2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | |
---|---|
Norises vieta | Minhene, Vācija |
Laiks | 15.—21. augusts |
Galvenais stadions | Minhenes olimpiskais stadions |
Disciplīnas | 48+2 |
< 2018 2024 > |
2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā bija 25. Eiropas čempionāts vieglatlētikā. Tas notika Minhenē, Vācijā, no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notika Minhenes olimpiskajā stadionā.
Vieglatlētikas sacensības bija daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.[1]
Medaļas izcīnīja 29 valstu pārstāvji. Visvairāk zelta medaļu ieguva mājinieki — Vācijas vieglatlēti (7). Kopā visvairāk medaļu (20) izcīnīja Lielbritānijas un Ziemeļīrijas sportisti.
Čempionātā piedalījās astoņi Latvijas vieglatlēti. Labāko rezultātu sasniedza Patriks Gailums, kurš šķēpa mešanas sacensībās izcīnīja 6. vietu.
Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vīrieši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | |||
---|---|---|---|---|---|---|
100 metri | Marsels Džeikobss (ITA) | 9,95 =CR | Zarnels Hjūzs (GBR) | 9,99 | Džeremaija Azū (GBR) | 10,13 PB |
200 metri | Zarnels Hjūzs (GBR) | 20,07 SB | Netanīls Mičels-Bleiks (GBR) | 20,17 | Filipo Tortu (ITA) | 20,27 |
400 metri | Metjū Hadsons-Smits (GBR) | 44,53 | Rikijs Petručani (SUI) | 45,03 SB | Alekss Heidoks-Vilsons (GBR) | 45,17 |
800 metri | Mariano Garsija (ESP) | 1:44,85 PB | Džeiks Vaitmens (GBR) | 1:44,91 SB | Marks Inglišs (IRL) | 1:45,19 |
1500 metri | Jākobs Ingebrigtsens (NOR) | 3:32,76 CR | Džeiks Heivords (GBR) | 3:34,44 | Mario Garsija (ESP) | 3:34,88 |
5000 metri | Jākobs Ingebrigtsens (NOR) | 13:21,13 | Mohameds Katirs (ESP) | 13:22,98 SB | Jemaneberhans Kripa (ITA) | 13:24,83 |
10 000 metri | Jemaneberhans Kripa (ITA) | 27:46,13 | Zerei Kbroms Mezngi (NOR) | 27:46,94 PB | Jans Šribs (FRA) | 27:47,13 PB |
Maratons | Rihards Ringers (GER) | 2:10:21 SB | Maru Teferi (ISR) | 2:10:23 | Gašau Ajale (ISR) | 2:10:29 SB |
Izraēla | 6:31:48 | Vācija | 6:35:52 | Spānija | 6:38:44 | |
110 metru barjerskrējiens | Asjers Martiness (ESP) | 13,14 =EL | Paskāls Martino-Lagards (FRA) | 13,14 =EL | Žists Kvau-Matē (FRA) | 13,33 |
400 metru barjerskrējiens | Karstens Varholms (NOR) | 47,12 CR | Vilfrīds Apio (FRA) | 48,56 | Jasmani Kopello (TUR) | 48,78 |
3000 metru kavēkļu skrējiens | Topi Raitanens (FIN) | 8:21,80 | Ahmeds Abdelvaheds (ITA) | 8:22,35 | Osama Zoglami (ITA) | 8:23,44 |
4x100 metru stafete | Lielbritānija | 37,67 CR | Francija | 37,94 SB | Polija | 38,15 NR |
4x400 metru stafete | Lielbritānija | 2:59,35 SB | Beļģija | 2:59,49 | Francija | 2:59,64 SB |
20 kilometru soļošana | Alvaro Martins (ESP) | 1:19:11 PB | Perseuss Kārlstrems (SWE) | 1:19:23 | Djego Garsija Karrera (ESP) | 1:19:45 SB |
35 kilometru soļošana | Migels Anhels Lopess (ESP) | 2:26:49 | Kristofers Linke (GER) | 2:29:30 PB | Mateo Džuponi (ITA) | 2:30:34 PB |
Augstlēkšana | Džanmarko Tamberi (ITA) | 2,30 | Tobiass Potje (GER) | 2,27 | Andrijs Procenko (UKR) | 2,27 |
