Pāriet uz saturu

Agris Sūna

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Agris Sūna (dzimis 1965. gadā) ir Latvijas jurists un politiķis, partijas "Tautas varas spēks" (iepriekš — "Alternative", "Spēks vienotībā") biedrs, bijis valsts civildienesta ierēdnis un Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) prezidents.

Izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā absolvēja Baltijas Krievu institūtu (vēlāk — Baltijas Starptautiskā akadēmija), iegūstot jurista kvalifikāciju. 2009. gadā absolvēja Latvijas Policijas akadēmiju tiesību zinātņu programmā.[1]

Politiskā un sabiedriskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005.—2006. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agris Sūna bija viens no iniciatoriem, kas Latvijā virzīja ideju par policistu apvienošanos arodbiedrībās.[2] Kad 2005. gadā Saeima nolēma atļaut policijas darbiniekiem veidot arodbiedrības, sākot ar 2006. gada janvāri, Agris Sūna un Ivars Muižzemnieks tika nosaukti kā potenciālie jaunās policistu arodbiedrības līderi.[3] 2006. gada janvārī darbību uzsāka Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība (LAPA).

2009.—2011. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gadā nodibināja partiju "Latvijas kustība Solidaritāte" (vēlāk — Latvijas centriskā partija, Centra partija), kuras reģistrācijai izmantoja 2005. gadā dibinātu, maz pazīstamu partiju "Vislatvijas partija 21. gadsimts", kuru savulaik dibināja uzņēmēja Olga Maļeviča. Medijos tolaik ziņoja, ka Agris Sūna šo partiju izmantojis, jo jau vairākus mēnešus mēģinājis reģistrēt iecerēto partiju, taču neveiksmīgi.[4]

2010. gadā, ceļā uz 10. Saeimas vēlēšanām, Agris Sūna nodibināja politisko partiju apvienību "Ražots Latvijā", pievienoja tai partiju "Latvijas kustība Solidaritāte", un startēja ar pirmo kārtas numuru apvienības Rīgas sarakstā. Partijas priekšvēlēšanu kampaņa ietvēra biedru patruļu pie Brīvības pieminekļa, apsargājot to ar suņiem, kā arī sludinājumu publicēšana potenciālo premjera amata kandidātu piesaistīšanai.[5] Partiju apvienība Saeimā neiekļuva, jo nepārvarēja 5% barjeru. A. Sūna bija partiju apvienības valdes loceklis līdz tās likvidācijai 2019. gadā.[6] Apvienības darbība tika izbeigta, tiesai apmierinot KNAB prasību, kas bija saistīta ar apvienības izvairīšanos iesniegt informāciju par finanšu stāvokli.[7]

2011. gadā, politiskās vētras laikā, ko sacēla Valda Zatlera rosinājums par 10. Saeimas atlaišanu, Agris Sūna pievienojās Zatlera Reformu partijai (vēlāk — Reformu partija) nākamajā dienā pēc tās dibināšanas.[8]

2012. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā Agris Sūna devās uz Maskavu, lai piedalītos Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītās Internacionālās frontes kongresā. Fronte dibināta, lai izplatītu Krievijas ietekmi bijušās PSRS teritorijā. Pasākumu ar runu atklāja bijušais Krievijas vēstniecības Latvijā darbinieks Dmitrijs Jermolajevs, kurš tika turēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā un kuram Latvijā iebraukt vairs nav atļauts. Pasākumā uzrunu no kongresa tribīnes sniedza arī Agris Sūna, paužot, ka piekrīt idejai par to, ka krieviem ir jāatbalsta savi tautieši ārzemēs un ar Maskavas biedriem viņš dalījās satraukumā par to, ka Latvijas krievi esot jau sākuši aizmirst savu valodu. Latvijas medijiem Sūna teica, ka nenožēlo, ka izmantojis Krievijas uzaicinājumu aizbraukt uz Maskavu. Izdevumus daļēji sedzis viņš pats, daļēji — Krievijas puse. Vienlaikus, viņš atzina, ka Krievijas apmaksātā viesnīca gan izrādījusies ne visai ērta, toties uz ielām redzētais esot nostiprinājis viņa uzskatu, ka policistiem Maskavā esot labāka dzīve, nekā Rīgā, kā arī esot zemāks noziedzības līmenis. Pie viena viņš gan atzina, ka, klausoties Internacionālās frontes kongresa runas, dažu delegātu teiktais Latvijas policistu pārstāvim esot licis justies ne visai omulīgi.[9]

2013.—2017. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada maijā Agris Sūna Latvijā dibināja uzņēmumu SIA "Dižie vēži", kam reģistrēta darbība tūrisma nozarē.[10]

2013. gadā jūnijā piedalījās 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās no Latvijas Zaļās partijas saraksta, pretendējot uz iekļūšanu Garkalnes novada domē.[11] No partijas domē iekļuva divi pretendenti, taču Agris Sūna nebija to vidū, jo, sarakstā startēja ar 14. kārtas numuru, kā arī saņēma viszemāko punktu skaitu starp saraksta kandidātiem.[12]

2014. gada startēja 12. Saeimas vēlēšanās, partijas "Suverenitāte" (iepriekš — "Latvijas atmoda", Pensionāru un senioru partija) Vidzemes sarakstā ar otro kārtas numuru.[13] Par dalību partijā Agris Sūna minēja, ka viņu pierunājuši startēt partijas pārstāvji, kaut arī viņš pats sevišķi politikā neraujoties.[14] Partija savā programmā kā sasniedzamos mērķus bija uzstādījusi gan sociālās nevienlīdzības apkarošanu — pensiju un minimālās algas paaugstināšanu, gan arī saistītās biedrības "Antiglobālisti" mērķus — izstāšanos no Eiropas Savienības un NATO.[14] Partija Saeimā neiekļuva, jo nepārvarēja 5% barjeru — tā ieguva rekordzemu 0,11% atbalstītāju īpatsvaru.[15]

