Birži (Lietuva)
| Birži Biržai | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
 | ||
| ||
  Birži | ||
| Koordinātas: 56°12′N 24°45′E / 56.200°N 24.750°EKoordinātas: 56°12′N 24°45′E / 56.200°N 24.750°E | ||
| Valsts |
 Lietuva | |
| Reģions | Aukštaitija | |
| Pilsētas tiesības | 1589 | |
| Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
| • kopā | 10 444 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Birži Vikikrātuvē | ||
Birži (lietuviešu: Biržai) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes.[2] Pilsēta atrodas 201 km uz ziemeļiem no Viļņas, netālu no Latvijas-Lietuvas robežas. Pilsētas seņūnijas un Širvēnu seņūnijas centrs, šeit atrodas reģionālā parka direkcija. Pilsētas teritorijā Širvēnas ezerā ieplūst Aglona un Apašča. Pilsēta iedalās Jaunpilsētā (uz ziemeļiem no Aglonas), Vecpilsētā un Astravā. Pilsētā attīstīta pārtikas ražošana (alus darītava) un tekstilrūpniecība. Vēsturiski pazīstama kā Radvilu dzimtas rezidences pilsēta.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Biržu pilsētas apkārtnē cilvēki dzīvojuši jau neolītā, vēlāk šeit izveidojās sēļu kultūra. Birži atrodas vēsturiskās Sēlijas zemes dienvidu daļā.[3] 13.—15. gadsimtā tā bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju, bet pēc 1422. gadā noslēgtā Melnas līguma Livonijas ordeņa mestrs atteicās no tās dienvidu daļas, kas pārgāja Žemaitijas kunigaitijas pārvaldībā.
Pirmoreiz rakstos Birži minēti 1455. gadā, kad Lietuvas dižkungs un Polijas karalis Kazimirs IV jauniegūtās zemes piešķīra Radviliem, kas Biržus pārvaldīja no 16. gadsimta līdz 1804. gadam. Pirmā Biržu baznīca uzcelta 1500. gadā. Birži kā miests pirmoreiz pieminēti 1520. gadā. No 1547. gada Birži kļuva par Lietuvas dižkunigaitijas Biržu pavalsts (kunigaikštystė) centru un svarīgu Lietuvas - Livonijas pierobežas cietoksni. Cauri Biržiem gāja stratēģisks ceļš no Rīgas uz Viļņu. No 1564. līdz 1731. gadam Biržu pavalsti pārvaldīja protestantisks Biržu-Dubiņģu Radzivilu atzars. No 1586. līdz 1589. gadam Kristaps Nikolajs Radvils, saukts "Pērkons" (Kristupas Radvila Perkūnas/Krzysztof Radziwiłł Piorun) uzcēla Biržu pili, kas līdz 18. gadsimta sākumam kalpoja par Radvilu dzimtas rezidenci. 1587. gadā, aizsprostojot Aglonas un Apaščas upes, tika izveidota vecākā mākslīgā ūdenskrātuve Lietuvā — Širvēnu ezers. 1589. gadā Biržiem tika piešķirtas Magdeburgas tiesības, kas vēlāk tika vairākkārt paplašinātas. 17. gadsimta sākumā šeit no Traķiem pārcēlās daļa karaīmu. 1625. gadā Poļu-zviedru kara laikā zviedri pilnīgi nopostīja Radvilu pili, kas pēc tam tika atjaunota renesanses stilā. Pili aptvēra smilšu bastioni un ar ūdeni pildīti aizsarggrāvji. 1657. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaspēks pilsētu atkal nopostīja. 1701. gadā Biržu pilī tika parakstīts Biržu līgums starp Poliju-Lietuvu un Krieviju, kura viens no iniciatoriem bija Johans Reinholds fon Patkuls. 1704. gada augustā — septembrī pili atkal sagrāva Lielā Ziemeļu kara laikā, kad to gandrīz mēnesi aplenca un bombardēja Zviedrijas armija Ādama Ludviga Lēvenhaupta vadībā.[4] 1731. gadā pilsēta pārgāja Nesvižas Radvilu zara īpašumā, 1794. gadā tika ieķīlāta Tiškevičiem, no 1844. gada — Tiškeviču īpašumā. 1863. gada maija sākumā Janvāra sacelšanās laikā uz ziemeļiem no Biržiem notika Biržu kauja. No 19. gadsimta otrās puses pilsēta attīstījās un kļuva par nozīmīgu ziemeļu Lietuvas pilsētu ar daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu. Nacistu okupācijas laikā šeit tika nošauti aptuveni 3000 ebreju. No 1950. gada - Biržu rajona centrs. No 1978. līdz 1985. gadam plašu rekonstrukcijas darbu rezultātā tika restaurēta Biržu pils, šeit tika iekārtots muzejs "Sēla" un bibliotēka. 1997. gada 6 novembrī tika apstiprināts pilsētas ģerbonis.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Iedz. |
|---|---|
| 1823 | 2 000 |
| 1858 | 2 682 |
| 1891 | 3 000 |
| 1897 | 4 413 |
| 1923 | 5 315 |
| 1931 | 5 705 |
| 1939 | 8 281 |
| 1959 | 8 624 |
| 1964 | 9 400 |
| 1970 | 11 160 |
| 1975 | 13 400 |
| 1976 | 13 700 |
| 1979 | 14 401 |
| 1989 | 15 907 |
| 2001 | 15 262 |
| 2011 | 13 780 |
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Biržos dzimuši:
- Židrūns Savicks (Žydrūnas Savickas, 1975) — smagatlēts
- Austra Skujīte (Austra Skujyte, 1979) — vieglatlēte
Biržu pievārtē, Semenišķu ciemā dzimis amerikāņu kinorežisors Jons Meks (Jonas Mekas, 1922).
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Širvėna — futbola klubs
- Centrālais stadions
- KK Biržai — basketbola klubs
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 113. lpp.
- ↑ Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.
- ↑ Mārīte Jakovļeva. KARADARBĪBA KURZEMES HERCOGISTĒ UN LIETUVAS PIEROBEŽĀ (1703. gada vasara – 1705. gads) Arhivēts 2019. gada 18. augustā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2009, Nr 3
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Biržu alus darītavas mājaslapa (lietuviski)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Birži.
|