1915. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1912 1913 1914 - 1915 - 1916 1917 1918
Latvijā: 1912 1913 1914 - 1915 - 1916 1917 1918
Laikapstākļi: 1912 1913 1914 - 1915 - 1916 1917 1918
Sportā: 1912 1913 1914 - 1915 - 1916 1917 1918
Kino: 1912 1913 1914 - 1915 - 1916 1917 1918

Šajā lapā ir apkopoti 1915. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 12. janvāris — pie Bernātiem notriekts vācu militārais dirižablis, kas lidoja bombardēt Liepāju. Sagūstīta dirižabļa apkalpe.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2-3. maijs — Daugavgrīvas latviešu zemessargu bataljoni atsita pirmo vācu uzbrukumu Jelgavai.
  • 4. maijs — Jelgavā notika manifestācija par godu latviešu zemessargu uzvarai pār vāciešiem pie Ruļļiem. J.Čakste izvirzīja ideju par latviešu brīvprātīgo vienību izveidošanu. Krievijas Valsts Domes deputāti J.Goldmanis un J.Zālītis apņēmās dabūt tam atļauju.
  • 7. maijsLiepāju ieņēma vācu vienības.
  • 7. maijs — vācu karaspēks ieņēma Kuldīgu.
  • 26. maijs — krievu kavalērija padzina vāciešus no Kuldīgas un Aizputes.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. augusts — cara valdība deva atļauju dibināt latviešu strēlnieku bataljonus. Ģenerālis M.Aļeksejevs pavēlēja no latviešu brīvprātīgajiem saformēt 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonus.
  • 1. augusts — Jelgavu okupē vācu karaspēks.
  • 8. augusts — mēģinot iztralēt krievu mīnas vācieši zaudē divus karakuģus. Viens uzskrēja uz mīnas un nogrima, otrs guva nopietnus bojājumus.
  • 12. augusts — Rīgā sākās brīvprātīgo uzņemšana. Pieteikties varēja vecumā no 17 līdz 35 gadiem.
  • 18. augusts — vācu karakuģu vienība ielauzās Rīgas jūras līcī.
  • 19. augusts — vācu karakuģi pie Ainažiem nogremdēja nelielo pasažieru tvaikoni "Dagmāra".

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 12. oktobris — latviešu strēlnieku pirmās ugunskristības.
  • 22. oktobris — 12. armija kopā ar Baltijas kara flotes vienību veica desanta operāciju Kurzemes piekrastē, Kolkas raga rajonā. 500 vīru lielu desantu nogādāja līnijkuģis "Slava". Sadursmē krita 22 vāciešu un 5 tika saņemti gūstā. Uzbrucēju pusē 5 ievainotie.
  • 23. oktobris — vācu karaspēks ieņēma Ilūksti un pavirzījās līdz pat Daugavpils placdarma nocietinātajām pozīcijām.
  • 23. oktobris — netālu no Liepājas britu zemūdene E8 nogremdēja vācu kreiseri Prinz Adalbert. Bojā gāja 672 apkalpes locekļi, izglābti tika tikai trīs cilvēki.
  • 28. oktobrisRīgas latviešu biedrības namā notika sēru mītiņš un pirmo trīs Tīreļpurva kaujā kritušo izvadīšana uz jaunajiem Brāļu kapiem.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]