Alfrēds Bīlmanis

Vikipēdijas lapa
Alfrēds Bīlmanis
Alfrēds Bīlmanis kā Latvijas sūtnis ASV
Alfrēds Bīlmanis kā Latvijas sūtnis ASV
Personīgā informācija
Dzimis 1887. gada 2. februārī
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1948. gada 26. jūlijā (61 gads)
Rhoboth Beach, Delavēra, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Vecāki Kristaps Bīlmanis, Anna Balode
Brāļi Jānis, Rūdolfs, Artūrs
Māsas Emīlija
Dzīvesbiedre Ļubova Mikhofa, Halina Saļņicka (1920)

Alfrēds Jāzeps Kristaps Bīlmanis (dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā, miris 1948. gada 26. jūlijā Delavērā) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists un diplomāts. Zemnieku savienības Rīgas nodaļas priekšnieks, Latvijas ārlietu ministrijas preses nodaļas vadītājs (1920—1932), vēlāk ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs PSRS (1932—1935), Latvijas sūtnis ASV (1935—1948).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā no Vilces pagasta ieceļojušā Kristapa Bīlmaņa un viņa sievas Annas, dzimušas Balodes, ģimenē.[1] 1905. gadā beidza Rīgas Valsts ģimnāziju. 1910. gadā beidza studijas Maskavas Universitātes Vēstures nodaļā ar cand. hist. grādu. 1910.—1912. gadā bija obligātajā karadienestā, 1912.—1914. gadā strādāja par skolotāju Erevānā un par Krasnostavas reālskolas direktoru Volīnijas guberņā. Pirmā pasaules kara laikā dienēja Krievijas impērijas bruņotajos spēkos (1914—1918), darbojās 5., 12., pēc tam 6. armijas štābā, bija laikrakstu Вестник войск гвардии un Вестник особой армии redaktors. 1917. gada jūlijā saņēma podporučika dienesta pakāpi, iecelts par Svešvalodu kara cenzoru. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas atvaļinājās no armijas, bija Rivnes komercskolas inspektors (1918—1920). 1920. gadā Tučinas pilsētiņā apprecējās ar Halinu Saļņicku.

Pēc atgriešanās Latvijā bija Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas preses nodaļas sekretārs, vēlāk vadītājs (1920—1932). Laikraksta "Brīvā zeme" redakcijas loceklis (1921—1922), Latviešu Zemnieku savienības Rīgas nodaļas vadītājs (1923—1925). 1924. gadā organizēja I Latvju žurnālistu kongresu. 1925. gadā ieguva filozofijas zinātņu doktora grādu vēsturē Viļņas Universitātē ar disertāciju "Sieviešu un bērnu stāvoklis pēc Lex Salica".[2]

1927. gadā viņu iecēla par Latvijas pilnvaroto ministru un 1930. gadā par Latvijas delegātu Tautu Savienībā Ženēvā, pēc tam viņš bija Latvijas sūtnis Maskavā PSRS (1932—1935) un Latvijas sūtnis Vašingtonā ASV(1935—1948).

Īsi pirms Latvijas okupācijas 1940. gada 17. maijā Ulmaņa valdība A. Bīlmani iecēla par Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītāja trimdā Kārļa Zariņa aizvietotāju. Izmantojot savus labos sakarus, ļoti aktīvi cīnījās pret Latvijas okupāciju ASV politiskajā presē un žurnālos. 1940. gada 21. jūlijā iesniedza protesta notu ASV valdībai pret komunistu "leļļu Saeimas" lēmumu pasludināt Latviju par Padomju Savienības republiku. Kā atbildi viņš saņēma ASV ārlietu departamenta 26. jūlija paziņojumu, ka ASV neatzīst Latvijas valsts iznīcināšanu un turpinās, tāpat kā agrāk, atzīt Latviju de facto un de jure (t.s. Samnera Vellesa deklarācija), kas ievadīja Rietumu valstu 50 gadus ilgo Baltijas inkorporācijas neatzīšanas politiku.

ASV valsts sekretāra paziņojums 1940. gada 23. jūlijā (The Department of State Bulletin. July 27, 1940. Vol. III: No. 57 - Publication 1489).

Miris 1948. gada 26. jūlijā Delavēras štata Saseksas apgabalā (Sussex County) ASV. Apbedīts Vašingtonā, Olivetas (Olivett) kapos.

