Daugavas loki

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Daugavas loku dabas parks)
Daugavas loki
Vasargelišķu skatu tornis2.jpg
Skats uz Rozališku loku no Vasargelišku skatu torņa
Daugavas loki (Latvija)
Daugavas loki
Daugavas loki
Tips dabas parks
Atrašanās vieta Augšdaugavas novads
Krāslavas novads
Koordinātas 55°53′19″N 26°55′22″E / 55.88861°N 26.92278°E / 55.88861; 26.92278Koordinātas: 55°53′19″N 26°55′22″E / 55.88861°N 26.92278°E / 55.88861; 26.92278
Platība 12372 ha
Dibināts 1990
Pārvaldes institūcija Dabas aizsardzības pārvalde

Daugavas loki ir Daugavas ielejas daļa, kā arī dabas parks Latgales dienvidaustrumos un Augšzemes austrumos. Izvietojies Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumā, aizņem Daugavas ieleju posmā no Krāslavas līdz Naujenei, administratīvi ietilpst Krāslavas un Augšdaugavas novados.

Dabas parks izveidots 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un mazpārveidotu ainavu Daugavas senlejas Krāslavas — Naujenes posmā un tam piegulošajā teritorijā,[1] kā arī lai likvidētu Daugavpils HES celtniecības gaitā dabai nodarītus postījumus. Parka teritorija pilnībā ietilpst Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, savukārt parka teritorijā ir vairāki aizsargājami dabas pieminekļi: Adamovas krauja, Daugavas Vārti, Mālkalnes avots, Sandarišku karengravas un Sproģu gravas, kā arī Slutišku etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Natura 2000 teritorija.[2]

Parka pamatelementi ir 8 Daugavas loki visā tā garumā. Loku garums pa upes tecējumu ir 4 līdz 8 km, tiem ir savi nosaukumi: Adamovas (Šķerskānu), Zvejnieku, Tartaka, Daugavsargu, Ververu, Rozališķu, Butišķu un Elernes loks. Dabas parka vidējās daļas krastos, kur Daugavā ietek daudzas mazas upītes — Borne, Rudņa, Poguļanka, Mālkalne, Židiņupīte, Balta un Putānu strauts, parasts gravu erozijas saposmots reljefs. Adamovas lokā, Slutišķu un Ververu kraujās redzami devona iežu atsegumi.[1] Parka teritorijā atrodas 23 arheoloģiskie pieminekļi, tai skaitā Vecpils, Vecračinas Markovas pilskalns, Slutišķu viduslaiku apmetnes vieta.

Daugavas labajā krastā atrodas ģeoloģisks dabas aizsardzības objekts — Adamovas krauja, Tās pamatdaļā 7 m virs ūdens līmeņa atrodas 1 — 2 m biezs māla un kūdras slānis, kurā atrastas vairāk nekā 50 starpleduslaikmeta augu sugu atliekas.[1]

Meži aizņem 38% no parka platības; no meža tipiem parastākais ir lāns, bagātākās augsnēs arī damaksnis. No aizsargājamajām augu sugām šeit zināmas matainais grīslis (Carex pilosa), cepurainā neotiante (Neottianthe cucullata), zirņveida dedestiņa (Lathyrus pisiformis), spožais suņuburkšķis (Anthriscus nitida), zāļlapu smiltenīte (Arenaria procera) un citas, pavisam 53.[1][3]

No aizsargājamajām putnu sugām šeit atzīmēts mazais zīriņš (Sterna albifrons), grieze (Crex crex), paipala (Coturnix coturnix), zivju dzenītis (Alcedo atthis) un citas, pavisam 33.[1][4]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jansons B. Dabas parks «Daugavas loki» / B. Jansons. — Daugavpils : Saule, 1999. — 94 lpp. : il. ISBN 9984-14-093-8

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]