2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā

2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
Norises vieta	Minhene, Vācija
Laiks	15.—21. augusts
Galvenais stadions	Minhenes olimpiskais stadions
Disciplīnas	48+2
	; < 2018 2024 >

2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā bija 25. Eiropas čempionāts vieglatlētikā. Tas notika Minhenē, Vācijā, no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notika Minhenes olimpiskajā stadionā.

Vieglatlētikas sacensības bija daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.^[1]

Medaļas izcīnīja 29 valstu pārstāvji. Visvairāk zelta medaļu ieguva mājinieki — Vācijas vieglatlēti (7). Kopā visvairāk medaļu (20) izcīnīja Lielbritānijas un Ziemeļīrijas sportisti.

Čempionātā piedalījās astoņi Latvijas vieglatlēti. Labāko rezultātu sasniedza Patriks Gailums, kurš šķēpa mešanas sacensībās izcīnīja 6. vietu.

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīrieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna	Zelts		Sudrabs		Bronza
100 metri	Marsels Džeikobss (ITA)	9,95 =CR	Zarnels Hjūzs (GBR)	9,99	Džeremaija Azū (GBR)	10,13 PB
200 metri	Zarnels Hjūzs (GBR)	20,07 SB	Netanīls Mičels-Bleiks (GBR)	20,17	Filipo Tortu (ITA)	20,27
400 metri	Metjū Hadsons-Smits (GBR)	44,53	Rikijs Petručani (SUI)	45,03 SB	Alekss Heidoks-Vilsons (GBR)	45,17
800 metri	Mariano Garsija (ESP)	1:44,85 PB	Džeiks Vaitmens (GBR)	1:44,91 SB	Marks Inglišs (IRL)	1:45,19
1500 metri	Jākobs Ingebrigtsens (NOR)	3:32,76 CR	Džeiks Heivords (GBR)	3:34,44	Mario Garsija (ESP)	3:34,88
5000 metri	Jākobs Ingebrigtsens (NOR)	13:21,13	Mohameds Katirs (ESP)	13:22,98 SB	Jemaneberhans Kripa (ITA)	13:24,83
10 000 metri	Jemaneberhans Kripa (ITA)	27:46,13	Zerei Kbroms Mezngi (NOR)	27:46,94 PB	Jans Šribs (FRA)	27:47,13 PB
Maratons	Rihards Ringers (GER)	2:10:21 SB	Maru Teferi (ISR)	2:10:23	Gašau Ajale (ISR)	2:10:29 SB
Maratons	Izraēla	6:31:48	Vācija	6:35:52	Spānija	6:38:44
110 metru barjerskrējiens	Asjers Martiness (ESP)	13,14 =EL	Paskāls Martino-Lagards (FRA)	13,14 =EL	Žists Kvau-Matē (FRA)	13,33
400 metru barjerskrējiens	Karstens Varholms (NOR)	47,12 CR	Vilfrīds Apio (FRA)	48,56	Jasmani Kopello (TUR)	48,78
3000 metru kavēkļu skrējiens	Topi Raitanens (FIN)	8:21,80	Ahmeds Abdelvaheds (ITA)	8:22,35	Osama Zoglami (ITA)	8:23,44
4x100 metru stafete	Lielbritānija	37,67 CR	Francija	37,94 SB	Polija	38,15 NR
4x400 metru stafete	Lielbritānija	2:59,35 SB	Beļģija	2:59,49	Francija	2:59,64 SB
20 kilometru soļošana	Alvaro Martins (ESP)	1:19:11 PB	Perseuss Kārlstrems (SWE)	1:19:23	Djego Garsija Karrera (ESP)	1:19:45 SB
35 kilometru soļošana	Migels Anhels Lopess (ESP)	2:26:49	Kristofers Linke (GER)	2:29:30 PB	Mateo Džuponi (ITA)	2:30:34 PB
Augstlēkšana	Džanmarko Tamberi (ITA)	2,30	Tobiass Potje (GER)	2,27	Andrijs Procenko (UKR)	2,27
Kārtslēkšana	Armands Duplantiss (SWE)	6,06 CR	Bo Kanda Lita Bēre (GER)	5,85	Pols Lillefose (NOR)	5,75
Tāllēkšana	Miltiadis Tentoglu (GRE)	8,52 CR	Tobiass Montlers (SWE)	8,06	Žils Pomerī (FRA)	8,06
Trīssoļlēkšana	Pedro Pičardo (POR)	17,50	Andrea Dallavalle (ITA)	17,04	Žans Marks Pontvians (FRA)	16,94
Lodes grūšana	Filips Mihaļevičs (CRO)	21,88 SB	Armins Sinančevičs (SRB)	21,39	Tomāšs Staņeks (CZE)	21,26
Diska mešana	Mikols Alekna (LTU)	69,78 CR	Kristjans Čehs (SLO)	68,28	Lorenss Okoje (GBR)	67,14 SB
Šķēpa mešana	Jūliāns Vēbers (GER)	87,66	Jakubs Vadlejhs (CZE)	87,28	Lasi Eteletalo (FIN)	86,44 PB
Vesera mešana	Vojcehs Novickis (POL)	82,00 WL	Bence Halāss (HUN)	80,92 PB	Eivinns Henriksens (NOR)	79,45
Desmitcīņa	Niklass Kauls (GER)	8545 SB	Simons Ehammers (SUI)	8468 NR	Janeks Eiglane (EST)	8346
AR Kontinenta rekords \| ČR Čempionāta rekords \| NR/VR Valsts rekords \| OR Olimpiskais rekords \| PB/PR Personīgais rekords \| SR Sezonas rekords \| WL Pasaules labākais rezultāts sezonā \| WR Pasaules rekords

