Aleksandrs Vanags (arhitekts)
- Šis raksts ir par arhitektu Aleksandru Vanagu. Par sportistu skatīt rakstu Aleksandrs Vanags (sportists).
| Aleksandrs Vanags | |
|---|---|
.jpg) | |
| Dzimis |
1873. gada 5. martā Liezēres pagasts, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1919. gada 19. martā (46 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mākslas virziens | Jūgendstils, Nacionālais romantisms |
| Slavenākie darbi | ap 60 daudzstāvu mūra dzīvojamo namu Rīgā un citās Latvijas un Igaunijas apdzīvotajās vietās |
| Atbalstītāji | Konstantīns Pēkšēns |
Aleksandrs Vanags (dzimis 1873. gada 5. martā, miris 1919. gada 19. martā) bija latviešu arhitekts, daudzu Rīgas ēku autors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā. Nogalināts lielinieku terora laikā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aleksandrs Vanags ir dzimis 1873. gada 5. martā Cēsu apriņķa Liezēres pagastā kalpu ģimenē. Mācījās Liezēres draudzes skolā un Cēsu pilsētas skolā. 1891. gada viņš Rīgas Politehnikumā uzsāka inženierceltniecības studijas, 1894. gadā vāca materiālus par latviešu tautas celtniecību un lietišķo mākslu Ziemeļkurzemē, 1896. gadā piedalījās latviešu etnogrāfiskās izstādes organizēšanā Rīgā. No 1896. gada viņš strādāja K. Pēkšēna būvbirojā un 1898. gadā turpināja studijas Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras fakultātē.
1902. gadā A. Vanags Krievijas impērijas Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā Sanktpēterburgā nokārtoja eksāmenu un ieguva būvtiesības. 1905. gadā viņš atvēra pats savu arhitektūras projektēšanas biroju, kas atradās K. Pēkšēna namā Alberta ielā 12, pēc tam Tērbatas ielā 48, tad viņa projektētajā namā Krišjāņa Barona ielā 37 un Tetera namā Brīvības ielā 61.
Pirmā pasaules kara laikā A. Vanags strādāja Krievijas armijas ceļu būvniecības nodaļā, bet pēc tam, kad 1917. gadā Rīgu okupēja Vācijas karaspēks, viņu 1917. gada 22. decembrī ievēlēja par provāciskās Vidzemes Zemes padomes locekli.[1] Vanags piedalījās latviešu kultūras izstādes Berlīnē organizēšanā.
Pēc LSPR nodibināšanas viņš no 1919. gada februāra darbojās Rīgas Strādnieku deputātu padomes būvnodaļā. 1919. gada 10. martā A. Vanagu arestēja, apvainoja kotrrevolūcionārā darbībā un 19. martā nošāva pie Rīgas Centrālcietuma.[2]
Devums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aleksandrs Vanags cēlis Kuldīgas Lauksaimniecības biedrības namu (1908), Liezēres Lauksaimniecības biedrības namu (1908), Bulduru dārzkopības skolas (1912) un Priekuļu lauksaimniecības skolas (1912) ēkas, Jaunjelgavas komercskolu, Lielvārdes un Strenču vidusskolu ēkas, Rūjienas Lauksaimniecības biedrības namu (1914), daudzus pagastnamus un dzīvojamās ēkas Alūksnē, Jūrmalā, Pļaviņās, Tartu un Tukumā u.c. ēkas.
A. Vanaga projektētie Rīgas nami
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aleksandra Vanaga namu fasādes ir visai atturīgas, bet uzmanību saista savdabīgie jūgendstilā un nacionālā romantisma stilā veidotie portāli. Durvju ailas parasti akcentā masīvi balsti un nelielas kolonnas, kuru formas aizgūtas no tautas koka celtniecības.[3]
- Alauksta iela 7 (1907),
- Aleksandra Čaka iela 30 (1911), 55 (1910), 64 (1909), 70 (1909)[4] un 82/84 (1911)
- Avotu iela 3 (1907) un 5 (1907),
- Blaumaņa iela 31
- Brīvības iela 58 un 61 (Stūra māja), 158 (1907)
- Bruņinieku iela 115 (1909)
- Ernesta Birznieka Upīša 18 un 18a (1911)
- Ganību dambis 3 k-1 (1908)
- Ģertrūdes iela 26 (1908) un 86
- Krišjāņa Barona iela 30 (1907), 37 (1911, tur atradās A. Vanaga būvbirojs) un 62 (1909)
- Krišjāņa Valdemāra iela 69[5]
- Lāčplēša iela 42 (1909) un 112 (1911)
- Strēlnieku iela 11 (1910)
- Zvaigžņu iela 2 un 24[6]
Publikācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- „Modernais stils” (A. Vanaga raksts 1903. gada 26. un 27. marta „Baltijas Vēstnesī”),
- Jaunie Rīgas būvnoteikumi (A. Vanaga latviskais tulkojums 1904. gadā).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kampe P. Aleksandrs Vanags (1873 - 1919) kā cilvēks un kā celtnieks. Rīga, 1929. – 20 lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Dokumenti stāsta (1988)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 3. novembrī.
- ↑ www.jugendstils.riga.lv
- ↑ www.art-nouveau.riga.lv
- ↑ «Mantojums | Dzīvojamā ēka». is.mantojums.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-23. Skatīts: 2021-05-23.
- ↑ «Panoramio - Photos by TheKomats > *arh. Aleksandrs Vanags (1873-1919)». web.archive.org. 2016-11-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-11-04. Skatīts: 2021-05-24.
- ↑ «Zvaigžņu ielas apraksts Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sagatavotajā vēstures materiālā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 28. jūlijā. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
|