1917. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1914 1915 1916 - 1917 - 1918 1919 1920
Latvijā: 1914 1915 1916 - 1917 - 1918 1919 1920
Laikapstākļi: 1914 1915 1916 - 1917 - 1918 1919 1920
Sportā: 1914 1915 1916 - 1917 - 1918 1919 1920
Kino: 1914 1915 1916 - 1917 - 1918 1919 1920

Šajā lapā ir apkopoti 1917. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 5.11. janvāris — notika Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (pie Tīreļa purva), kuras rezultātā latviešu strēlnieki pārrāva vācu aizsardzības līniju un, ieņemdami Ložmetējkalna pozīcijas, saņēma gūstā apm. 1000 vāciešu un ieguva bagātīgas kara trofejas. Taču uzbrukums netika turpināts un nestie upuri bija veltīgi. Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9000 kareivju.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. aprīlisRīgā tika atklāts Latviešu strēlnieku pulku I kongress, kurā tika ievēlēts Iskolastrels — Latviešu stēlnieku pulku apvienotās deptātu padomes izpildkomiteja.
  • 29. aprīlis — Valmierā tika atklāts Vidzemes bezzemnieku un laukstrādnieku kongress, kurš nolēma katrā pagastā dibināt bezzemnieku padomi.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 17. jūnijs — Rīgā tika atklāts LSD Jaunatnes savienības I kongress.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 11.12. augusts — tika nodibināts Iskolats — Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu karaspēks ienāk Rīgā.
  • 1.2. septembris — smagās cīņās pie Mazās Juglas latviešu strēlnieki aizturēja vācu 8. armijas spēku virzību uz Rīgu, tādā veidā izglābjot 12. armiju no aplenkuma.
  • 3. septembris — Korņilova nodevības rezultātā Rīgu ieņēma vācu karaspēks.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 29. oktobrisValkā LSD Ārkārtējā konference nolēma atbalstīt bruņoto sacelšanos Petrogradā, nodrošinot boļševiku varu neokupētajā Latvijas teritorijā.
  • 31. oktobris — saskaņā ar LSD Ārkārtējās konferences lēmumu Cēsīs tika nodibināta 12. armijas rajona kara revolucionārā komiteja.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. novembris — 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks ieņēma Valku.
  • 21.22. novembris — Valkā notika Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes sēde, kas pasludināja padomju varu Latvijā un no 12. armijas kara revolucionārās komitejas pārņēma visu civilo varu neokupētajā Latvijas daļā.
  • 29.2. decembris — Valkā tika dibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome. Tika izvirzīti tās galvenie uzdevumi — Latvijas Satversmes sapulces sasaukšana, autonomijas projekta izstrādāšana, Latvijas teritoriālo apvienošana, ārvalstu informēšana. 2. decembrī padome formāli deklarēja, ka līdz Satversmes sapulces sasaukšanai tā būtu vienīgā un pilntiesīgā latviešu tautas un Latvijas iedzīvotāju pārstāvētāja.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 16.17. decembris — Latgales strādnieku, kareivju un zemnieku pārstāvju kongress Rēzeknē pieņēma lēmumu par Latgales apvienošanu ar pārējo Latvijas teritoriju.
  • 27.28. decembrisValmierā notika LSD XV konference, kurā tika izvirzīti uzdevumi padomju varas nodibināšanai Latvijas teritorijā.
  • 29.31. decembris — Valmierā notika Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress, kurā tika ievēlēta pirmā Latvijas Padomju valdība ar Frici Roziņu priekšgalā.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]