Liezēres pagasts
| Liezēres pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
.png) | ||||
|
||||
| Novads: | Madonas novads | |||
| Centrs: | Liezēre | |||
| Kopējā platība:[1] | 255,0 km2 | |||
| • Sauszeme: | 248,4 km2 | |||
| • Ūdens: | 6,6 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2020):[2] | 1 108 | |||
| Blīvums: | 4,5 iedz./km2 | |||
 Liezēres pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Liezēres pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Aronas un Vestienas pagastiem, Cesvaines novada Cesvaines pagastu, Ērgļu novada Jumurdas pagastu, Vecpiebalgas novada Inešu un Vecpiebalgas pagastiem , Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastu , kā arī Gulbenes novada Druvienas pagastu.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kuja, Tirza, Ogre, Aiša, Egļupe, Cilmija, Liedes strauts
Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Liezēris (105,9 ha)
- Gulbēris (87,2 ha)
- Ūbēris (30,6 ha)
- Sezēris (29 ha)
- Dziļūkstes ezers (28,3 ha)
- Atstirves ezers (20,7 ha)
- Siežu ezers (16,6 ha)
- Govenis (10,5 ha)
- Graustiņš (9,4 ha)
- Gulbeniņš (2,6 ha)
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1935. gadā Madonas apriņķa Liezeres pagasta[4] platība bija 112,3 km² un tajā dzīvoja 1972 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Liezēres un Ozolu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Liezēres ciems ietilpis Gaujienas (1949—1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos. 1954. gadā Liezēres ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, 1975. gadā — likvidēto Mēdzūlas ciemu, 1979. gadā — daļu Aronas ciema teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Liezēres pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotas vietas ir Liezēre (pagasta centrs), Ozoli, Mēdzūla, Kalnakrogs.
Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Aleksandrs Vanags (1873—1919), arhitekts, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā
- Haralds Blaus (1885—1945), pirmais latviešu sportists, kas ieguva olimpisko medaļu 1912. gada Stokholmas Vasaras Olimpiskajās spēlēs
- Jānis Tirzītis (1896—1951), virsnieks un agronoms, Lauksaimniecības kameras Lauksaimniecības tautas augstskolas pārzinis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||