Augusts Malvess

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Augusts Malvess
Augusts Malvess.jpg
Studiju laikā (ap 1900)
Dzimis 1878. gada 2. novembrī
Vecgulbenes pagasts, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1951. gada 9. maijā (72 gadu vecumā)
Rīga
Tautība latvietis
Nozares arhitektūra
Mākslas virziens Jūgendstils, Nacionālais romantisms
Slavenākie darbi ap 20 daudzstāvu mūra dzīvojamo namu Rīgā un citās Latvijas apdzīvotajās vietās
Atbalstītāji Konstantīns Pēkšēns

Augusts Malvess (1878-1951) bija latviešu arhitekts, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma, vēlāk neoklasicisma stilā. Latvijas Universitātes profesors būvkonstrukciju un būvmateriālu specialitātē (1939). Pēc viņa projektiem uzcelti ap 20 daudzstāvu mūra dzīvojamie nami Rīgā, vairākas sabiedriskās ēkas (tautas nami un biedrību nami) Cēsīs, Smiltenē, Siguldā, Dzērbenē.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1878. gada 2. novembrī Vecgulbenes pagasta Spalvu mājās, 1886. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Rīgā. 1899. gadā pabeidza mācības Rīgas pilsētas reālskolā, studēja Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļā, pēc kura beigšanas strādāja arhitekta Konstantīna Pēkšēna birojā (1906-1908), bet vēlāk līdz Pirmā pasaules kara sākumam vadīja savu savu arhitektu biroju (1909-1915).

Pirmā Pasaules kara laikā A. Malvess vadīja fabriku celšanu Maskavā un kalnraktuvju būvdarbus Kaukāzā. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā atgriezies Latvijā.

1919. gadā piedalījās Latvijas Augstskolas Arhitektūras fakultātes dibināšanā, bija Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes dekāns (1928-1930), ārkārtas profesors (1939), profesors un katedras vadītājs (1944-1950).

Miris 1951. gada 9. maijā Rīgā,[1] apglabāts Lielajos kapos.

Projektētie nami[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusta Malvesa projektētā bankas ēka Blaumaņa un Tērbatas ielu stūrī.
Cēsu Viesīgās biedrības nams (labajā pusē, pirms 1940).
  • Īres nams ar veikaliem Ģertrūdes ielā 46 Rīgā (kopā ar K. Pēkšēnu, 1908)
  • Īres nams ar veikalu Stabu ielā 99 Rīgā (1909)
  • Raunas Lauksaimnieku biedrības nams (1909)
  • Smiltenes Zemkopības biedrības nams (ap 1910)
  • Īres nams ar veikaliem Krišjāņa Valdemāra ielā 18 Rīgā (1910)
  • Siguldas biedrības "Vidzemes Šveice" nams (1911, nodedzināts 1917)[2]
  • Cīruļa īres nams Kuģu ielā 11/13 Rīgā (kopā ar Eiženu Laubi, 1911)
  • Bīnca īres nams Klusajā ielā 11 Rīgā (1911)
  • Rīgas rūpniecības un amatniecības krājaizdevumu sabiedrības bankas ēka Blaumaņa iela 5a Rīgā (1913)
  • Īres nams ar veikalu Ģertrūdes ielā 90 Rīgā (1913)
  • Cēsu Viesīgās biedrības nams Raunas ielā 12 (1913, nodedzināts 1919, atjaunots)
  • Sējas pagastas skolas nams[3]

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tehniskā vārdnīca būvvietām, būvdarbiem un konstrukcijām (latviešu, vācu un krievu valodās, 1931)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]