Sabiedriskās organizācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studentu korporācijas "Fraternitas Livonica" filistrs dibinātājs (1926) un studentu korporācijas "Tervetia" goda filistrs. Latvijas Preses biedrības līdzdibinātājs un goda biedrs, Rīgas Latviešu biedrības un Rīgas Rotari kluba biedrs. Latvijas Preses kluba un PEN kluba dibinātājs. Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis ar Kārļa Zariņa ieteikumu (1929). Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” loceklis Stokholmā (1938).[3]

Ņēmis līdzdalību nozīmīgākajos latviešu enciklopēdiskajos izdevumos: “Latviešu konversācijas vārdnīca” (1927—1940) un “Latvju mazā enciklopēdija” (1936—1937). Latvijas Preses biedrības līdzdibinātājs un goda biedrs, Rīgas Latviešu biedrības un Rīgas Rotari kluba biedrs. Bijis arī Latvijas Ugunsdzēsēju savienības ārzemju informācijas nodaļas vadītājs, vairāku citu valstu zinātnisko biedrību biedrs.

Cīņa par Baltijas valstu inkorporācijas neatzīšanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas okupācijas Alfrēds Bīlmanis jau 1940. gada 13. jūlijā iesniedza diplomātisku notu ASV Valsts departamentam, paziņojot, ka iecerētās Tautas Saeimas vēlēšanas ir pretrunā Latvijas Satversmei un vēlēšanu likumam, vienlaikus prasot aizsargāt Latvijas un tās pilsoņu īpašumus ASV pret PSRS mēģinājumiem tos pārņemt. 18. jūlijā Bīlmanis jaunā notā ASV valsts sekretāram K. Hallam uzsvēra gan 14./15. jūlija Saeimas vēlēšanu antikonstitucionalitāti, gan ārvalsts karaspēka klātbūtni. Bīlmaņa notām bija rezonanse kā ASV valdības aprindās, tā presē. Pēc viņa protesta ASV iesaldēja arī Baltijas valstu zeltu ASV bankās. 1940. gada 25. jūlijā Augusts Kirhenšteins nosūtīja Latvijas ārkārtējam sūtnim un pilnvarotajam ministram ASV A. Bīlmanim uz Vašingtonu telegrammu, pavēlot ierasties Rīgā ar ziņojumu. Alfrēds Bīlmanis atbildēja, ka neatzīst zem svešas varas spiediena ievēlētās Tautas Saeimas nelikumīgo lēmumu pievienoties PSRS un kā Latvijas likumīgais pārstāvis turpinās aizstāvēt Latvijas intereses un neatkarību.

"KIRCHENSTEINAM

NEVARU ATZIT ZEM SVESHAS VARAS IZVESTAAS SAEIMAS VELESHANAS UN NELIKUMIGO LEMUMU PIEVIENOTIES PSRS STOP KAA LATVIJAS LIKUMIGAIS PARSTAVIS TURPINASHU AIZSTAVET LATVIJAS INTERESES UN NEATKARIBU

BILMANIS"

(No A. Bīlmaņa atbildes telegrammas Ministru Prezidentam un Ārlietu ministra v. i. A. Kirhenšteinam par Tautas Saeimas lēmuma Latvijai pievienoties PSRS nelikumību. Vašingtona, 26.07.1940.)

29. jūlijā Kirhenšteina valdība viņu atcēla no amata "disciplināru pārkāpumu dēļ" un lietu nodeva prokuratūrai viņa saukšanai pie kriminālatbildības. Papildus tam 30. jūlijā okupētās Latvijas marionešu valdība pieņēma papildinājumus likumā par pavalstniecību, kas ļāva tai atņemt pilsoņa tiesības Latvijas pavalstniekam, "kas vairāk nekā trīs gadus uzturējies ārzemēs bez ārzemju pases vai ar notecējušu ārzemju pasi vai kas valdības noteiktā laikā neatgriežas vai atsakās atgriezties Latvijā". Tajā pašā dienā sūtņiem Zariņam un Bīlmanim atņēma Latvijas pilsoņu tiesības, konfiscēja viņu īpašumus, bet pašus kā valsts nodevējus izsludināja ārpus likuma.

1944. gadā A. Bīlmanis nodeva ASV Valsts departamentam Latvijas Centrālās padomes deklarāciju un platformu, kas konkrēti nostiprināja ASV principiālo pamatu neatzīt Latvijas aneksiju.

Diskusijas par reabilitāciju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas A. Bīlmaņa radinieki centās panākt Kirhenšteina valdības 1940. gada 30. jūlija lēmuma atcelšanu un Alfrēda Bīlmaņa reabilitāciju. 2002. gada beigās 7. Saeimas deputāti atbalstīja likumprojekta ”Par Latvijas ārkārtējo sūtņu Kārļa Zariņa un Alfrēda Bīlmaņa reabilitāciju” nodošanu Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, bet 8. Saeima likumprojektu tālāk nevirzīja. Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš vēlāk pauda viedokli, ka "speciāls Saeimas pieņemts likums nebūtu vajadzīgs, lai reabilitētu K. Zariņu un A. Bīlmani. Manuprāt, LPSR MK 1940. gada 26. un 30. jūlija lēmumi ir prettiesiski ultra vires (pārkāpjot pilnvaras) un tāpēc nevar būt spēkā jau no to pieņemšanas brīža."

