Jānis Ritenis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Ritenis
Latvijas labklājības ministrs
Amatā
1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Valdis Birkavs
Priekštecis Teodors Eniņš
Pēctecis Andris Bērziņš

Dzimšanas dati 1925. gada 15. martā
Valsts karogs: Latvija Dobele, Latvija
Miršanas dati 2007. gada 13. jūlijā (82 gadu vecumā)
Karogs: Austrālija Austrālija
Politiskā partija Latvijas Zemnieku savienība
Profesija valsts darbinieks

Jānis Ritenis (1925—2007) bija latviešu politiķis un diplomāts, Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Informācija biroja vadītājs (1989—1990). Latvijas labklājības ministrs (1993—1994).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1925. gada 15. martā Dobelē. Otrā pasaules kara beigās nonāca Vācijā, vēlāk pārcēlās uz dzīvi Adelaidā Austrālijā. Studēja tieslietas un politikas zinātni, ieguva maģistra grādu starptautiskās attiecībās. Strādāja par Austrālijas valdības padomnieku apdrošināšanas un tirdzniecības jautājumos, bija Latviešu apvienības Austrālijā (LAA) priekšsēdis (1967–1969), PBLA Informācija biroja vadītājs (1989—1990).

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Jānis Ritenis atgriezās Latvijā, 1992. gadā viņu iecēla par Latvijas vēstnieku Dānijā, 1993. gadā ievēlēja par 5. Saeimas deputātu no Latvijas Zemnieku savienības saraksta. No 1993. gada jūlija līdz 1994. gada septembrim J. Ritenis bija Latvijas labklājības ministrs Valda Birkava valdībā, viņa vadībā ieviesa jaunu pensiju sistēmu, kas balstās uz valsts un privātās apdrošināšanas iemaksām. 1994. gadā kļuva par valsts ministru Ārlietu ministrijā Māra Gaiļa valdībā, par ko tika izslēgts no Latvijas Zemnieku savienības. Bijis Baltijas jūras valstu padomes (Council of Baltic Sea States) Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdis.

Miris 2007. gada 13. jūlijā.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ritenis, J (1966). Great Britain and the Baltic States during the Anglo-French and Soviet Talks of 1939.
  • Diplomātiskā cīņa par Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanu. Fonds "Latvijas vēsture". 1999. — 247 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. timenote.info no avīzes "Laiks", 21.07.2007.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Teodors Eniņš
Latvijas labklājības ministrs
1993. gada 3. augusts1994. gada 19. septembris
Pēctecis:
Andris Bērziņš