Kārtslēkšana | Armands Duplantiss (SWE) | 6,06 CR | Bo Kanda Lita Bēre (GER) | 5,85 | Pols Lillefose (NOR) | 5,75 |
Tāllēkšana | Miltiadis Tentoglu (GRE) | 8,52 CR | Tobiass Montlers (SWE) | 8,06 | Žils Pomerī (FRA) | 8,06 |
Trīssoļlēkšana | Pedro Pičardo (POR) | 17,50 | Andrea Dallavalle (ITA) | 17,04 | Žans Marks Pontvians (FRA) | 16,94 |
Lodes grūšana | Filips Mihaļevičs (CRO) | 21,88 SB | Armins Sinančevičs (SRB) | 21,39 | Tomāšs Staņeks (CZE) | 21,26 |
Diska mešana | Mikols Alekna (LTU) | 69,78 CR | Kristjans Čehs (SLO) | 68,28 | Lorenss Okoje (GBR) | 67,14 SB |
Šķēpa mešana | Jūliāns Vēbers (GER) | 87,66 | Jakubs Vadlejhs (CZE) | 87,28 | Lasi Eteletalo (FIN) | 86,44 PB |
Vesera mešana | Vojcehs Novickis (POL) | 82,00 WL | Bence Halāss (HUN) | 80,92 PB | Eivinns Henriksens (NOR) | 79,45 |
Desmitcīņa | Niklass Kauls (GER) | 8545 SB | Simons Ehammers (SUI) | 8468 NR | Janeks Eiglane (EST) | 8346 |
AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords |
Sievietes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | |||
---|---|---|---|---|---|---|
100 metri | Džīna Likenkempere (GER) | 10,99 =SB | Mudžinga Kambundži (SUI) | 10,99 | Derila Neita (GBR) | 11,00 |
200 metri | Mudžinga Kambundži (SUI) | 22,32 | Dina Ešere-Smita (GBR) | 22,43 | Ida Karstofta (DEN) | 22,72 |
400 metri | Femke Bola (NED) | 49,44 EL, NR | Natalja Kačmareka (POL) | 49,94 | Anna Kelbasiņska (POL) | 50,29 |
800 metri | Kīlija Hodžkinsone (GBR) | 1:59,04 | Renela Lamota (FRA) | 1:59,49 | Anna Velgoša (POL) | 1:59,87 |
1500 metri | Lora Muira (GBR) | 4:01,08 | Kiara Magīana (IRL) | 4:02,56 | Sofija Ennaui (POL) | 4:03,59 |
5000 metri | Konstance Klosterhalfene (GER) | 14:50.47 | Jasemina Džana (TUR) | 14:56.91 | Eiliša Makolgana (GBR) | 14:59.34 |
10 000 metri | Jasemina Džana (TUR) | 30:32,57 | Eiliša Makolgana (GBR) | 30:41,05 | Lona Čemtai Salpetere (ISR) | 30:46,37 |
Maratons | Aleksandra Lisovska (POL) | 2:28:36 SB | Matea Parlova Koštro (CRO) | 2:28:42 | Nīnke Brinkmane (NED) | 2:28:52 |
Vācija | 7:28:48 | Spānija | 7:39:25 | Polija | 7:40:54 | |
100 metru barjerskrējiens | Pija Skšišovska (POL) | 12,53 | Luca Kozāka (HUN) | 12,69 =NR | Ditadži Kambundži (SUI) | 12,74 |
400 metru barjerskrējiens | Femke Bola (NED) | 52,67 CR | Viktorija Tkačuka (UKR) | 54,30 | Anna Rižikova (UKR) | 54,86 |
3000 metru kavēkļu skrējiens | Luiza Gega (ALB) | 9:11,31 CR | Lea Meiere (GER) | 9:15,35 PB | Elizabete Bērda (GBR) | 9:23,18 |
4x100 metru stafete | Vācija | 42,34 | Polija | 42,61 NR | Itālija | 42,84 |
4x400 metru stafete | Nīderlande | 3:20,87 EL | Polija | 3:21,68 SB | Lielbritānija | 3:21,74 SB |
20 kilometru soļošana | Antigoni Drisbioti (GRE) | 1:29:03 PB | Katažina Zdzeblo (POL) | 1:29:20 | Saskija Feige (GER) | 1:29:25 PB |
35 kilometru soļošana | Antigoni Drisbioti (GRE) | 2:47:00 | Rakela Gonsalesa (ESP) | 2:49:10 | Viktorija Madarāsa (HUN) | 2:49:58 PB |
Augstlēkšana | Jaroslava Mahučiha (UKR) | 1,95 | Marija Vukoviča (MNE) | 1,95 | Angelina Topiča (SRB) | 1,93 |
Kārtslēkšana | Vilma Murto (FIN) | 4,85 =CR | Katerina Stefanidi (GRE) | 4,75 SB | Tina Šuteja (SLO) | 4,75 |
