Pāriet uz saturu

Rīgas apriņķis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rīgas province)
Rīgas apriņķis
(1566—1949)
Rīgas apriņķis 1940. gadā Rīgas apriņķis 1940. gadā
Rīgas rajona ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Rīga
Kopējā platība: 6457,2 km2
Iedzīvotāji (1935):[1] 396 101
Blīvums (1935): 17 iedz./km2
Izveidots: 1566. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Rīgas apriņķis Vikikrātuvē

Rīgas apriņķis (vācu: Rigische Kreis, krievu: Рижский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Livonijas hercogistes sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķis tika iekļauts Cēsu prezidiātā, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju. Tajā ietilpa arī Rīgas pilsēta (Rīgas pilsnovads).

Zviedru Vidzemes sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas province (apriņķis) kā Rīgas guberņas (bijušās Livonijas hercogistes) sastāvdaļa (1745)
Rīgas apriņķis Rīgas vietniecības sastāvā (pirms 1783)
Rīgas apriņķis Rīgas vietniecības sastāvā (pēc 1783)

Rīgas apriņķi atjaunoja pēc Altmarkas pamiera (1629) Zviedru Vidzemes sastāvā.

Rīgas guberņas un vietniecības sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Rīgas ieņemšanas 1710. gadā ar Krievijas cara Pētera I pavēli 1713. gada 28. jūlijā izveidoja Rīgas guberņu, iekļaujot tajā iepriekš pastāvējušo Rīgas apriņķi.

No 1726. gada Rīgas guberņas sastāvā bija piecas provinces, kuras 1775. gadā pārdēvēja par apriņķiem: Rīgas apriņķis, Cēsu apriņķis, Pērnavas apriņķis, Tērbatas apriņķis un Sāmsalas apriņķis. Pēc 1783. gada administratīvās reformas Rīgas apriņķim pievienoja Slokas novadu un Cēsu apriņķa dienvidu daļu (Aizkraukles, Jaunpils (Zaubes), Jumpravas, Kokneses, Lielvārdes, Madlienas, Nītaures draudzes novadus), bet tā ziemeļdaļā izveidoja Valmieras apriņķi. 1783. gada 3. jūlijā Krievijas ķeizariene Katrīna II izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņu likvidēja un tās vietā izveidoja Rīgas vietniecību, kuru veidoja pilsētas Rīga, Daugavgrīva un Sloka, kā arī 25 draudžu novadi. Vietniecību pārvaldīja monarha iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Rīgas pilsētu pārvaldīja Rīgas rāte, no 1787. gada – Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome.

Rīgas apriņķa karte (1791)
Rīgas apriņķis ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859)

Pāvils I 1796. gada 28. novembrī parakstīja rīkojumu, ar kuru Rīgas vietniecības teritorijā tika izveidota Vidzemes guberņa. Tajā ietilpa Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apriņķi, kas bija sadalīti pilsnovados, vēlāk draudzēs.

Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī ietilpa guberņas pilsēta Rīga (Riga) kā arī 25 draudzes novadi: Skultes (St. Matthäi), Allaži (Allasch), Aizkraukle (Ascheraden), Krimulda-Pēterupe (Kremon-St. Peters Capelle), Dole (Dahlen), Daugavgrīva (Dünamünde), Jumprava (Jungfernhof), Jaunpils (Jürgensburg), Koknese (Kokenhusen), Mālpils (Lemburg), Lielvārde (Lennewarden), Lēdurga-Turaida (Loddiger-Treiden), Nītaure (Nitau), Ādaži-Carnikava (Neuermühlen-Zarnikau), Ropaži (Rodenpois), Sloka (Schlok), Sigulda (Segewold), Madliena (Sissegal), Suntaži (Sunzel), Akmeņsala (Steinholm), Ikšķile-Salaspils (Uexküll-Kircholm).

1913. gadā Rīgas apriņķī bija 50 pagasti un 1 pilsēta:[2]

Pagasti


Pilsēta

  • Sloka (Schlock)

Pēc 1913. gada izveidoti Ķempju pagasts (atdalot no Paltmales pagasta) un Lauberes-Ozolu pagasts (1917. gadā atdalot no Lielā pagasta[4]).

