2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās

2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās
Norises vieta	Glāzgova, Apvienotā Karaliste
Laiks	1.—3. marts
Galvenais stadions	Commonwealth Arena
Dalībvalstis	128
Sportistu skaits	588
Disciplīnas	26
	; < 2022 Belgrada 2025 Naņdzjina >

2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās bija 19. pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās, ko organizēja World Athletics. Čempionāts notika Glāzgovā, Apvienotajā Karalistē, no 1. līdz 3. martam.^[1]

Glāzgova par čempionāta norises vietu tika apstiprināta 2021. gada decembrī.^[2] Apvienotā Karaliste pasaules čempionātu vieglatlētikā telpās rīkoja trešo reizi. 2003. un 2018. gadā tas bija risinājies Birmingemā. Glāzgovā iepriekš divas reizes bija noticis Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās (1990. un 2019. gadā).

Čempionātā tika izcīnīti medaļu komplekti 26 disciplīnās. Visvairāk medaļu (20) ieguva ASV vieglatlēti. Čempionātā tika laboti divi pasaules rekordi vieglatlētikā telpās. 400 metru skrējienā to paveica Nīderlandes sprintere Femke Bola (rezultāts — 49,17 s).^[3] 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu pārstāve Devina Čārltone, distanci veicot 7,65 sekundēs.^[4]

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīrieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna	Zelts		Sudrabs		Bronza
60 metri	Kristians Kolmens (USA)	6,41 WL	Noa Lailss (USA)	6,44	Akīms Bleiks (JAM)	6,46
400 metri	Aleksanders Doms (BEL)	45,25 NR	Karstens Varholms (NOR)	45,34	Rašīns Makdonalds (JAM)	45,65 PB
800 metri	Braiss Hopels (USA)	1:44,92 WL	Andreass Krāmers (SWE)	1:45,27 SB	Eliots Krestans (BEL)	1:45,32
1500 metri	Džordijs Bīmišs (NZL)	3:36,54 PB	Kols Hokers (USA)	3:36,69 PB	Hobss Keslers (USA)	3:36,72
3000 metri	Džošs Kers (GBR)	7:42,98	Jareds Nuguse (USA)	7:43,59	Selemons Barega (ETH)	7:43,64
60 m/b	Grānts Holovejs (USA)	7,29 CR	Lorenco Simonelli (ITA)	7,43 NR	Žists Kvau-Matjē (FRA)	7,47
4×400 metru stafete	Beļģija	3:02,54 WL	ASV	3:02,60 SB	Nīderlande	3:04,25 NR
Augstlēkšana	Hamišs Kers (NZL)	2,36 m AR, WL	Šelbijs Makjūens (USA)	2,28 m	U Sanghjoks (KOR)	2,28 m
Kārtslēkšana	Armands Duplantiss (SWE)	6,05 m	Sems Kendrikss (USA)	5,90 m	Emmanuils Karalis (GRE)	5,85 m
Tāllēkšana	Miltiadis Tentoglu (GRE)	8,22 m	Matia Furlāni (ITA)	8,22 m	Kerijs Makleods (JAM)	8,21 m
Trīssoļlēkšana	Igs Fabriss Zango (BUR)	17,53 m	Jasers Triki (ALG)	17,35 m	Tiagu Pereira (POR)	17,08 m
Lodes grūšana	Raiens Krauzers (USA)	22,77 m CR	Tomass Volšs (NZL)	22,07 m	Leonardo Fabri (ITA)	21,96 m
Septiņcīņa	Simons Ēhammers (SUI)	6418 WL NR	Sanders Skotheims (NOR)	6407 NR	Johanness Erms (EST)	6340 PB
AR Kontinenta rekords \| ČR Čempionāta rekords \| NR/VR Valsts rekords \| OR Olimpiskais rekords \| PB/PR Personīgais rekords \| SR Sezonas rekords \| WL Pasaules labākais rezultāts sezonā \| WR Pasaules rekords

Sievietes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna	Zelts		Sudrabs		Bronza
60 metri	Džūljena Alfreda (LCA)	6,98 WL	Eva Svoboda (POL)	7,00	Zeinaba Doso (ITA)	7,05
400 metri	Femke Bola (NED)	49,17 WR	Līke Klavere (NED)	50,16	Aleksisa Holmsa (USA)	50,24 PB
800 metri	Cige Duguma (ETH)	2:01,90	Džemma Rīkija (GBR)	2:02,72	Noelī Jarigo (BEN)	2:03,15
1500 metri	Freveini Hailu (ETH)	4:01,46	Nikija Hilca (USA)	4:02,32	Emilija Makeja (USA)	4:02,69
3000 metri	Ela Senpjēra (USA)	8:20,87 CR, AR	Gudafa Cegaja (ETH)	8:21,13	Beatrise Čepkoeča (KEN)	8:22,68 NR
60 m/b	Devina Čārltone (BAH)	7,65 WR	Sirena Samba-Majela (FRA)	7,74	Pia Skšišovska (POL)	7,79
4×400 metru stafete	Nīderlande	3:25,07 WL, NR	ASV	3:25,34 SB	Lielbritānija	3:26,36 NR
Augstlēkšana	Nikola Olislagersa (AUS)	1,99 m	Jaroslava Mahučiha (UKR)	1,97 m	Lia Apostolovska (SLO)	1,95 m PB
Kārtslēkšana	Molija Koderija (GBR)	4,80 m	Elaiza Makartnija (NZL)	4,80 m	Keitija Mūna (USA)	4,75 m
Tāllēkšana	Tara Deivisa-Vudhola (USA)	7,07 m	Monē Nikolsa (USA)	6,85 m SB	Fatima Diame (ESP)	6,78 m SB
Trīssoļlēkšana	Tea Lafonda (DMA)	15,01 m WL, NR	Lejanisa Peresa (CUB)	14,90 m SB	Ana Peleteiro (ESP)	14,75 m NR
Lodes grūšana	Sāra Mitone (CAN)	20,22 m SB	Jemisi Ogunleje (GER)	20,19 m PB	Čeisa Džeksone (USA)	19,67 m
Pieccīņa	Nora Vitsa (BEL)	4773 WL	Saga Vanninena (FIN)	4677 NR	Sofija Doktere (NED)	4571 SB
AR Kontinenta rekords \| ČR Čempionāta rekords \| NR/VR Valsts rekords \| OR Olimpiskais rekords \| PB/PR Personīgais rekords \| SR Sezonas rekords \| WL Pasaules labākais rezultāts sezonā \| WR Pasaules rekords

