Arhibalds fon Keizerlings

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Arčibalds Keizerlings)
Jump to navigation Jump to search
Arhibalds fon Keizerlings
Arhibalds fon Keizerlings
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 18. novembrī
Grobiņa, Kurzemes guberņa
Miris 1951. gada 15. decembrī (69 gadi)
Frankfurte pie Mainas, VFR
Tautība vācbaltietis
Dzīvesbiedre Marina Konstantinova, Olga Diņina, Edīte Līca
Militārais dienests
Dienesta pakāpe admirālis
Dienesta laiks 1898. — 1918.
1919. augusts — 1931. septembris
Struktūra kara flote
Kaujas darbība Krievijas—Japānas karš, Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Sv. Staņislava ordenis (II un III šķiras), Sv. Annas ordenis (III šķiras), Sv. Vladimira ordenis (IV šķiras),Igaunijas Brīvības krusts (I šķiras, 3. pakāpes), Triju Zvaigžņu ordenis (II šķira)
Izglītība Pēterburgas Jūras kadetu korpuss (1901)
Liepājas zemūdeņu kursi (1907-1908)
Kara flotes virsnieki pirms 1930. gada, vidū Teodors Spāde un Arhibalds Keizerlings
Piemiņas akmens Grobiņā

Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings (vācu: Archibald Peter Theophil, Graf von Keyserling; 1882—1951), dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu (krievu: Арчибальд Гебхардович Кейзерлинг), bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis. Viņam bija liela loma Latvijas Kara flotes izveidošanā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhibalds Keizerlings ir dzimis 1882. gada 18. (6.) novembrī Augustes muižā pie Grobiņas. Cēlies no Kurzemes grāfu Keizerlingu dzimtas.

1899. gadā A. Keizerlings absolvēja Pēterburgas Jūras kadetu korpusu un kā jauns Krievijas impērijas flotes virsnieks viņš piedalījās krievu-japāņu karā. Apbalvots par varonību Portartūras aizstāvēšanā un Cusimas kaujā, pēc kuras viņš nokļuva japāņu gūstā.

Pēc atbrīvošanas no gūsta 1906. gadā viņš bija vecākais virsnieks uz mīnu kreisera, pēc tam atgriezās dzimtenē un 1907.-1908. gadā mācījās zemūdeņu kursos Liepājā. Pēc tam viņš atkal devās uz Vladivostoku, kur 1908.-1912. gadā bija zemūdenes "Фельдмаршал граф Шереметьев" kapteinis Klusā okeāna flotē. Pēc tam tika pārcelts uz Baltijas kara floti, bija eskadras mīnu kuģa kapteinis[1].

Pirmā Pasaules kara laikā A.Keizerlings bija mīnu kuģa komandieris Baltijas jūras flotē un piedalījās jūras kaujās ar Vācijas kara floti, karu beidza kā 1. ranga kapteinis. Pēc Cēsu kaujām viņš bija starp tiem Baltijas landesvēra virsniekiem Anatola Līvena vadībā, kas 1919. gada augustā pārgāja Latvijas Republikas pakļautībā[2]. Pēc landesvēra izformēšanas 1920. gada aprīlī viņš kļuva par Latvijas armijas speciālo uzdevumu virsnieku flotes jautājumos, 1921. gadā tika paaugstināts par jūras kapteini[3].

Kad 1924. gada 27. jūnijā nodibināja Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadru, Arhibaldu Keizerlingu iecēla par tās komandieri. Kā flotes komandieris Arhibalds Keizerlings vadīja jaunas flotes tehnikas iegādi un viņa laikā pēc Latvijas pasūtījuma Havras un Nantes kuģu būvētavās Francijā tika uzbūvētas divas zemūdenes ("Ronis" un "Spīdola) un un divi mīnu kuģi ("Imanta" un "Viesturs"). 1927.gada 18. novembrī A. Keizerlingam piešķīra admirāļa pakāpi.[4]

Šajā laikā pasliktinājās Keizerlinga attiecības ar Latvijas armijas vadību. "Aristokrātiskās paražas un dzīvesveids, nepilnīga latviešu valodas prasme, vācbaltiešu izcelsmes jūras virsnieku protežēšana — tas viss armijas vadībai nepatika" [5]. 1931. gadā viņš tika apsūdzēts spirta kontrabandā, jo bija licis iegādāties virsnieku rautam alkoholiskos dzērienus[6]. 1931. gada 19. septembrī viņu atvaļināja un par krastu aizsardzības eskadras komandieri iecēla jūras kapteini Teodoru Spādi.

1939. gadā A.Keizerlings sakarā ar vācbaltiešu pārvietošanu atstāja Latviju. Miris 1951. gada 15. decembrī Frankfurtē pie Mainas.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis grāfa Gebharda Eduarda Heinriha Nikolaja fon Keizerlinga un baroneses Sofijas fon Ofenbergas ģimenē. Precējies trīs reizes - 1909. gadā ar Marinu Konstantinovu, 1916. gadā ar Olgu Diņinu, 1922. gadā ar Edīti Līcu. 1916. gadā viņam piedzima dēls Viktors, 1923. gadā dēls Bruno Leo, 1929. gadā meita Inese Sofija Katrīna[7].

Apbalvojumi[8][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Robert Wendelin Keyserlingk. "Across Many Oceans: A Family Saga", Montreal, Librarie Renouf (1984)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]