Topogrāfiskās kartes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas apriņķa karte ar autoceļiem (1935)

Starpkaru Latvijā no 1919. gada apriņķi vadīja vēlēšanās ievēlēta Rīgas apriņķa valde, kuru vadīja valdības iecelts Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs (no 1935. gada – Rīgas apriņķa vecākais).[5][6] Rīgas pilsēta lielākoties tika uzskatīta par ārpus Rīgas apriņķa esošu.[7]

1920. gada 1. janvārī to agrākajās robežās atjaunoja Bīriņu pagastu, atdalot to no Olaines pagasta, un Viskaļu pagastu, atdalot to no Krapes pagasta.[8]

1924. gada februārī Rīgas pilsētas administratīvajās robežās iekļāva visu Bolderājas pagastu.[9]

1924. gada maijā izveidots Ogresgala pagasts no Ikšķiles un Lielvārdes pagastu daļām.[10]

1924. gada jūnijā Rīgas apriņķim pievienoja Baldones pagastu, Līves-Brambergas pagastu un Tomes pagastu no Bauskas apriņķa, kā arī Lindes pagastu no Jaunjelgavas apriņķa.[11]

1925. gadā pārdēvēti: Aderkašu pagasts par Taurupes, Bieriņu par Mārupes, Jaunpils par Zaubes, Lauberes-Ozolu par Lauberes, Lielais par Madlienas, Lindes par Birzgales, Līves-Brambergas par Daugmales, Nurmižu par Vildogas, Paltmales par Līgatnes, Piņķu par Babītes, Rikteres par Sidgundas un Stukmaņu par Pļaviņu pagastu.[12]

Rīgas apriņķī 1927. gadā atradās 3 pilsētas un 4 miesti ar savu pašvaldību, 1 cietoksnis, vairākas vasarnīcu nometnes un 58 pagasti.

1933. gadā Ķempju pagastu pievieno Līgatnes pagastam.[13]

Ar 1940. gada aprīli Slokas pagasts pievienots Salas pagastam.[14]

Rīgas apriņķa platība bija 6457,2 km2 (neskaitot Rīgu) un tas teritorijas ziņā bija lielākais Latvijas apriņķis.[15] Tas robežojās ar Valmieras, Cēsu un Madonas apriņķi Vidzemē, Tukuma, Jelgavas, Bauskas un Jēkabpils apriņķi Zemgalē un pie Pļaviņām ar Daugavpils apriņķi Latgalē.

Teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)[16]

1940. gadā Rīgas apriņķī ietilpa 6 pilsētas un 56 pagasti:[17]

Pilsētas:

Pagasti:




Rīgas pilsēta administratīvi neietilpa apriņķa sastāvā, bet tajā atradās apriņķa valde.

Latvijas PSR sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas apriņķis 1947. gadā

Pēc Latvijas okupācijas piecas lielākās pilsētas, nosaucot tās par republikas pakļautības pilsētām, pielīdzināja apriņķiem.[18] 1941. gada 18. martā Jēkabpils apriņķim pievienoja Pļaviņu pilsētu un Pļaviņu pagastu. 1946. gada 8. janvārī Rīgas Jūrmalas pilsētu pievienoja Rīgai kā Jūrmalas rajonu. 1947. gada 16. oktobrī no Rīgas apriņķa tika atdalīts Ogres apriņķis. 1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķis tika likvidēts, tā teritoriju iekļaujot Baldones, Rīgas, Saulkrastu un Siguldas rajonos.[19]

  1. ↑ http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=21.
  2. ↑ Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.
  3. ↑ Vēlāk Stopiņu pagasts
  4. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. ↑ «Фонды Латвийского исторического архива - Генеалогический форум». forum.vgd.ru (krievu). Skatīts: 2025-10-24.
  6. ↑ «Apriņķa valde - Vēsture». vesture.eu. Skatīts: 2025-10-24.
  7. ↑ Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs. Rīga : Latvijas Lauksaimniecības kamera. 1937. 5.,43. lpp. Rīgas apriņķī atrodas sešas pilsētas – Rīgas Jūrmala, Sloka, Ogre, Sigulda, Pļaviņas un Ķemeri. [..] Apriņķu starpā Rīgas apriņķis, kas pēc pagastu skaita un platības ir Latvijas lielākais apriņķis, ieņem izcilu vietu, jo viņa 57 pagasti plašā lokā apņem mūsu galvas pilsētu Rīgu.
  8. ↑ Valdības Vēstnesis, 1920. gada 20. janvārī
  9. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1924. gada 20. februāris
  10. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1924. gada 14. maijs
  11. ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1924. gada 26. jūnijs
  12. ↑ Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts
  13. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1933. gada 31. janvāris
  14. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1940. gada 27. marts
  15. ↑ «Rīgas apriņķis. 1937». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2014. gada 23. aprīlī.
  16. ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  17. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  18. ↑ «ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLAIS IEDALĪJUMS LATVIJĀ | Atbild Nacionālā enciklopēdija». Nacionālā enciklopēdija. Skatīts: 2025-10-24.
  19. ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_apriņķis&oldid=4352260"