1918. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
| Latvijā: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
| Laikapstākļi: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
| Sportā: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
| Kino: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
Šajā lapā ir apkopoti 1918. gada notikumi Latvijā.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. janvāris — Valkā tika izsludināts Iskolata valdības dekrēts, kurā par pārvaldes valodu atzina latviešu valodu, bet cittautu valodām deva līdzīgas tiesības visur tur, kur tas "izrādās par nepieciešamu".
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris — pēc Iskolata rīkojuma notika pāreja uz Gregora kalendāru, skaitot to par 1918. gada 15. februāri.
- 18. februāris — Vācijas karaspēks ieņēma Daugavpili un turpināja uzbrukumu Pleskavas virzienā pēc Krievijas atteikšanas parakstīt Brestlitovskas aneksionistisku līgumu .
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. oktobris — Latvijas teritorijā tika pasludināta Apvienotā Baltijas hercogiste.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. novembris:
- Rīgā tika dibināta Tautas padome, pagaidu likumdevēja iestāde.
- tika dibināta Latvijas Tautas milicija.
- 18. novembris — Latvija pasludināja neatkarību no Vācijas un Krievijas.[1]
- 20. novembris — dibināts Latvijas Sarkanais Krusts
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. decembris — Latvijas brīvības cīņas: Padomju Krievija sāka iebrukumu Latvijā.
- 17. decembris — boļševiki proklamēja Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku, par tās vadītāju kļuva Pēteris Stučka.
- 19. decembris — iznāca pirmā Latvijas valsts pastmarka.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. janvāris — Mavriks Vulfsons, žurnālists, politiķis (miris 2004. gadā)
- 2. marts — Hilda Žīgure, aktrise (mirusi 2022. gadā)
- 13. augusts — Eduards Rozenštrauhs, mūziķis (miris 1992. gadā)
- 26. septembris — Oskars Perro, virsnieks, literāts (miris 2003. gadā)
- 30. septembris — Elmārs Bauris, hokejists (miris 2019. gadā)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. augusts — Jānis Judiņš, latviešu padomju karavīrs (dzimis 1884. gadā)
- 28. augusts — Frīdrihs Briedis, latviešu strēlnieku pulkvedis (dzimis 1888. gadā)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Brestļitovskas miera līgums paredzēja Kurzemes un Vidzemes atdalīšanu no Krievijas un pievienošanu Vācijas impērijai, pret ko protestēja Latviešu Pagaidu Nacionālā padome
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |