ASV Senāts
ASV Senāts | |
---|---|
118. ASV Kongress | |
Tips | |
Tips | Augšpalāta |
Līderi | |
Prezidente |
Kamala Harisa, (D) kopš 2021. gada 20. janvāra |
Prezidents pro tempore |
Petija Mureja, (D) kopš 2023. gada 3. janvāra |
Koalīcijas līderis |
Čaks Šumers, (D) kopš 2021. gada 20. janvāra |
Opozīcijas līderis |
Mičs Makonels, (R) kopš 2021. gada 20. janvāra |
Locekļi | 100 |
Politiskās grupas |
Demokrāti (48) Neatkarīgie (3) Republikāņi (49) |
Vēlēšanas | |
Pēdējās vēlēšanas | 2022. gada 8. novembris |
Sēžu zāle | |
ASV Kapitolijs, Vašingtona, ASV | |
Mājaslapa | |
www |
Amerikas Savienoto Valstu Senāts (angļu: United States Senate) ir ASV divpalātu parlamenta — ASV Kongresa — augšpalāta. Tautas ievēlētos pārstāvjus ASV Senātā sauc par senatoriem. Kopā Senātā ir 100 senatori. Katru ASV štatu neatkarīgi no tā lieluma un iedzīvotāju skaita pārstāv divi senatori, kurus ievēl uz sešiem gadiem. Ik pēc diviem gadiem vienu trešo daļu no senatoriem pārvēl novembrī ASV prezidenta vēlēšanu un Vidustermiņa vēlēšanu laikā.
Strauktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senāta uzbūve un tā pilnvaras ir aprakstītas ASV Konstitūcijas pirmajā pantā. Tā vadītājs ir viceprezidents, kurš nepiedalās balsojumos, bet gadījumos, ja balsu skaits ir neizšķirts, viņam pieder izšķirošā balss. Senāts un Pārstāvju palāta, kas kopā veido ASV Kongresu, atrodas Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētā Vašingtonā, kur darbojas Kapitolija ēkā. Senāts atrodas ēkas ziemeļu spārnā, bet Pārstāvju palāta dienvidu spārnā.
Pirms ASV Konstitūcijas pieņemšanas pastāvēja divi pretēji uzskati par to, kā būtu jāorganizē likumdošanas vara (parlaments). Viena daļa aizstāvēja viedokli, ka visiem štatiem ir jābūt vienādām tiesībām un tāpēc no katra štata jābūt vienādam pārstāvju daudzumam. Pretējais uzskats bija, ka štatiem ar lielāku populācija, teritoriju, ekonomisko potenciālu ir jābūt lielākam pārstāvju skaitam. Rezultātā Kongresa abas palātas reprezentēja kompromisu starp šiem uzskatiem. Senātā no katra štata tika ievēlēti divi deputāti, bet Pārstāvju palātā kongresmeņu skaits ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam noteiktos štatos.
Funkcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV Senāts kopā ar ASV Pārstāvju palātu realizē likumdošanu, tomēr Senātam ir vairākas īpašas pilnvaras, piemēram, tas apstiprina ASV valsts sekretāru, ASV Augstākās tiesas tiesnešus, ārvalstu vēstniekus un citas amatpersonas. ASV Senāts veic arī starptautisku vienošanos ratifikāciju, impīčmenta procedūras galalēmuma pieņemšanu. Lai arī abas ASV Kongresa palātas ir līdztiesīgas likumdošanā, tomēr abu kompetence un funkcijas atšķiras. ASV Senāts pārsvarā nodarbojas ar likumprojektu "slīpēšanu". Katrs likumprojekts tiek skatīts trīs lasījumos. Pirmajā lasījumā tas tiek reģistrēts un nodots komisijām. Komisijas ir sadalītas pēc dažādām jomām un tajās notiek likumprojektu tālāka izstrādāšana. Otrajā lasījumā skata pašu likumprojektu un nodod tālāk galīgajai izstrādāšanai. Trešajā lasījumā notiek galīgā balsošana par likumprojektu. Abu parlamenta palātu līdztiesība izpaužas tajā, ka tām abām ir jāapstiprina likumprojekti.
ASV pastāv divpartiju sistēma. Tāpēc senatori pārstāv vai nu Demokrātisko partiju, vai arī Republikānisko partiju. Abām no tām Senātā ir vadītāji, kuriem ir svarīga loma Senāta darbības nodrošināšanā, respektīvi, viņi darbojas līdzīgi frakciju vadītājiem.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- ASV Senāta mājaslapa (angliski)
Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|