Sievietes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna	Zelts		Sudrabs		Bronza
100 metri	Džīna Likenkempere (GER)	10,99 =SB	Mudžinga Kambundži (SUI)	10,99	Derila Neita (GBR)	11,00
200 metri	Mudžinga Kambundži (SUI)	22,32	Dina Ešere-Smita (GBR)	22,43	Ida Karstofta (DEN)	22,72
400 metri	Femke Bola (NED)	49,44 EL, NR	Natalja Kačmareka (POL)	49,94	Anna Kelbasiņska (POL)	50,29
800 metri	Kīlija Hodžkinsone (GBR)	1:59,04	Renela Lamota (FRA)	1:59,49	Anna Velgoša (POL)	1:59,87
1500 metri	Lora Muira (GBR)	4:01,08	Kiara Magīana (IRL)	4:02,56	Sofija Ennaui (POL)	4:03,59
5000 metri	Konstance Klosterhalfene (GER)	14:50.47	Jasemina Džana (TUR)	14:56.91	Eiliša Makolgana (GBR)	14:59.34
10 000 metri	Jasemina Džana (TUR)	30:32,57	Eiliša Makolgana (GBR)	30:41,05	Lona Čemtai Salpetere (ISR)	30:46,37
Maratons	Aleksandra Lisovska (POL)	2:28:36 SB	Matea Parlova Koštro (CRO)	2:28:42	Nīnke Brinkmane (NED)	2:28:52
Maratons	Vācija	7:28:48	Spānija	7:39:25	Polija	7:40:54
100 metru barjerskrējiens	Pija Skšišovska (POL)	12,53	Luca Kozāka (HUN)	12,69 =NR	Ditadži Kambundži (SUI)	12,74
400 metru barjerskrējiens	Femke Bola (NED)	52,67 CR	Viktorija Tkačuka (UKR)	54,30	Anna Rižikova (UKR)	54,86
3000 metru kavēkļu skrējiens	Luiza Gega (ALB)	9:11,31 CR	Lea Meiere (GER)	9:15,35 PB	Elizabete Bērda (GBR)	9:23,18
4x100 metru stafete	Vācija	42,34	Polija	42,61 NR	Itālija	42,84
4x400 metru stafete	Nīderlande	3:20,87 EL	Polija	3:21,68 SB	Lielbritānija	3:21,74 SB
20 kilometru soļošana	Antigoni Drisbioti (GRE)	1:29:03 PB	Katažina Zdzeblo (POL)	1:29:20	Saskija Feige (GER)	1:29:25 PB
35 kilometru soļošana	Antigoni Drisbioti (GRE)	2:47:00	Rakela Gonsalesa (ESP)	2:49:10	Viktorija Madarāsa (HUN)	2:49:58 PB
Augstlēkšana	Jaroslava Mahučiha (UKR)	1,95	Marija Vukoviča (MNE)	1,95	Angelina Topiča (SRB)	1,93
Kārtslēkšana	Vilma Murto (FIN)	4,85 =CR	Katerina Stefanidi (GRE)	4,75 SB	Tina Šuteja (SLO)	4,75
Tāllēkšana	Ivana Vuleta (SRB)	7,06 =SB	Malaika Mihambo (GER)	7,03	Džezmina Sojersa (GBR)	6,80
Trīssoļlēkšana	Marina Beha-Romančuka (UKR)	15,02 EL	Kristīna Mekele (FIN)	14,64 NR	Hanna Minenko (ISR)	14,45
Lodes grūšana	Džesika Shildere (NED)	20,24	Oriola Dongmo (POR)	19,82 NR	Jorinde van Klinkena (NED)	18,94
Diska mešana	Sandra Perkoviča (CRO)	67,95	Kristina Pudenca (GER)	67,87 PB	Klaudīne Vita (GER)	65,20 SB
Šķēpa mešana	Elina Dzengko (GRE)	65,81 PB	Adriana Vilagoša (SRB)	62,01	Barbora Špotākova (CZE)	60,68
Vesera mešana	Bjanka Gelbere (ROU)	72,72	Eva Ružaņska (POL)	72,12 PB	Sara Fantīni (ITA)	71,58
Septiņcīņa	Nafisatu Tiama (BEL)	6628	Adrianna Suleka (POL)	6532	Annika Kēlina (SUI)	6515 NR
AR Kontinenta rekords \| ČR Čempionāta rekords \| NR/VR Valsts rekords \| OR Olimpiskais rekords \| PB/PR Personīgais rekords \| SR Sezonas rekords \| WL Pasaules labākais rezultāts sezonā \| WR Pasaules rekords

