Auseklis Baušķenieks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Auseklis Baušķenieks
Baušķenieks.jpg
Auseklis Baušķenieks
Dzimis 1910. gada 25. augustā
Jelgava, Kurzemes guberņa,
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2007. gada 13. janvārī
Rīga
Tautība latvietis
Nozares glezniecība

Auseklis Baušķenieks (1910. gada 25. augusts2007. gada 13. janvāris) bija latviešu gleznotājs, viens no populārākajiem un savdabīgākajiem 20. gadsimta māksliniekiem, nereti uzskatīts par vienu no latviešu laikmetīgās mākslas patriarhiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auseklis Baušķenieks dzimis 1910. gada 25. augustā Jelgavā. Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Narvu Igaunijā, kurā lauzis roku, tāpēc vēlākos gados ticis paglābts no iesaukšanas armijā. 1918. gadā atgriezās Jelgavā, pieredzēja Bermontiādes notikumus. 1929. gadā beidza Jelgavas 2. vidusskolu un pārcēlās uz Rīgu, kur uzsāka darba gaitas Satiksmes ministrijas Šoseju un zemes ceļu departamentā (1929—1935).

Līdztekus darbam trīs gadus studēja Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē (1930—1933), tuvākā un saistošākā studiju laikā bijusi zīmēšana un akvarelēšana. Paklausot Vilhelma Purvīša ieteikumam, 1933. gada vasarā mācījās pie Jēkaba Bīnes un rudenī iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru 1942. gadā beidza ar diplomdarbu "Uz kuģa klāja". Akadēmijā mācījās pie Kārļa Miesnieka, Konrāda Ubāna, Augusta Annusa, Valdemāra Tones, Ģederta Eliasa un Ludolfa Liberta. Pēc augstskolas beigšanas strādāja Latvijas Universitātes Salīdzinošās anatomijas institūtā par zīmētāju (1942—1944), brīvajā laikā gleznoja. 1943. gadā piedalījās Otrajā kopējā latviešu mākslinieku izstādē.

Otrā Pasaules kara beigās 1944. gada rudenī viņu mobilizēja darba dienestā un nosūtīja ar kuģi uz Vāciju, tad Holandi. Kara beigās bija amerikāņu okupācijas zonā Reinas ielejā, kur tikās ar PSRS misiju, kas piedāvājusi doties mājās. Volodimiras-Volinskas filtrācijas nometnē saņēma pagaidu apliecību un biļeti uz Rīgu, kurā atgriezās 1946. gada jūnijā. Rīgā Baušķenieks apmetās pie tēlnieka Mārtiņa Zaura, pelnīja iztiku ar gadījuma darbiem un logu noformēšanu. 1947. gadā viņš atrada patstāvīgu noformētāja darbu Literatūras muzejā (1947—1948), bet 1948. gadā Pionieru pilī (1949—1962), kur vadīja zīmēšanas un tēlniecības pulciņus. 1953. gadā apprecējās un, sievas mudināts, 1955. gadā atsāka gleznošanu. 1959. gadā uzņemts par Mākslinieku savienības biedra kandidātu, bet 1961. gadā par biedru.

1970. gadā pensionējās, bet 1973. gadā ieguva meistardarbnīcu, kurā aktīvi strādāja līdz mūža beigām. Miris 2007. gada 13. janvārī, apbedīts Baltezera kapos.

Ausekļa dēls ir mūziķis Ingus Baušķenieks.

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslinieka darbiem piemīt savdabīgs rokraksts, kurā manāma naivās mākslas un sirreālisma stilistika, kas balstās uz mākslinieka radītās punktošanas tehnikas tradīcijām ar raksturīgo maigo pasteļtoņu kolorītu. Mākslinieks strādājis eļļas tehnikā. Mākslinieks darbu sižetus guvis no sadzīves un apkārtējās vides notikumiem, darbu formu traktējis reālistiski. Pēdējais darbs tapis 2005. gadā.

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi izstādē piedalījies 1943. gada 1. — 23.maijā Otrajā kopējā latviešu mākslinieku izstādē Pilsētas mākslas muzejā Rīgā ar savu darbu "Apbedīšana", otru reizi — Tēlotājas mākslas kooperatīva I ģīmetņu izstādē, kas noritēja Rīgā, Kaļķu ielā 30 ar darbu "Pašģīmetne". 1959. gada 11. I - 16. II pirmo reizi pēc gleznošanas pārtraukuma piedalās Padomju Latvijas mākslinieku otrajā portretu izstādē Aizrobežu mākslas muzejā ar 3 darbiem.

Darbi tikuši eksponēti Vācijā, ASV, Francijā, Krievijā, Austrālijā un Lietuvā. Darbi atrodas privātās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Personālizstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā personālizstāde notikusi Rīgā, Mākslinieku namā 1975. gada 29.II — 23 III, kurā gleznotājs eksponējis 66 darbus. Personālizstādes tikušas rīkotas 1980. gadā Mākslinieku namā (33 darbi); 1982. gadā Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultātē (35 darbi); 1983. gadā pansionātā "Mežciems" (13 darbi); 1984. gadā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (20 darbi); 1985. gadā Doles Vēstures muzejā (20 darbi) un Mākslinieku namā (58 darbi); 1986. gadā zinātniskajā apvienībā "Biolar" (38 darbi); 1987. gadā kultūras namā "Rītausma" (40 darbi); 1988. gadā Beļavas izstāžu namā (32 darbi).

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Konstants Zigurds. Auseklis Baušķinieks. Rīga:Liesma, 1990.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]