1916. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1913 1914 1915 - 1916 - 1917 1918 1919 |
| Latvijā: | 1913 1914 1915 - 1916 - 1917 1918 1919 |
| Laikapstākļi: | 1913 1914 1915 - 1916 - 1917 1918 1919 |
| Sportā: | 1913 1914 1915 - 1916 - 1917 1918 1919 |
| Kino: | 1913 1914 1915 - 1916 - 1917 1918 1919 |
Šajā lapā ir apkopoti 1916. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas Vidzemes un Vitebskas guberņā. Pēc Kurzemes ofensīvas Vācijas impērijas karaspēks bija okupējis lielāko daļu no Kurzemes, Zemgales un Sēlijas.
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]Janvāris
[labot | labot pirmkodu]- 1. janvāris — latviešu svarcēlājs Jānis Krauze Viskrievijas čempionātā, Maskavā, pieccīņas summā guva 1. vietu.
Februāris
[labot | labot pirmkodu]- 12. februāris — Latviešu izglītības biedrība Rīgā atvēra Meiteņu (Sieviešu) ģimnāziju un Zēnu reālskolu.
Marts
[labot | labot pirmkodu]- 21. marts — lai palīdzētu sabiedrotajiem spēkiem pie Verdenas, Krievijas 12. armija organizēja uzbrukumu Rīgas frontes Ķekavas iecirknī. Kaujās piedalījās arī latviešu strēlnieku bataljoni zaudējot ap divsimt kritušo (ievainoti vairāk par trīssimt karavīru).
Maijs
[labot | labot pirmkodu]- 11. maijs — tika izdota pavēle papildināt katru latviešu bataljonu ar divām rotām; viens latviešu strēlnieku bataljons turpmāk sastāvēja no sešām rotām.
Jūlijs
[labot | labot pirmkodu]- 4.—5. jūlijs — lai piesegtu Alekseja Brusilova plašo ofensīvu Dienvidrietumu frontē un neļautu vācu daļas pārmest uz dienvidiem, tika rīkots uzbrukums vācu pozīcijām pie Ķekavas.
- 16.—23. jūlijs — uzbrukums vācu pozīcijām pie Ķekavas tika atjaunots.
Septembris
[labot | labot pirmkodu]- 25. septembris — Nāves salā notika vācu gāzu uzbrukums, kas pēc sava apjoma bija pirmais un lielākais šāda veida ieroču pielietojums pretinieka iznīcināšanai Pirmajā pasaules karā Latvijā.
- 28. septembris — latviešu strēlnieku bataljoni tika pārdēvēti par pulkiem, un no tiem tika izveidotas 2 brigādes pa 4 pulkiem katrā.
Decembris
[labot | labot pirmkodu]- 26.—29. decembris — latviešu svarcēlājs Jānis Krauze Viskrievijas čempionātā, Petrogradā, pieccīņas summā guva 1. vietu.
- 29. decembris — cepelīns avarē mežā netālu no Ziemupes.
Dzimuši
[labot | labot pirmkodu]- 18. marts — Imants Sudmalis, padomju partizāns Otrā pasaules kara laikā (miris 1944. gadā)
- 25. maijs — Laimdonis Grasmanis, skatuves glezniecības meistars (miris 1970. gadā)
- 30. marts — Alfrēds Rasiņš, botāniķis (miris 1995. gadā)
- 3. septembris — Aleksandrs Koblencs, Latvijas šahists, treneris, žurnālists un šaha literatūras autors (miris 1993. gadā)
- 30. oktobris — Augusts Voss, politisks darbinieks, LKP CK pirmais sekretārs (miris 1994. gadā)
Miruši
[labot | labot pirmkodu]- 27. marts — Kārlis Mīlenbahs, valodnieks un pedagogs (dzimis 1853. gadā)
- 24. aprīlis — Gustavs Manteifelis, vācbaltu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs. (dzimis 1826. gadā)
- 2. augusts — Eduards Pulpe, lidotājs (dzimis 1880. gadā)
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Uldis Ģērmanis. Strēlnieki kā triecienvienības Rīgas frontē 1916. gadā Arhivēts 2012. gada 9. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- Latviešu strēlnieku 1916. g. vasaras kaujas
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |