1730. gads Latvijā

Pasaulē:	1727 1728 1729 - 1730 - 1731 1732 1733
Latvijā:	1727 1728 1729 - 1730 - 1731 1732 1733
Laikapstākļi:	1727 1728 1729 - 1730 - 1731 1732 1733
Sportā:	1727 1728 1729 - 1730 - 1731 1732 1733
Kino:	1727 1728 1729 - 1730 - 1731 1732 1733

Šajā lapā ir apkopoti 1730. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas—Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas guberņas Rīgas un Cēsu provinču sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme kā Inflantijas vaivadija atradās Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā.

Valdnieki

Anna saplēš "kondīcijas"

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais.
• Kurzemes un Zemgales hercogistes valdniece bija hercoga atraitne Anna I.
• Vidzemē valdīja Krievijas impērijas ķeizars Pēteris II, pēc viņa nāves par ķeizarieni kļuva Kurzemes hercoga atraitne Anna I.

Notikumi

Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonijas hercogiste (Rīgas guberņa ar Rīgas un Cēsu provincēm) un Inflantija (ar punktētu robežlīniju iezīmēta Polockas vaivadijas sastāvā)

• 20. janvārī Krievijas impērijas Slepenās padomes delegācija devās uz Jelgavu.
• 28. janvārī Anna parakstīja "kondīciju" — deviņu punktu vienošanos, ar kuru viņa solījās bez piekrišanas neprecēties, neiecelt troņmantinieku (tas palika Slepenās padomes ziņā), nepieteikt karu un neslēgt miera līgumus, neieviest nodokļus, nepiešķirt augstākas dienesta pakāpes par pulkvedi, netērēt valsts kases naudu, neapstiprināt nāvessodus, nekonfiscēt un nepiešķirt īpašumus aristokrātiem bez Slepenās padomes piekrišanas.