Garkalnes pagasts

Garkalnes pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Ropažu novads
Centrs:	Berģi (Rīga)
Kopējā platība:	152,5 km2
• Sauszeme:	142,8 km2
• Ūdens:	9,7 km2
Iedzīvotāji (2022):	9 814
Blīvums (2022):	68,7 iedz./km2
Mājaslapa:	www.garkalne.lv

Garkalnes pagasts ir viena no Ropažu novada administratīvajām vienībām. Robežojās ar sava novada Vangažu pilsētu un Stopiņu, un Ropažu pagastiem, Siguldas novada Inčukalna pagastu, Ādažu novada Ādažu pilsētu un Ādažu, un Carnikavas pagastiem, kā arī ar Rīgu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Garkalne, Langstiņi, Bukulti, Priedkalne, Suži, Berģi, Upesciems. Pagasta administrācija atradās Rīgas pilsētas robežās Berģos, Brīvības gatvē 455.

No 2006. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Garkalnes novads. 2021. gadā Garkalnes novadu iekļāva jaunajā Ropažu novadā.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garkalnes pagasts atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Augstākais punkts ir Buļļu kalns (32,3 m).^[5]

Galvenās upes ir Lielā Jugla, Mazā Jugla (kā robežupe starp Garkalnes pagastu un Stopiņu pagastu), Krievupe, Jugla, nelielā upes posmā Tumšupe. Lielākie ezeri pagastā ir Lielais Baltezers, Langstiņu ezers, Lielais Jūgezers, Mālezers, Mašēnu ezers un Upesciema dīķi. Pagasta austrumu daļā atrodas Maltuves purvs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts Ādažu-Carnikavas draudzes novads (Neuermühlen-Zarnikau), 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca ar divām filiālbaznīcām — esošo koka Carnikavas baznīcu un koka^[6] Garkalnes baznīcu jeb Vesterotes kapellu (Weterotten, Hilchens Kapelle).

Pēc 1920. gada agrārās reformas Ādažu muiža (Aahof), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, Carnikavas muiža saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, Iļķenu muiža 17 vienībās 475 ha kopplatībā, Remberģes muiža 47 vienībās 761 ha kopplatībā, Štāles muiža (Stalenhof) 18 vienībās 252 ha kopplatībā, Berģu muiža 35 vienībās 215 ha kopplatībā, Alderu muiža 29 vienībās 93 ha kopplatībā, Ādažu mācītājmuiža 1 vienībā 57 ha kopplatībā, Baloža muiža 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses (Klus) obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.^[7]

Garkalnes pagasta karogs

1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.^[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Garkalnes ciems ietilpa Saulkrastu (1949—1956) un Rīgas (pēc 1956. gada) rajonā. 1977. gadā Garkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema un daļu Vangažu ciema teritorijas, bet daļu Garkalnes ciema pievienoja Ādažu ciemam.^[8] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2006. gadā Garkalnes pagastu reorganizēja par novadu.^[9] 2021. gadā Garkalnes novadu pievienoja jaunajam Ropažu novadam.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garkalnes pagastu veido 14 ciemi: Amatnieki, Baltezers, Berģi, Bukulti, Garkalne, Langstiņi, Makstenieki, Priedkalne, Priežlejas, Skuķīši, Sunīši, Suži, Upesciems un Ziemeļnieki.

Garkalnes pagasta platība ir 150,5 kvadrātkilometri. Iedzīvotāju skaits — 9172.(2018)

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1967	6 945	—
1979	3 218	−53.7%

Gads	Iedz.	±%
1989	2 949	−8.4%
2000	3 382	+14.7%

Gads	Iedz.	±%
2011	7 768	+129.7%
2021	9 425	+21.3%

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garkalnes pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā^[10]

latvieši (5652)			63.7%
krievi (2100)			23.7%
baltkrievi (182)			2.0%
poļi (102)			1.1%
ukraiņi (192)			2.2%
cita tautība (400)			4.5%
nav izvēlēta (251)			2.8%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasti šķērso autoceļi A1 (E67), A2 (E77), A4 (kā Rīgas apvedceļa daļa), kā arī 1. šķiras autoceļš P3 un citi, zemākas kategorijas ceļi. Pagastu šķērso dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži (stacijas Baltezers — slēgta kopš 2019. gada, Garkalne, Krievupe).

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1995. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai tika izdots Garkalnes novada (līdz 2006. gadam – pagasta) reģionālais laikraksts Garkalnes novada vēstis, kurā lasāmas ziņas par kultūras un cita veida notikumiem Garkalnes novadā. Paralēli tam pastāvēja arī Garkalnes novada televīzija, kurā arī tagad, pēc reformas, tiek publicēti video par norisēm pagastā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas tiek izdots jaunā novada laikraksts "Tēvzemīte".

Pagasta pārvaldes ēkā darbojas Kultūras centrs "Berģi".

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Garkalnes novadā

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 28. augustā.
↑ ^2,0 ^2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. decembrī. Skatīts: 2018. gada 12. februārī.
↑ ^5,0 ^5,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ «Garkalnes baznīca». www.garkalnesbaznica.lv.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1427. sleja.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ «Garkalnes novada nolikums».^{[novecojusi saite]}
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 12.01.2017.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 28. augustā.

[wikidata-fc5d1d3e011f0ee67c0d34ab5e63c0a7c0c4a21e-2] 2,0 ^2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-718fde6778d1008e1393ee1076adface83238ec8-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.

[4] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. decembrī. Skatīts: 2018. gada 12. februārī.

[EncLP-5] 5,0 ^5,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[6] «Garkalnes baznīca». www.garkalnesbaznica.lv.

[7] Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1427. sleja.

[8] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[9] «Garkalnes novada nolikums».^{[novecojusi saite]}

[10] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 12.01.2017.

[2]

[3]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]