Antons Balodis
- Šis raksts ir par diplomātu. Par citām jēdziena Balodis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Antons Balodis | |
|---|---|
 | |
| Latvijas ārlietu ministrs | |
|
Amatā 1928. gada 24. janvāris — 1930. gada 4. decembris | |
| Prezidents |
Gustavs Zemgals Alberts Kviesis |
| Premjerministrs |
Pēteris Juraševskis Hugo Celmiņš |
| Priekštecis | Fēlikss Cielēns |
| Pēctecis | Hugo Celmiņš |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1880. gada 15. janvārī Jērcēnu pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija, (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1942. gada 1. janvārī (61 gada vecumā).svg){kind=small} Usoļlags, KPFSR (tagad Krievija) |
| Tautība | latvietis |
Antons Balodis (1880. gada 15. janvāris — 1942. gada 1. janvāris) bija Latvijas diplomāts, rakstnieks un literatūrkritiķis, Latvijas ārlietu ministrs (1928—1930). Izmantojis pseidonīmu Antons Krauja.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Antons Balodis ir dzimis 1880. gada 15. janvārī Jērcēnu pagasta "Kraujiņās".[1][2] 1900. gadā viņš pabeidza Valkas skolotāju semināru, turpmākos piecus gadus strādāja par Vestienas draudzes skolas skolotāju. Par dalību 1905. gada revolūcijā Balodim aizmuguriski piesprieda nāvessodu. 1906. gadā viņš emigrēja uz Šveici, vēlāk pārcēlās uz Franciju. Studēja Cīrihes un Grenobles Universitātēs. 1911. gadā pārcēlās uz Baku, strādāja par franču valodas skolotāju. Vadīja Baku latviešu biedrības bēgļu komiteju. 1920. gadā atgriezās Latvijā.[1][3]
1920. gada septembrī A. Balodis kļuva par LR Ārlietu ministrijas Baltijas valstu nodaļas vadītāju. No 1924. gada janvāra līdz 1928. gada decembrim viņš bija Latvijas sūtnis Lietuvā. 1928. gada janvārī viņš kļuva par ārlietu ministru Pētera Juraševska vadītajā valdībā. Viņš saglabāja amatu arī Hugo Celmiņa kabinetā, taču 1930. gada februārī tika atbrīvots no amata. Martā viņš kļuva par vēstnieku Somijā. 1933. gada jūlijā tika atbrīvots no amata un gadu vēlāk pensionējās. Līdz 1939. gada janvārim bija ĀM pārziņā.
1941. gada jūnija deportāciju laikā Antonu Balodi apcietināja un izsūtīja uz Krievijas soda nometnēm. Miris 1942. gada 1. janvārī Usoļlagā.[1]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī Dienvidslāvijas, Igaunijas, Lietuvas, Luksemburgas, Norvēģijas, Polijas, Somijas un Zviedrijas ordeņiem.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Antons BALODIS». LR Ārlietu ministrija. Skatīts: 2011.11.19.[novecojusi saite]
- ↑ «Jērcēnu pagasts». Strenču novada pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. martā. Skatīts: 2011.11.19.
- ↑ «Jaunie valdības vīri». Valdības Vēstnesis. 1928. gada 30. janvārī.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ludvigs Sēja |
Latvijas sūtnis Lietuvā 1924—1928 |
Pēctecis: Roberts Liepiņš |
| Priekštecis: Fēlikss Cielēns |
Latvijas ārlietu ministrs 1928. gada 24. janvāris — 1930. gada 4. decembris |
Pēctecis: Hugo Celmiņš |
| Priekštecis: Oļģerds Grosvalds |
Latvijas sūtnis Somijā 1930—1933 |
Pēctecis: Vilis Šūmanis |
|