas un izcirsti augļu dārzi.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 18. septembris — pēc nesekmīgām zviedru cīņām ar poļiem Vidzemē, Kārlis atteicās no Rīgas aplenkšanas, un zviedru kuģi galīgi atstāja Rīgu.
  • Septembris — poļu apdraudētie zviedri izdedzināja Krimuldas pili un atstāja tās novadu.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1601 gada nogale — Daniels Hermanis (dzim. 1543.), Rīgā dzīvojošs humānists un dzejnieks, vairāku grāmatu autors.