Liezēres pagasts

Liezēres pagasts
Ģerbonis
Novads:	Madonas novads
Centrs:	Liezēre
Platība:	254,96 km2
Iedzīvotāji (2016):	1344
Blīvums:	5.3 iedz./km2
Liezēres pagasts Vikikrātuvē

Liezēres pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Aronas un Vestienas pagastiem, Cesvaines novada Cesvaines pagastu, Ērgļu novada Jumurdas pagastu, Vecpiebalgas novada Inešu un Vecpiebalgas pagastiem , Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastu , kā arī Gulbenes novada Druvienas pagastu.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Kuja, Tirza, Ogre, Aiša, Egļupe, Cilmija, Liedes strauts

Ezeri

Liezēris.

• Liezēris (105,9 ha)
• Gulbēris (87,2 ha)
• Ūbēris (30,6 ha)
• Sezēris (29 ha)
• Dziļūkstes ezers (28,3 ha)
• Atstirves ezers (20,7 ha)
• Siežu ezers (16,6 ha)
• Govenis (10,5 ha)
• Graustiņš (9,4 ha)
• Gulbeniņš (2,6 ha)

Vēsture

Liezēres muižas ēka (2001).

1935. gadā Madonas apriņķa Liezeres pagasta platība bija 112,3 km² un tajā dzīvoja 1972 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Liezēres un Ozolu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Liezēres ciems ietilpis Gaujienas (1949—1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos. 1954. gadā Liezēres ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, 1975. gadā — likvidēto Mēdzūlas ciemu, 1979. gadā — daļu Aronas ciema teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Liezēres pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Iedzīvotāji

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotas vietas ir Liezēre (pagasta centrs), Ozoli, Mēdzūla, Kalnakrogs.

Ievērojamas personības

• Aleksandrs Vanags (1873—1919), arhitekts, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā
• Haralds Blaus (1885—1945), pirmais latviešu sportists, kas ieguva olimpisko medaļu 1912. gada Stokholmas Vasaras Olimpiskajās spēlēs
• Jānis Tirzītis (1896—1951), virsnieks un agronoms, Lauksaimniecības kameras Lauksaimniecības tautas augstskolas pārzinis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.