Tāllēkšana | Ivana Vuleta (SRB) | 7,06 =SB | Malaika Mihambo (GER) | 7,03 | Džezmina Sojersa (GBR) | 6,80 |
Trīssoļlēkšana | Marina Beha-Romančuka (UKR) | 15,02 EL | Kristīna Mekele (FIN) | 14,64 NR | Hanna Minenko (ISR) | 14,45 |
Lodes grūšana | Džesika Shildere (NED) | 20,24 | Oriola Dongmo (POR) | 19,82 NR | Jorinde van Klinkena (NED) | 18,94 |
Diska mešana | Sandra Perkoviča (CRO) | 67,95 | Kristina Pudenca (GER) | 67,87 PB | Klaudīne Vita (GER) | 65,20 SB |
Šķēpa mešana | Elina Dzengko (GRE) | 65,81 PB | Adriana Vilagoša (SRB) | 62,01 | Barbora Špotākova (CZE) | 60,68 |
Vesera mešana | Bjanka Gelbere (ROU) | 72,72 | Eva Ružaņska (POL) | 72,12 PB | Sara Fantīni (ITA) | 71,58 |
Septiņcīņa | Nafisatu Tiama (BEL) | 6628 | Adrianna Suleka (POL) | 6532 | Annika Kēlina (SUI) | 6515 NR |
AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords |
Medaļu kopvērtējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]* Mājinieki (Vācija)
Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
---|---|---|---|---|---|
1 | Vācija (GER)* | 7 | 7 | 2 | 16 |
2 | Lielbritānija (GBR) | 6 | 6 | 8 | 20 |
3 | Spānija (ESP) | 4 | 3 | 3 | 10 |
4 | Grieķija (GRE) | 4 | 1 | 0 | 5 |
5 | Nīderlande (NED) | 4 | 0 | 2 | 6 |
6 | Polija (POL) | 3 | 6 | 5 | 14 |
7 | Itālija (ITA) | 3 | 2 | 6 | 11 |
8 | Norvēģija (NOR) | 3 | 1 | 2 | 6 |
9 | Ukraina (UKR) | 2 | 1 | 2 | 5 |
10 | Somija (FIN) | 2 | 1 | 1 | 4 |
11 | Horvātija (CRO) | 2 | 1 | 0 | 3 |
12 | Šveice (SUI) | 1 | 3 | 2 | 6 |
13 | Serbija (SRB) | 1 | 2 | 1 | 4 |
14 | Zviedrija (SWE) | 1 | 2 | 0 | 3 |
15 | Izraēla (ISR) | 1 | 1 | 3 | 5 |
16 | Turcija (TUR) | 1 | 1 | 1 | 3 |
17 | Beļģija (BEL) | 1 | 1 | 0 | 2 |
Portugāle (POR) | 1 | 1 | 0 | 2 | |
19 | Albānija (ALB) | 1 | 0 | 0 | 1 |
Lietuva (LTU) | 1 | 0 | 0 | 1 | |
Rumānija (ROU) | 1 | 0 | 0 | 1 | |
22 | Francija (FRA) | 0 | 4 | 5 | 9 |
23 | Ungārija (HUN) | 0 | 2 | 1 | 3 |
24 | Čehija (CZE) | 0 | 1 | 2 | 3 |
25 | Īrija (IRL) | 0 | 1 | 1 | 2 |
Slovēnija (SLO) | 0 | 1 | 1 | 2 | |
27 | Melnkalne (MNE) | 0 | 1 | 0 | 1 |
28 | Dānija (DEN) | 0 | 0 | 1 | 1 |
Igaunija (EST) | 0 | 0 | 1 | 1 | |
Kopā | 50 | 50 | 50 | 150 |
Latvijas sportisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sportists | Disciplīna | Vieta | Rezultāts |
---|---|---|---|
Patriks Gailums | Šķēpa mešana | 6. | 78,82 m |
Līna Mūze | Šķēpa mešana | 7. | 58,11 m |
Rolands Štrobinders | Šķēpa mešana | 8. | 77,10 m |
Madara Palameika | Šķēpa mešana | 9. | 56,55 m |
Gunta Vaičule | 400 m | 10. | 51,25 PB |
Rūta Kate Lasmane | Trīssoļlēkšana | 17. | 13,49 m |
Gatis Čakšs | Šķēpa mešana | 17. | 74,63 m |
Raivo Saulgriezis | 20 km soļošana | 23. | 1:29:24 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Munich to host multi-sport European Championships in 2022». european-athletics.com (angļu). 2019. gada 12. novembris. Skatīts: 2022. gada 26. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā.
- Oficiālā tīmekļa vietne Arhivēts 2022. gada 8. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
|