Burkinafaso

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Burkina Faso
Burkinafaso karogs Burkinafaso ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaUne Seule Nuit
Location of Burkinafaso
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Vagadugu
200) 12°20′N 1°40′W
Valsts valodas Franču valoda
Valdība Pusprezidentāla republika
 -  Prezidents Blēzs Kompaore
 -  Premjerministrs Luks Ādolfs Tiao
Likumdevējs Nacionālā Asambleja
Neatkarība
 -  no Francijas 1960. gada 5. augusts 
Platība
 -  Kopā 274 200 km² (74.)
 -  Ūdens (%) 0,146%
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2010. g. 15 730 977[1] (64.)
 -  2006. gada tautas skaitīšana 14 017 262 
 -  Blīvums 57,4/km² (145.)
IKP (PPP) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $22,042 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $1466[2] 
IKP (nominālais) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $9,981 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $664[2] 
Džini koef. (2007) 39,5 
HDI (2007) 0,389 (177.)
Valūta Blēzs Kompaore[3] (XOF)
Laika josla (UTC+0)
Interneta domēns .bf
Tālsarunu kods ++226

Burkinafaso ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas rietumos. Ziemeļos tā robežojas ar Mali, austrumos ar Nigēru, dienvidaustrumos ar Beninu, dienvidos ar Togo un Ganu, bet dienvidrietumos ar Kotdivuāru. Valsts Āfrikas vidienē. Robežas ar Beninu (306 km), Kotdivuāru (584 km), Ganu (549 km), Mali (1000 km), Nigēru (628 km), Togo (126 km). Tai nav pieejas pie jūras. Viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Liela ekonomiskā emigrācija uz apkārtējām valstīm. Līdz 1984.gadam tās nosaukums bija Augšvolta.

Burkinafaso

Līdz 19. gs. beigām valstī dominēja kareivīgie Mossi, kuri teritorijā apmetās 11. gadsimtā ienākot no centrālās vai austrumāfrikas. Mossi bija labi karotāji, un aistāvēja savu kultūru no musulmaņiem.

Francija pieteica savas tiesības uz teritoriju 1896. gadā. 1956. gada 23. jūlijā tika pieņemts Pamatlikums, kas franču kolonijām deva lielākas pašnoteikšanās tiesības. 1959. gada 11. decembrī Augšvolta kļuva par autonomu republiku Franču sadraudzības ietvaros.

Neatkarība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilnīga neatkarība tika iegūta 1960. gada 5. augustā. Valsts pirmais prezidents Moriss Jameogo (Maurice Yameogo) drīz pēc nākšanas pie varas ieviesa vienpartijas sistēmu. 1966. gadā pēc studentu, arodbiedrību un valsts ierēdņu streikiem, armija veica valsts apvērsumu. Pulkvežleitinanta Abukara Sangule Lamizanas (Aboukar Sangoule Lamizana) vadībā, armija pie varas bija četrus gadus. 1970. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas noteica četru gadu ilgu pārejas periodu uz demokrātiju. Jauna konstitūcija tika pieņemta 1977. gadā, un Lamizana atkal tika ievēlēts par prezidentu 1978. gadā. 1980. gada 25. novembrī pulkvedis Saje Zerbo (Saye Zerbo) gāza Lamizanu, un nodibināja Militāro Komiteju Nacionālā Progresa Atjaunošanai. Zerbo tika gāzts divus gadus vēlāk, kad majora Žanbaptista Ouedraogo (Jean-Baptiste Ouedraogo) vadībā tika izveidota Nacionālā Glābšanas Padome. Pie varas esošās padomes dalībnieku vidū veidojās konflikts. No vienas puses bija mērenie spēki, no otras radikāļi kapteiņa Tomasa Sankaras (Thomas Sankara) vadībā. Sankara tika iecelts par premjerministru 1983. gada janvārī, taču nesaskaņas turpinājās, un Sankara tika atcelts no amata un arestēts. Kapteinis Blēzs Kompaore (Blaise Compaore) 1983. gada 4. augustā veica valsts apvērsumu ar mērķi atbrīvot Sankaru. Pēc ši apvērsuma Sankara kļuva par Nacionālās Revolucionārās Padomes prezidentu. Padomes biedri bija marksisti, kuri "mobilizēja masas" un izveidoja Revolūcijas aizsardzības komitejas. 1984. gada 4. augustā valsts nosaukums tika mainīts uz Burkina Faso - burtiski tulkojot, "zeme kurā dzīvo godājami cilvēki". Sankara ar savu harizmu centās panākt straujāku valsts attīstību, taču taupības režims nebija populārs, un revolūcijas mēŗku īstenošanā parādījās aizvien vairāk problēmu. 1987. gada 15. oktobrī Sankaru nogalīnāja, un pie varas nāca kapteinis Blēzs Kompaore, kurš kopā ar majoru Žanbaptistu Boukarī Lengani (Jean-Baptiste Boukary Lengani) izveidoja Tautas fronti, kura pasludināja ka cīnīsies par revolūcijas mērķu īstenošanu un izlabos Sankaras pārspīlējumus. 1989. gada jūnijā tika legalizētas dažas opozīcijas organizācijas, kas izraisīja marksistu neapmnierinātību. 1989. gada septembrī Kompaore apsūdzēja Lengani, vairākus citus savus biedrus apvērsuma plānošanā un tajā pašā dienā tie tika sodīti ar nāvi. 1990. gadā Tautas fronte sasauca savu pirmo kongresu un uzsāka darbu pie jaunas konstitūcijas izstrādāšanas, kas tik apieņemta 1991. gadā. 1992. gadā Kompaore tik aievēlēts par prezidentu vēlēšanās kuras opozīcijas partijas boikotēja. 1995. gadā notika pirmās vairākpartiju reģionālās vēlēšanas kopš neatkarības iegūšanas, Kompaores vadītā Tautas fronte ieguva 1100 no 1700 vēlētājiem amatiem. 1997. gada parlameta vēlēšanās Kompaores vadītā partija ieguva 101 no 111 vietām.

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Relatīvi līdzena valsts. Lielākā valsts daļa - viļņots līdzenums (200 - 500m). Tikai valsts DR smilšakmens plato virs 700m. Augstākais kalns : Tenakuru - 749m. Kā liecina valsts vecais nosaukums (Augšvolta), lielākā daļa Burkina Faso atrodas Voltas upes baseinā. Tomēr 27% no valsts teritorijas austrumos atrodas Nigēras baseinā. Ūdens trūkums ir liela problēma, sevišķi valsts Z. Lielākās upes - Melnā Volta (Muhona), Baltā Volta (Nakambe), Sarkanā Volta (Nazinona). Kopumā var izdalīt divus gadalaikus : sauso un lietus sezonu. Lietus sezona ir apmēram no maija līdz septembrim un nokrišņu daudzums ir 600-900 mm. Jo tālāk uz Z, jo lietus sezona īsāka. Sarkanās un sarkanbrūnās augsnes. Lielākā daļa valsts atrodas savannas zonā. Tipiskie savannas dzīvnieki - lauvas, leopardi, ziloņi, antilopes. Valsts dienvidos - cece mušas.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (franciski) INSD Burkina Faso
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Burkina Faso. International Monetary Fund. Atjaunināts: 18 April 2012.
  3. CFA Franc BCEAO. Codes: XOF / 952 ISO 4217 valūta names and code elements. ISO. Retrieved 8 May 2009.