30. aprīlis — Krievijas armijas augstākais virspavēlnieks lielkņazs Nikolajs Nikolajevičs izdeva pavēli 24 stundu laikā evakuēt no Kurzemes visus ebrejus.
2.—3. maijs — Daugavgrīvas latviešu zemessargu bataljoni atsita pirmo vācu uzbrukumu Jelgavai.
4. maijs — Jelgavā notika manifestācija par godu latviešu zemessargu uzvarai pār vāciešiem pie Ruļļiem. J. Čakste izvirzīja ideju par latviešu brīvprātīgo vienību izveidošanu. Krievijas Valsts Domes deputāti J. Goldmanis un J. Zālītis apņēmās dabūt tam atļauju.
19. jūlijs — latviešu deputāti J. Goldmanis un J. Zālītis publicēja patriotisko uzsaukumu "Pulcējaties zem latviešu karogiem!", kurā minēts, ka pulkus vadīs latviešu virsnieki.
1. augusts — cara valdība deva atļauju dibināt latviešu strēlnieku bataljonus. Ģenerālis M. Aļeksejevs pavēlēja no latviešu brīvprātīgajiem saformēt 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonus.
12. oktobris — latviešu strēlnieku pirmās ugunskristības.
22. oktobris — 12. armija kopā ar Baltijas kara flotes vienību veica desanta operāciju Kurzemes piekrastē, Kolkas raga rajonā. 500 vīru lielu desantu nogādāja līnijkuģis "Slava". Sadursmē krita 22 vāciešu un 5 tika saņemti gūstā. Uzbrucēju pusē 5 ievainotie.
23. oktobris — vācu karaspēks ieņēma Ilūksti un pavirzījās līdz pat Daugavpils placdarma nocietinātajām pozīcijām.
23. oktobris — netālu no Liepājas britu zemūdene E8 nogremdēja vācu kreiseri Prinz Adalbert. Bojā gāja 672 apkalpes locekļi, izglābti tika tikai trīs cilvēki.