Jānis Priedkalns
| ||||||||||||||||||||||||
Jānis Priedkalns (1934–2022) bija latviešu zinātnieks un sabiedriskais darbinieks. 6. Saeimas deputāts (1996-1997), Latvijas vēstnieks ANO (1997-2001). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1934. gada 28. martā Bārbeles pagastā Valmieras apriņķa veterinārārsta Kārļa Priedkalna un viņa sievas Ernas, dzimušas Krigeras, ģimenē. Bērnībā dzīvoja Valmierā, Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, mācījās Kārļa Skalbes Flensburgas Latviešu tautskolā. 1949. gadā pārcēlās uz Austrāliju, mācījās Jallornas vidusskolā.
1959. gadā viņš absolvēja Sidnejas universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti, nostrādāja divus gadus praksē. 1966. gadā Minesotas universitātē ASV ieguva doktora grādu endokrinoloģijā par tēmu "Dažādu hormonu iedarbība uz folikula stimulāciju". Pēc pārcelšanās uz Vāciju studēja teoloģiju Minhenes Universitātē, tad nodarbojās ar pētniecību Lionā un Parīzē.[1] 1970. gadā ieguva Kembridžas Universitātes Humanitāro zinātņu maģistra grādu, bija Kembridžas Universitātes mācībspēks (1970-1972) un ieguva Veterinārzinātņu ķirurga grādu Londonā, 1972. gadā papildinājās Hārvarda Universitātes Medicīnas fakultātē. Pēc atgriešanās Austrālijā bija Adelaidas Universitātes Anatomijas un histoloģijas katedras vadītājs un Medicīnas fakultātes profesors, Dabaszinātņu fakultātes dekāns. Viņš panāca, ka latviešu valoda ieguva abitūrijas kursa tiesības un tika akreditēta ar studiju galvenā priekšmeta statusu Adelaides universitātē.[2] 1990. gada 22. jūlijā Priedkalnu ordinēja diakona amatā.[3]
1994. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekli. 1995. gadā Priedkalns pārcēlās uz dzīvi Latvijā, kļuva par 6. Saeimas deputātu. 1996.—1997. gadā viņš bija Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas loceklis, 1997. gadā Latvijas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļas vadītājs un no 1997. gada novembra līdz 2001. gada augustam Latvijas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā un ANO Cilvēktiesību komisijas loceklis,[4] aizgāja no diplomātiskā dienesta pusgadu pirms savu pilnvaru beigām ANO vēstnieka amatā.[5] Piedalījās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes atjaunošanā. 1999. gada jūnijā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Jāni Priedkalnu pieteica kā savu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanām.[2]\
No 2001. līdz 2008. gadam Priedkalns bija Rīgas Stradiņa universitātes, tad Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes profesors publiskās vadības disciplīnā, Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēdis (2003-2005),[6] Latvijas ev. lut. baznīcas (LELB) Sabiedrisko attiecību padomes loceklis.[2]
2008. gadā Priedkalns atgriezās Austrālijā. 2013. gadā viņš kļuva par Adelaides latviešu draudzes mācītāju, 2014. gadā arī par prāvestu un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē (LELBP) Virsvaldes locekli.[2]
Miris 2022. gada 17. jūnijā.[3]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Triju Zvaigžņu ordenis (2003)
Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Priedkalna zinātnisko pētījumu galvenais lauks bija embrioloģija un neiroendokrinoloģija, pētot smadzeņu šūnu iedarbību uz endokrīniem dziedzeriem. Sarakstījis vairāk nekā 70 zinātnisku publikāciju latviešu, angļu, vācu un franču valodās.[2]
- J. Priedkalns. Pregnancy and the Central Nervous System. In: Comparative Placentation (ed. D.H.Steven), 1975, London: Academic Press, pp. 189 −213.
- J. Priedkalns, A. Okshe, C. Vleck , R.K. Bennett. The response of the hypothalamo-gonadal system to environmental factors in the Zebra finch, Poephila guttata castanotis: Structural and functional studies. Cell & Tissue Research, 1984, vol. 238, N 1, pp. 23-35.
- J. Priedkalns, C. Vleck. Effect of environmrntal factors on testicular functions in the zebra finch. In: Current Trends in Comparative Endocrinology (eds. B.Lofts and W.N.Holmes), 1985, Hong Kong: Hong Kong University Press, pp. 265—268.
- J. Priedkalns, A. Okshe. Cytoarchitecture of the Hypothalamus in the Zebra Finch. J. Anat., 1987, vol. 155, p.258.
- J. Priedkalns. Female Reproductive System (Chapter). In: Textbook of Veterinary Histology, 1st-6th edit (eds. H.-D. Dellmann, J.A.Eurell), 1973—2006; Philadelphia: Lea&Febiger, Baltimore: Lippincott Williams&Wilkins.
- J. Priedkalns. Language as the core value of Latvian culture: the Australian experience. Journal of Baltic Studies, 1994, vol. 25, N 1, pp. 29-42.
- J. Priedkalns, R.K. Bennett. Air humidity and water supply affect reproductive activity in the Zebra Finch. J. Anat., 1990, vol. 173, pp. 207—208.
- J. Priedkalns. Globalization and Ethnic Heritage. United Nations Millennium Summit Proceedings «Imagining Tomorrow — Rethinking the Global Challenge» (ed.K.Sharma), New York, 2000.
- Latvijas Universitātei un Konservatorijai 1919−1940 un latviešu pēckara izglītībai Latvijā un Rietumos veltīts rakstu krājums. J. Priedkalns (red). Rīga: LAMZA/ELPA, 2004.
- J. Priedkalns. Globalizācija un etniskā kultūrmantojuma saglabāšana. Universitas, 89 (252), 1-4. New York/Rīga: Latvijas Korporāciju apvienība, 2005.
Mecenātisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2010. gadā Jānis Priedkalns novēlēja Latvijas Universitātei 142 400 eiro kā neaizskaramo kapitālu Jāņa Priedkalna Medicīnas zinātņu pētniecības fondam, no kura tiek atbalstīti neirozinātnieki un studenti, kas iesaistīti neiroloģijas pētniecībā, prioritāri neiroendokrinoloģijas nozarē. Daļu no šīs summas viņš ieguva pēc sava auto "Ferrari" 1970. gada "Daytona" modeļa pārdošanas.[7]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Māris Ruks. "Izcilības spēks: Jānis Priedkalns". Rīga: Antava, 2012.-357 lpp.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Saruna ar Dr. Jāni Priedkalnu. Austrālijas Latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienības prāvests laikraksts "Latvietis" Nr. 672, 2014. gada 27. jūlijā
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Prāvests prof. Dr. Jānis Priedkalns. Globālais latvietis Ruta Priedkalne-Zirne, laikraksts "Latvietis" Nr. 672, 2021. gada 20. oktobrī, pirmpublicējums izdevumā „Čikāgas Ziņas“
- ↑ 3,0 3,1 Mūžībā aizsaukts prāvests Dr. Jānis Priedkalns LELBPasaulē 2022. gada 17. jūnijā
- ↑ Latvijas un ārvalstu vēstnieki akreditācijās — Latvijas vēstnieks Apvienotajās Nācijās "Latvijas Vēstnesis" 29.10.1997., Nr. 283/284
- ↑ Latvijas vēstnieks ANO pamet posteni LETA 08.08.2001
- ↑ Vēstures vieta Latvijas vizītkartē "Latvijas Vēstnesis" Nr. 9, 18.01.2005.
- ↑ In Memoriam. Jānis Priedkalns (1934-2022) Latvijas Zinātņu akadēmija
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||