Garkalnes novads

Garkalnes novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Berģi (Rīga)
Platība:	150,5 km2
Iedzīvotāji (2010):	7227
Blīvums:	48 iedz./km2
Izveidots:	2006. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS)
Mājaslapa:	www.garkalne.lv
	Garkalnes novads Vikikrātuvē

Garkalnes novads ir pašvaldība Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Rīgas pilsētas austrumu robežas. Robežojas ar Rīgu un Carnikavas, Ādažu, Stopiņu, Ropažu novadiem un Inčukalna novada Vangažu pilsētu un Inčukalna pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Garkalne, Langstiņi, Bukulti, Priedkalne, Suži, Berģi, Upesciems. Novada administrācija atrodas Rīgas pilsētas robežās Berģos, Brīvības gatvē 455.

Satura rādītājs

1 Daba
2 Vēsture
3 Administratīvais iedalījums
4 Apdzīvotās vietas
5 Iedzīvotāji
- 5.1 Nacionālais sastāvs
6 Pašvaldība
7 Tautsaimniecība
- 7.1 Transports
8 Izglītība
9 Sports
10 Kultūra
11 Reliģija
12 Ievērojami novadnieki
13 Ievērojamas vietas
14 Attēlu galerija
15 Atsauces
16 Ārējās saites

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garkalnes novads atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Augstākais punkts ir Buļļu kalns (32,3 m).^[3]

Galvenās upes ir Lielā Jugla, Mazā Jugla (kā robežupe starp Garkalnes novadu un Stopiņu novadu), Krievupe, Jugla, nelielā upes posmā Tumšupe. Lielākie ezeri novadā ir Lielais Baltezers, Langstiņu ezers, Lielais Jūgezers, Mālezers, Mašēnu ezers un Upesciema dīķi. Novada austrumu daļā atrodas Maltuves purvs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts Ādažu-Carnikavas draudzes novads (Neuermühlen-Zarnikau), 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca ar divām filiālbaznīcām - esošo koka Carnikavas baznīcu un koka^[4] Garkalnes baznīcu jeb Vesterotes kapellu (Weterotten, Hilchens Kapelle).

Pēc 1920. gada agrārās reformas Ādažu muiža (Aahof), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, Carnikavas muiža saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, Iļķenu muiža 17 vienībās 475 ha kopplatībā, Remberģes muiža 47 vienībās 761 ha kopplatībā, Štāles muiža (Stalenhof) 18 vienībās 252 ha kopplatībā, Berģu muiža 35 vienībās 215 ha kopplatībā, Alderu muiža 29 vienībās 93 ha kopplatībā, Ādažu mācītājmuiža 1 vienībā 57 ha kopplatībā, Baloža muiža 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses (Klus) obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.^[5]

1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.^[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Garkalnes ciems ietilpa Saulkrastu (1949—1956) un Rīgas (pēc 1956. gada) rajonos. 1977. gadā Garkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema un daļu Vangažu ciema teritorijas, bet daļu Garkalnes ciema pievienoja Ādažu ciemam.^[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2006. gadā Garkalnes pagastu reorganizēja par novadu.^[7]