Paulis Sprincis

Paulis Sprincis;
Personīgā informācija
Dzimis	1912. gada 10. aprīlī ; Krievijas Impērija, Vidzemes guberņa, Cēsu apriņķis, Grašu pagasts; (tagad Latvija)
Miris	2006. gada 1. oktobrī (94 gadi); Austrālija, Brisbena
Tautība	latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Waffen-Obersturmführer (virsleitnants)
Valsts	Latvija; Trešais reihs
Kaujas darbība	Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	Dzelzs krusts (I un II šķira); Vācu krusts (zeltā); Ievainojuma nozīme (melnā); Kājnieku trieciena nozīme; Austrumu frontes medaļa

Paulis Sprincis (1912 — 2006) bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris.^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1912. gadā Cēsu apriņķa Grašu pagastā zemnieku ģimenē. 1932. gadā Sprincis beidza mācības Rīgas komercskolā, pēc tam Latvijas Universitātē studēja tautsaimniecību.^[2]

Otrā pasaules kara laikā 1941. gada vasarā pēc Vācijas iebrukuma Paulis Sprincis pieteicās 272. Daugavgrīvas policijas bataljonā, piedalījās Varšavas geto ārējā apsardzē 1942. gada augustā un septembrī.^[3] Vēlāk Sprincis tiek ieskaitīts 19. divīzijas sastāvā.^[2] 1943. gada nogalē viņš kļuva par vada komandieri virsleitnanta Graumaņa izveidotajā 2. latviešu brigādes 42. pulka slēpotāju rotā.^[4] 1944. gadā dienēja 19. divīzijas 19. fizilieru (Laumaņa) bataljonā, 1944. gada 11. jūlijā paaugstināts par virsleitnantu1944. gada decembrī Sprincis tiek iecelts par 19. divīzijas 19. fizilieru bataljona 2. rotas komandieri.^[5] Virsleitnants Paulis Sprincis izrāda īpašu varonību cīņās pie Bikseriem 1944. gada 7. novembrī, izraujoties ar savu rotu no aplenkuma, kā arī 1944. gada 27. decembrī, vedot savu rotu triecienā, neskatoties uz ievainojumiem abās rokās un kājā. 1945. gada martā Sprinci piekto reizi ievainoja un evakuēja no Kurzemes cietokšņa uz armijas hospitāli Vācijā, kur viņš sagaidīja kara beigas.^[5]

Pēc uzturēšanās karagūstekņu un vēlāk bēgļu nometnēs Rietumvācijā, 1948. gadā Sprincis emigrēja uz Austrāliju,^[5] kur sākotnēji pelnīja iztiku kā mežcirtējs Tasmanijā, vēlāk strādāja par grāmatvedi celtniecības uzņēmumā.^[2]

Miris Brisbenā 2006. gada 1. oktobrī.

Apbalvojumi

1943. gada 8. jūnijā apbalvots ar II šķiras Dzelzs krustu,^[6] bet 1944. gada 9. augustā apbalvots ar I šķiras Dzelzs krustu.^[6] Par izrādīto cīņassparu Sprinci 1945. gada 28. februārī apbalvoja ar Vācu krustu zeltā.^[7]

Atsauces

↑ Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 79. lpp
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Meža dienas Madonas muzejā». Skatīts: 2013. gada 31. augusts.
↑ Ēriks Jēkabsons, Uldis Neiburgs, Kaspars Zellis - Okupācijas režīmi Latvijā 1940.-1956. gadā, Rīga: 2002, 197. lpp
↑ Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 118. lpp
↑ ^5,0 ^5,1 ^5,2 Siegrunen 79 - Richard Landwehr, Bennington: 2007, 13.sējums, 98. lpp
↑ ^6,0 ^6,1 «ostuf paulis sprincis fus btl 19 --19 div info». Skatīts: 2013. gada 1. septembris.
↑ Tēvija, Nr. 64, 1945. gada 15. mart, 1. lpp

[dv-1] Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 79. lpp

[lt-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Meža dienas Madonas muzejā». Skatīts: 2013. gada 31. augusts.

[3] Ēriks Jēkabsons, Uldis Neiburgs, Kaspars Zellis - Okupācijas režīmi Latvijā 1940.-1956. gadā, Rīga: 2002, 197. lpp

[dv2-4] Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 118. lpp

[sg-5] 5,0 ^5,1 ^5,2 Siegrunen 79 - Richard Landwehr, Bennington: 2007, 13.sējums, 98. lpp

[ax-6] 6,0 ^6,1 «ostuf paulis sprincis fus btl 19 --19 div info». Skatīts: 2013. gada 1. septembris.

[tv-7] Tēvija, Nr. 64, 1945. gada 15. mart, 1. lpp

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]