2014. gada beigās Agris Sūna pieņēma lēmumu par sava uzņēmuma SIA "Dižie vēži" likvidāciju, un 2015. gadā pārtrauca uzņēmuma darbību.[16] Zināms, ka vēlāk, 2016. gadā īpašumā Skrundā ar šo pašu nosaukumu tikusi reģistrēta Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības sapulce, kurā vienīgais jautājums bija politiķa, apsardzes jomu pārstāvošā uzņēmēja Alekseja Rosļikova iecelšana valdē, par ko esot vienbalsīgi nobalsots. Uz dokumenta redzams tikai Agra Sūnas un Alekseja Rosļikova paraksts.[17]

Kopš Agra Sūnas un Alekseja Rosļikova kopīgās darbības Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības valdē, abu attiecības un politiskie mērķi kļuva arvien ciešāki.

Pēc Alekseja Rosļikova iesaistīšanās partijā "Saskaņa" un startēšanas 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās, policistu arodbiedrības izdotās avīzes un citi informatīvie materiāli sāka atspoguļot partijas "Saskaņa" priekšvēlēšanu solījumus, tai skaitā jaunu dzīvokļu nodrošināšanu policistiem bez pirmās iemaksas. Tolaik mediji vēstīja, ka partijas aģitbrigādes apstaigājot iekšlietu darbinieku, tostarp policijas, iecirkņus Rīgas teritorijā, dalot aģitācijas materiālus un vācot parakstus no cilvēkiem, kuri atbalsta šādu dzīvokļu celtniecību.[17]

2018.—2022. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd Agris Sūna ir politiskās partijas "Tautas varas spēks" (iepriekš — "Alternative", "Spēks vienotībā")[18] biedrs. Partijas sarakstā kandidēja 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās, taču partija nepārvarēja 5% barjeru.[19]

Civildienests

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004.—2005. gadā strādāja Rīgas galvenās policijas pārvaldes (tagad — Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes) 25. policijas nodaļas Kārtības policijas inspektora amatā.[2] Ar šo periodu saistāma Agra Sūnas saikne ar Alekseju Rosļikovu, kurš šajā periodā arī strādāja pārvaldes kārtībnieka, vēlāk arī inspektora amatā.

2018. gadā iecelts amatā par Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas inspektoru.[20]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Politiskā partija "Alternative": Agris Sūna». rd2020.cvk.lv. Skatīts: 2022-11-05.
  2. ↑ 2,0 2,1 Latvijas Vēstnesis. «Policisti par arodbiedrību un sociālajām garantijām». periodika.lv. Skatīts: 2022-11-05.
  3. ↑ Latvijas Vēstnesis. «Atļauj policijas arodbiedrības». periodika.lv. Skatīts: 2022-11-05.
  4. ↑ «Partijas reģistrēšanai izmanto jau izveidotu mazu un nezināmu partiju». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-05.
  5. ↑ «Politisko partiju apvienības «Ražots Latvijā» deputātu kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā». NTZ (latviešu). 2010-09-23. Skatīts: 2022-11-05.
  6. ↑ vestnesis.lv. «Politisko partiju reģistra ziņa, 20.02.2019. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-05.
  7. ↑ Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. «Spriedums par prasības apmierināšanu. Lietas arhīva Nr. C-1560-19/13.».
  8. ↑ «Sūna izstājies no paša vadītās partijas un pievienojies ZRP». www.diena.lv. Skatīts: 2022-11-05.
  9. ↑ www.DELFI.lv. «Policistu arodbiedrības vadītājs Sūna apmeklējis Putina 'Interfrontes' kongresu Maskavā». delfi.lv (latviešu), 2011-11-06. Skatīts: 2022-11-05.
  10. ↑ vestnesis.lv. «Jaundibināts uzņēmums, 21.05.2013. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-05.
  11. ↑ Centrālā vēlēšanu komisija. «2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām reģistrētie deputātu kandidātu saraksti». www.pv2013.cvk.lv. Skatīts: 2022-11-05.
  12. ↑ «:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas »». pv2013.cvk.lv. Skatīts: 2022-11-05.
  13. ↑ vestnesis.lv. «2.saraksts. 'SUVERENITĀTE' - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-05.
  14. ↑ 14,0 14,1 «Suverenitāte vēlēšanām piedāvā antiglobālistu idejas». www.diena.lv. Skatīts: 2022-11-05.
  15. ↑ «12.Saeimas vēlēšanas». sv2014.cvk.lv. Skatīts: 2022-11-05.
  16. ↑ vestnesis.lv. «Likvidēts uzņēmums, 16.03.2015. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-05.
  17. ↑ 17,0 17,1 «“Saskaņietis” pirms vēlēšanām aģitē IeM darbiniekus, solot lētus dzīvokļus». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-05.
  18. ↑ vestnesis.lv. «Politisko partiju reģistra ziņa, 15.07.2022. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-05.
  19. ↑ vestnesis.lv. «Reģistrētie deputātu kandidātu saraksti Rīgas… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-05.
  20. ↑ vestnesis.lv. «Amata konkursa rezultāts, 09.08.2018. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-05.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Agris_Sūna&oldid=4176036"