Bernhards Bērents

Bernhards Bērents
	Latvijas tieslietu ministrs
	Amatā; 1929. gada 24. janvāris — 27. novembris
Prezidents	Gustavs Zemgals
Premjerministrs	Hugo Celmiņš
Priekštecis	Baldvins Disterlo
Pēctecis	Juris Pabērzs
Dzimšanas dati	1892. gada 10. jūnijā; Rīga, Krievijas Impērija
Miršanas dati	1946. gada 10. jūnijā (54 gadu vecumā); PSRS
Tautība	vācbaltietis
Politiskā partija	Vācbaltiešu reformu partija
Profesija	jurists
Augstskola	Tērbatas Universitāte

Bernhards Bērents (vācu: Bernhard Berent; 1892. gada 10. jūnijs — 1946. gada 10. jūnijs) bija Latvijas vācbaltiešu jurists un sabiedrisks darbinieks. No 1929. gada janvāra līdz novembrim bija Latvijas tieslietu ministrs.

Dzīvesgājums

Dzimis 1892. gada 10. jūnijā Rīgā laikraksta redaktora Teodora Bērenta un viņa sievas Almas ģimenē. 1910. gadā pabeidza mācības Rīgas pilsētas ģimnāzijā. Kā savvaļnieks iestājies Krievijas armijas 3. huzāru Jeļizavetgradas pulkā. 1911. gadā paaugstināts par praporščiku un atvaļināts. Tajā pašā gadā sācis studēt jurisprudenci Tērbatas Universitātē. 1914. gadā vienu semestri mācījies Minhenes Universitātē. Tajā pašā gadā mobilizēts Krievijas armijā. Virsnieka pakāpē krievu armijas sastāvā piedalījies Pirmajā pasaules karā, atvaļināts 1918. gadā. Martā beidzis studijas Tērbatas Universitātē.

1918. gada jūnijā kļuva par decernentu (ierēdni ar lēmuma pieņemšanas tiesībām) Rīgas Kriminālpolicijā. No 16. decembra līdz 1921. gada 31. martā bijis Rīgas apgabaltiesas 3. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesis. 1919. gada ziemā un pavasarī studējis Tībingenes Universitātē, pēc atgriešanās Latvijā iestājies Baltijas landesvērā. Maijā tika atvaļināts no kara dienesta. 1921. gada 30. aprīlī kļuva par zvērināta advokāta Edvina Magnusa palīgu. 1924. gada 30. janvārī kļuva par zvērinātu advokātu Rīgā.

Bernhards Bērents bija pazīstams arī kā juridiska satura publikāciju autors. 1926. gadā "Vācu juristu biedrība" sāka izdot laikrakstu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswiissens – chaft" (latviešu: Rīgas tiesību zinātnes žurnāls), Bērents pirmos piecus gadus bija tā redaktors un autors. Tas iznāca divas līdz četras reizes gadā. Tāpat viņš veidoja rakstus "Tieslietu Ministrijas Vēstnesim". 1929. gada 24. janvārī, pēc sava priekšteča un partijas biedra Baldvina Disterlo demisijas Bernhards Bērents kļuva par tieslietu ministru Hugo Celmiņa vadītajā valdībā. Amatā viņš bija līdz tā paša gada novembrim. Bērenta laikā tika pieņemti noteikumi par valsts darbinieku atalgojumu, noteikumi par mežu kultūru fondu, un citi noteikumi.

Bērents bijis arī Rīgas Vācu 1. riteņbraucēju biedrības priekšsēdētājs, Rīgas Vācu juristu biedrības valdes loceklis. 1939. gada 6. decembrī atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita un dzēsts no saraksta sakarā ar atteikšanos no Latvijas pavalstniecības. Drīz pēc tam viņš repatriējās uz Vāciju. No 1941. līdz 1943. gadam strādājies Vīnes Tieslietu padomē. Pēc tam Bērents strādāja par tulku Vācijas armijā. 1945. gadā nokļuva amerikāņu, pēc tam krievu karagūstekņu nometnē, kur miris 1946. gada 10. jūnijā.

Avoti

Latvijas Vēstnesis, 18.12.1997.
Latvijas advokatūra 1919 – 1945 Bibliogrāfiskā vārdnīca

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Baldvins Disterlo	Latvijas tieslietu ministrs 1929. gada 24. janvāris — 27. novembris	Pēctecis: Juris Pabērzs