Medaļu kopvērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

* Mājinieki (Vācija)


Vieta	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	Vācija (GER)*	7	7	2	16
2	Lielbritānija (GBR)	6	6	8	20
3	Spānija (ESP)	4	3	3	10
4	Grieķija (GRE)	4	1	0	5
5	Nīderlande (NED)	4	0	2	6
6	Polija (POL)	3	6	5	14
7	Itālija (ITA)	3	2	6	11
8	Norvēģija (NOR)	3	1	2	6
9	Ukraina (UKR)	2	1	2	5
10	Somija (FIN)	2	1	1	4
11	Horvātija (CRO)	2	1	0	3
12	Šveice (SUI)	1	3	2	6
13	Serbija (SRB)	1	2	1	4
14	Zviedrija (SWE)	1	2	0	3
15	Izraēla (ISR)	1	1	3	5
16	Turcija (TUR)	1	1	1	3
17	Beļģija (BEL)	1	1	0	2
17	Portugāle (POR)	1	1	0	2
19	Albānija (ALB)	1	0	0	1
	Lietuva (LTU)	1	0	0	1
	Rumānija (ROU)	1	0	0	1
22	Francija (FRA)	0	4	5	9
23	Ungārija (HUN)	0	2	1	3
24	Čehija (CZE)	0	1	2	3
25	Īrija (IRL)	0	1	1	2
25	Slovēnija (SLO)	0	1	1	2
27	Melnkalne (MNE)	0	1	0	1
28	Dānija (DEN)	0	0	1	1
28	Igaunija (EST)	0	0	1	1
Kopā		50	50	50	150

Avots: European Athletics

Latvijas sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sportists	Disciplīna	Vieta	Rezultāts
Patriks Gailums	Šķēpa mešana	6.	78,82 m
Līna Mūze	Šķēpa mešana	7.	58,11 m
Rolands Štrobinders	Šķēpa mešana	8.	77,10 m
Madara Palameika	Šķēpa mešana	9.	56,55 m
Gunta Vaičule	400 m	10.	51,25 PB
Rūta Kate Lasmane	Trīssoļlēkšana	17.	13,49 m
Gatis Čakšs	Šķēpa mešana	17.	74,63 m
Raivo Saulgriezis	20 km soļošana	23.	1:29:24

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Munich to host multi-sport European Championships in 2022». european-athletics.com (angļu). 2019. gada 12. novembris. Skatīts: 2022. gada 26. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā.
Oficiālā tīmekļa vietne Arhivēts 2022. gada 8. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)

[1] «Munich to host multi-sport European Championships in 2022». european-athletics.com (angļu). 2019. gada 12. novembris. Skatīts: 2022. gada 26. jūlijā.

[1]