Savukārt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Juris Bojārs pauda uzskatu, ka "pieņemt tagad atsevišķu juridisku aktu diplomātu lietā nozīmētu taisnoties marionešu valsts vadītāja lēmuma priekšā", jo jau 1990. gada 4. maija deklarācijā teikts, ka Latvijas pievienošana PSRS bija prettiesiska, ko vēlāk apstiprināja 1996. gada 22. augusta Saeimas "Deklarācija par Latvijas okupāciju".[4]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Bīlmaņa "Latvia in 1939-1942".
  • Alfred Bihlmanis. La Lettonie d'aujourd'hui. Rīga: 1920 (franciski)
  • Alfred Bihlmanis. Latvijas Werdegang. Rīga: 1925 (vāciski)
  • Д-рь А. Бильмань. Новая Латвия - Очерки. Рига: Изд. В. Романовскаго, 1926 - 202 lpp. (krieviski)
  • Alfred Bihlmanis. Latvia in the making 1918-1928 (Ten years of independence). Rīga: The Riga Times Edition, 1928 - 160 lpp. (angliski)
  • Alfred Bihlmanis. Latvijas Werdegang. 10 Jahre unabhängige Republik 1918-1928. Rīga, 1928. - 102 lpp.
  • Alfred Bihlmanis. La Lettonie d'aujourd'hui son developpement historique et sa situation actuelle. Rīga, 1929. - 112 lpp.
  • Alfrēds Bīlmanis un Leonīds Slaucītājs. Fridtjofs Nansens: Dzīve un darbi. Rīga, 1930. - 190 lpp.
  • Alfred Bilmanis. La presse Lettonne. Rīga, 1930. - 45 lpp.
  • Alfred Bihlmanis. Le journalisme en Lettonie. Rīga, 1932. - 64 lpp.
  • Alfred Bihlmanis. Latvijas Werdegang. Vom Bischofstaat Terra Mariana bis zur freien Volksrepublik. Ein Handbuch über Lettlands Geschichte und Gegenwart. Leipciga: 1934. - 224 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. Latvia in 1939-1942: Background, Bolshevik and Nazi Occupation, Hopes for Future. Vašingtona: Latvian Legation, 1942. - 137 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. Three Stars Between the Anvil and the Hammer. Vašingtona: Latvian Legation, 1942. - 143 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. What Latvia Wishes From This War? — Background, Actual Situation, Hopes for Future. Vašingtona: Latvian Legation, 1942. - 23 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. Baltic States and the Problem of the Freedom of the Baltic Sea. Vašingtona: Latvian Legation, 1943. - 71 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. Baltic States in Post-War Europe. Vašingtona: Latvian Legation, 1943. - 86 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. The Baltic States and the Baltic Sea. Vašingtona: Latvian Legation, 1943. - 71 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. La Moderna Letonia. Habana: 1943. - 39 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. Latvian-Russian Relations. Documents. Vašingtona: Latvian Legation, 1944. - 255 lpp. (2. izlaidiens 1978. gadā)
  • Dr. Alfred Bilmanis. Facts about Latvia. Vašingtona: Latvian Legation, 1944. - 64 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. Baltic Essays. Vašingtona: Latvian Legation, 1945. - 267 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. Baltic States and World Security Organization. Vašingtona: Latvian Legation, 1945. - 67 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. The Church in Latvia. Vašingtona: Latvian Legation, 1945. - 24 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. Latvia Between the Anvil and the Hammer. Vašingtona: Latvian Legation, 1945. - 64 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. Law and Courts in Latvia. Vašingtona: Latvian Legation, 1946. - 82 lpp.
  • Dr. Alfredo Bilmanis. Letonia: Nueva Republica, Vieja Nacion. Buenos Aires: 1946. - 40 lpp.
  • Dr. Alfred Bilmanis. Latvia: As an Independent State. Vašingtona: Latvian Legation, 1947. - 405 lpp. (atkārtots izlaidiens 2008. gadā Hicks Press)
  • Dr. Alfred Bilmanis. A History of Latvia. Ņūdžersija: Princeton University Press, 1951. - 441 lpp. (2. izlaidiens 1977. gadā, Greenwood Press)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ geni.com
  2. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2398. sleja.
  3. ↑ Stranga, A. Brīvmūrnieki un "Jāņuguns" loža Rīgā (20.-30. gadi). Latvijas Vēsture Nr. 2, 1991.
  4. ↑ Kirhenšteina ”sveiciens” no pagātnes Viesturs Sprūde la.lv 2013. gada 23. janvārī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Seskis 		Latvijas sūtnis PSRS
1932 — 1935 		Pēctecis:
Roberts Liepiņš
Priekštecis:
Ludvigs Sēja 		Latvijas sūtnis ASV
1935 — 1948 		Pēctecis:
Jūlijs Feldmanis
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Alfrēds_Bīlmanis&oldid=4029560"