Hermeliņa muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hermeliņa muižiņa Jāņa Šteinhauera saimniekošanas laikā 1779. gadā (no Broces kolekcijas).
Hermeliņa muiža (Hermelingshof) 1700. gada Rīgas priekšpilsētu kartē.

Hermeliņa muiža (vācu: Hermelingshof) bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās pie Katrīnas dambja tagadējā Pētersalas-Andrejsalas apkaimē. Līdz mūsdienām muižas ēkas nav saglabājušās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas nosaukums radies 17. gadsimtā Zviedru Vidzemes laikā, kad Daugavas sala, uz kuras tolaik atradās muiža, piederēja luterāņu mācītājam H. Hermelinam un atradās Akmeņsalas draudzes novadā. 1756. gadā muižu no Melngalvju brālības vecākā C. Bartelsa nopirka mastu šķirotājs Jānis Šteinhauers un iekārtoja tajā ar vējdzirnavām darbinātu kokzāģētavu. Šteinhauers iepirka kokus, zāģēja tos dēļos un, galvenokārt pēc Rīgā iebraukušo kuģu kapteiņu pasūtījuma, izgatavoja kuģu un liellaivu piederumus. Pēc viņa nāves muižiņu mantoja viņa dēls Daniels Gotlībs Šteinhauers, kura saimniekošanas laikā 1797. gadā kokzāģētava nodega. 1827. gadā Šteinhauera mantinieces muižu ieķīlāja K. K. Radekam. Frīdrihs un Amālija Hārmaņi (Haarmann) 1870.-1880. gadā muižas zemi izpārdeva ēku celtniecībai, ap 1903. gadu uz muižas zemes bija 12 mūra un 123 koka ēkas. 1904. gadā muiža nonāca pilsētas īpašumā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°58′07″N 24°06′04″E / 56.96861°N 24.10111°E / 56.96861; 24.10111