Medaļu kopvērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

* Mājinieki (Lielbritānija)


Vieta	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	ASV (USA)	6	9	5	20
2	Beļģija (BEL)	3	0	1	4
3	Jaunzēlande (NZL)	2	2	0	4
4	Nīderlande (NED)	2	1	2	5
5	Etiopija (ETH)	2	1	1	4
5	Lielbritānija (GBR)*	2	1	1	4
7	Zviedrija (SWE)	1	1	0	2
8	Grieķija (GRE)	1	0	1	2
9	Austrālija (AUS)	1	0	0	1
	Bahamas (BAH)	1	0	0	1
	Burkinafaso (BUR)	1	0	0	1
	Kanāda (CAN)	1	0	0	1
	Dominika (DMA)	1	0	0	1
	Sentlūsija (LCA)	1	0	0	1
	Šveice (SUI)	1	0	0	1
16	Itālija (ITA)	0	2	2	4
17	Norvēģija (NOR)	0	2	0	2
18	Francija (FRA)	0	1	1	2
18	Polija (POL)	0	1	1	2
20	Alžīrija (ALG)	0	1	0	1
	Kuba (CUB)	0	1	0	1
	Somija (FIN)	0	1	0	1
	Vācija (GER)	0	1	0	1
	Ukraina (UKR)	0	1	0	1
25	Jamaika (JAM)	0	0	3	3
26	Spānija (ESP)	0	0	2	2
27	Benina (BEN)	0	0	1	1
	Igaunija (EST)	0	0	1	1
	Kenija (KEN)	0	0	1	1
	Dienvidkoreja (KOR)	0	0	1	1
	Portugāle (POR)	0	0	1	1
	Slovēnija (SLO)	0	0	1	1
Kopā		26	26	26	78

Latvijas sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviju pasaules čempionātā pārstāvēja divi sportisti — 400 metru skrējēji Artūrs Pastors un Gunta Vaičule. A. Pastors priekšskrējienā ieņēma ceturto vietu ar jaunu personisko rekordu telpās (47,53 s), kas deva 16. vietu kopvērtējumā. G. Vaičule priekšskrējienā finišēja piektā un sasniedza jaunu sezonas labāko rezultātu (53,09 s), kopvērtējumā ieņemot 17. vietu.^[5]

Sportists	Disciplīna	Vieta	Rezultāts
Artūrs Pastors	400 metri	16.	47,53 PB
Gunta Vaičule	400 metri	17.	53,09 SB

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Glasgow 23 Timetable». worldathletics.org (angļu). Skatīts: 2024. gada 6. martā.
↑ «World Athletics Series events awarded to Glasgow and Lima». worldathletics.org (angļu). 2021. gada 1. decembris. Skatīts: 2024. gada 6. martā.
↑ «Bola vēlreiz uzlabo savu pasaules rekordu 400 metru sprintā telpās». sportacentrs.com. 2024. gada 2. martā. Skatīts: 2024. gada 6. martā.
↑ «Baltijas vienīgo medaļu izcīna igaunis Erms, Čārltone atkal labo pasaules rekordu». sportacentrs.com. 2024. gada 3. martā. Skatīts: 2024. gada 6. martā.
↑ «Latvijas skrējēji pasaules čempionātā Glāzgovā». athletics.lv. 2024. gada 1. marts. Skatīts: 2024. gada 6. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās.
Oficiālā tīmekļa vietne

[1] «Glasgow 23 Timetable». worldathletics.org (angļu). Skatīts: 2024. gada 6. martā.

[2] «World Athletics Series events awarded to Glasgow and Lima». worldathletics.org (angļu). 2021. gada 1. decembris. Skatīts: 2024. gada 6. martā.

[3] «Bola vēlreiz uzlabo savu pasaules rekordu 400 metru sprintā telpās». sportacentrs.com. 2024. gada 2. martā. Skatīts: 2024. gada 6. martā.

[4] «Baltijas vienīgo medaļu izcīna igaunis Erms, Čārltone atkal labo pasaules rekordu». sportacentrs.com. 2024. gada 3. martā. Skatīts: 2024. gada 6. martā.

[5] «Latvijas skrējēji pasaules čempionātā Glāzgovā». athletics.lv. 2024. gada 1. marts. Skatīts: 2024. gada 6. janvārī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]