Baltkrievijas pārkrievošana
._%D0%93%D0%BE%D1%80%D0%B0%D0%B4%D0%BD%D1%8F._%D0%A4%D0%B0%D1%80%D0%B0_%D0%92%D1%96%D1%82%D0%B0%D1%9E%D1%82%D0%B0.jpg)
Baltkrievijas pārkrievošana (baltkrievu: Русіфікацыя Беларусі / расеізацыя / маскалізацыя) ir pasākumu kopums ar mērķi izplatīt krievu valodu un krievu kultūru Baltkrievijas teritorijā, vienlaikus izspiežot baltkrievu valodu.
Krievijas Impērijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pārkrievošanā Baltkrievijas teritorijā Krievijas Impērijas varasiestāžu īstenotās akcijas mērķis bija nostiprināt pareizticības un krievu valodas pozīcijas un vājināt iepriekšējos gadsimtos izveidojušos poļu kultūras un katoļu baznīcas dominanci. Saskaņā ar tā laika terminoloģiju rusifikācija nozīmēja visu triju "viskrievu tautas" atzaru vietējās kultūras nostiprināšanu, par galveno literāro standartu uzskatot krievu valodu, bet baltkrievu valodu — par tās dialektu.
PSRS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šis termins ietver arī padomju varas iestāžu īstenoto krievu valodas veicināšanas politiku Baltkrievijas PSR teritorijā, kas aizstāja 20. gadsimta 20. gadu baltkrieviskošanas politiku. Masveida represiju laikā (1937—1938) daudzi baltkrievu zinātnieki, intelektuāļi un rakstnieki tika represēti, pamatojoties uz nepatiesām apsūdzībām (par spiegošanu, dalību tā sauktajā "nacionāldemokrātiskajā partijā", gatavošanos buržuāziskas Baltkrievijas valsts izveidei u. c.). Clvēki pilsētās bieži izvairījās publiski lietot baltkrievu valodu, lai netiktu turēti aizdomās par "buržuāzisko nacionālismu". Masveida nošaušanas un izsūtīšanas uz darba nometnēm laikā tika iznīcināti labākie baltkrievu kultūras darbinieki. Nepublicētie rokraksti tika sadedzināti.
Rusifikācijas procesiem, kas pastiprinājās 20. gadsimta 30. gados, bija dažādas formas un tempi, kā arī atšķirīga dažādu etnisko grupu reakcija uz tiem, ko noteica tas, pie kādām valodu grupām tās piederēja, vai bija atšķirības vai līdzības ar krieviem dzīvesveidā un tautsaimniecībā, vai bija jaukta, savstarpēja vai atsevišķa apmešanās ar krieviem. PSRS austrumslāvu nekrievu tautām — baltkrieviem un ukraiņiem sakarā ar šo tautu ciešo radniecību ar krieviem rusifikācijas process bija tuvs vairumā aspektu.
No 30. gadu vidus līdz Lielā Tēvijas kara sākumam reģionos ar kompaktu baltkrievu iedzīvotāju skaitu ārpus Baltkrievijas PSR notika masveida baltkrievu skolu slēgšana, arī Krievijas PSFR Smoļenskas apgabalā šajā periodā visas 99 iepriekš izveidotās baltkrievu skolas tika slēgtas vai nodotas mācībām krievu valodā.
1958. gadā tika ieviesta skolu reforma, kas deva vecākiem tiesības izvēlēties mācību valodu un noteikt, vai viņu bērniem jāmāca valsts valoda. Tā rezultātā krasi samazinājās valsts skolu un skolēnu skaits tajās. Tā 1969. gadā Baltkrievijas PSR 30 % skolēnu nemācījās baltkrievu valodu, bet Minskā — 90 %.
Lielākā baltkrievu valodas pārvietošanās notika 20. gadsimta 60.–70. gados. Plašas diskusijas par krievu valodas mācīšanas metodēm nacionālajās republikās noslēdzās 1956. gada augustā Taškentā notikušajā starprepubliku konferencē, kurā tika atzīmēts, ka krievu valoda ir kļuvusi par visu padomju tautu "otro dzimto valodu" un līdzekli nacionālo valodu vārdu krājuma bagātināšanai. Kampaņa par krievu valodas ieviešanu visās nacionālo republiku dzīves jomās, kas izvērsās pēc tam, saskārās ar daļas nacionālās inteliģences protestiem, kas pēc 20. partijas kongresa sāka brīvāk izteikties. Pat Baltkrievijas PSR augstākā vadība nosodīja rusifikācijas mērogu. Baltkrievijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs Kirils Mazurovs 1959. gada janvārī pieņemšanā par godu Balkrievijas PSR četrdesmitgadei, kurā piedalījās arī Ņikita Hruščovs, publiski teica runu baltkrievu valodā. Hruščovs bija sašutis, kāpēc runa nebija krievu valodā. Nedaudz vēlāk Hruščovs izteicās vēl noteiktāk: "Jo ātrāk mēs visi runāsim krieviski, jo ātrāk mēs uzbūvēsim komunismu". Turpinājumā baltkrievu valodu sāka izspiest no pozīcijām, ko tā vēl aizvien ieņēma.
Baltkrievijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Savukārt pilnīga rusifikācijas valodas un kultūras politikas atjaunošana notika tikai pēc Aleksandra Lukašenko autoritārā režīma nodibināšanas. 1995. gadā Lukašenko sarīkoja referendumu, kas bija pretrunā Baltkrievijas Konstitūcijai un spēkā esošajai likumdošanai, ko raksturoja likumu pārkāpumi un balsošanas rezultātu viltošana.[nepieciešama atsauce] Referenduma rezultātā Lukašenko atņēma baltkrievu nacionālajiem simboliem — baltsarkanbaltsarkanajam karogam un ģerbonim oficiālo valsts simbolu statusu un piešķīra valsts valodas statusu krievu valodai.
90. gadu otrajā pusē un 2000. gados baltkrievu valodas oficiālais lietojums sāka strauji samazināties, galvenokārt izglītībā un kultūrā, kā arī plašsaziņas līdzekļos. Vienlaikus no valsts iestādēm tika izspiesti baltkrievu valodai un kultūrai draudzīgi skolotāji, pasniedzēji un pētnieki.
Viena no baltkrievu valodas juridiskās diskriminācijas izpausmēm bija Baltkrievijas galveno kodeksu pieņemšana krievu valodā bez oficiāla tulkojuma baltkrievu valodā. Tas noveda pie tā, ka baltkrievu valodā runājošiem iedzīvotājiem tika liegta iespēja pilnībā aizsargāt savas tiesības. Turklāt ir zināmi gadījumi, kad tiesneši atsakās veikt tiesvedību baltkrievu valodā un pilsoņiem tiek liegta tulka palīdzība, kas ir pretrunā Tiesnešu ētikas kodeksam un tiesnešu statusam (13. pants). Baltkrievijas Republikas Konstitucionālā tiesa 2003. gadā savā spriedumā atzina, ka abu valsts valodu lietošanā ir pārkāpts vienlīdzības līdzsvars.
Saskaņā ar Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūta veiktās aptaujas rezultātiem, kas tika paziņoti 2014. gadā, otrs ilgtermiņa (līdz 2030. gadam) drauds valstij, ko norādīja respondenti, bija baltkrievu valodas zudums (galvenokārt — iedzīvotāju skaita samazināšanās zemas dzimstības dēļ).[1]
2021. gada 17. septembrī Lukašenkas režīms likvidēja Baltkrievu skolas biedrību, 24. septembrī — Tēvzemes baltkrievu kongresu, 1. oktobrī — Baltkrievu rakstnieku savienību, bet 8. novembrī — Franciskas Skarinas baltkrievu valodas biedrību. 2021. gada 30. novembrī intervijā krievu propagandistam Dmitrijam Kiseļovam Lukašenko paziņoja, ka "Putins man saka: "Paldies par krievu valodu", un piebilda: "Nosauciet vēl kādu tādu valsti, kurā krievu valoda attīstās uz valsts valodas rēķina".[2]
2023. gada 4. aprīlī Lukašenko režīms publicēja dekrētu, ar kuru atcēla baltkrievu valodas transliterāciju, kas balstīta uz tradicionālo baltkrievu latīņu rakstību un aizstāja to ar tādu pašu transliterāciju, kāda tiek izmantota krievu valodā. Publicētajam dokumentam trūkst sistemātiska un zinātniska pamatojuma, lēmums klaji pārkāpj valsts transliterācijas sistēmu izveides noteikumus un normas kopumā un ignorē baltkrievu valodu, jo īpaši tās skaņu sistēmu un piktoriālās tradīcijas. Tiek norādīts, ka tas ir vēl viens solis ceļā uz baltkrievu nacionālās identitātes iznīcināšanu. Drīz Baltkrievijas publiskajā telpā latīņu valodas nosaukumu vietā parādījās krieviski rakstīti nosaukumi.[3]
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Памочнік прэзідэнта: Беларусы лічаць галоўнай пагрозай для краіны страту беларускай мовы». Наша Ніва (baltkrievu). Skatīts: 2024-02-20.
- ↑ Радыё Свабода. «Лукашэнка прызнаў, што расейская мова разьвіваецца ў Беларусі на шкоду беларускай». Радыё Свабода (baltkrievu), 2021-12-02. Skatīts: 2024-02-20.
- ↑ «Лявон Вольскі пра замену шыльдаў з лацінкай на кірылічныя як змену дэкарацый». budzma.org. Skatīts: 2024-02-20.