1917. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1914 1915 1916 - 1917 - 1918 1919 1920
Latvijā: 1914 1915 1916 - 1917 - 1918 1919 1920
Laikapstākļi: 1914 1915 1916 - 1917 - 1918 1919 1920
Sportā: 1914 1915 1916 - 1917 - 1918 1919 1920
Kino: 1914 1915 1916 - 1917 - 1918 1919 1920

Šajā lapā ir apkopoti 1917. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas Vidzemes un Vitebskas guberņā. Pēc Kurzemes ofensīvas Vācijas Impērijas karaspēks bija okupējis lielāko daļu no Kurzemes, Zemgales un Sēlijas.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 5.11. janvāris — notika Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (pie Tīreļa purva), kuras rezultātā latviešu strēlnieki pārrāva vācu aizsardzības līniju un, ieņemdami Ložmetējkalna pozīcijas, saņēma gūstā apm. 1000 vāciešu un ieguva bagātīgas kara trofejas. Taču uzbrukums netika turpināts un nestie upuri bija veltīgi. Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9000 kareivju.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu karaspēks ienāk Rīgā.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 29. oktobrisValkā LSD Ārkārtējā konference nolēma atbalstīt bruņoto sacelšanos Petrogradā, nodrošinot lielinieku varu neokupētajā Latvijas teritorijā.
  • 31. oktobris — saskaņā ar LSD Ārkārtējās konferences lēmumu Cēsīs nodibināja 12. armijas rajona Kara revolucionāro komiteju.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. novembris6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks ieņēma Valku.
  • 21.22. novembris — Valkā notika Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes sēde, kas pasludināja padomju varu Latvijā un no 12. armijas kara revolucionārās komitejas pārņēma visu civilo varu neokupētajā Latvijas daļā.
  • 29.2. decembris — Valkā nodibināja Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi. Tika izvirzīti tās galvenie uzdevumi — Latvijas Satversmes sapulces sasaukšana, autonomijas projekta izstrādāšana, Latvijas teritoriālā apvienošana, ārvalstu informēšana. 2. decembrī padome formāli deklarēja, ka līdz Satversmes sapulces sasaukšanai tā būtu vienīgā un pilntiesīgā latviešu tautas un Latvijas iedzīvotāju pārstāvētāja.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 16.17. decembris — Latgales strādnieku, kareivju un zemnieku pārstāvju kongress Rēzeknē pieņēma lēmumu par Latgales apvienošanu ar pārējo Latvijas teritoriju.
  • 22. decembris4. janvāris Valmierā notika Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress, kurā tika Iskolata vietā ievēlēta pirmā Latvijas Padomju valdība 24 locekļu sastāvā ar Frici Roziņu priekšgalā.
  • 24. decembris — tika pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija, 31. decembrī Padomju Krievijas Tautas komisāru padome apstiprināja Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu pievienošanu Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai.
  • 27.28. decembrisValmierā notika LSD XV konference, kurā tika izvirzīti uzdevumi padomju varas nodibināšanai Latvijas teritorijā.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]