Dienvidukraina

Apgabali, kas tiek uzskatīti par Ukrainas dienvidiem:

  vienmēr

  bieži

Dienvidukraina (ukraiņu: Південна Україна) ir kultūrvēsturiskais reģions, tajā ir iekļauti mūsdienu Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Hersonas, Odesas un Mikolajivas apgabali, kā arī Krimas Autonomā Republika un Sevastopoles pilsēta.

Vēsture

7.— 6. gadsimtā teritoriju starp Dņepru un Azovas jūru apdzīvoja irāņu ciltis — skiti, līdz ar to grieķu vēsturnieki sāka dēvēt visu Dienvidkrainu par Skitiju.

Pirmie Kijivas kņazi — Askolds, Oļegs, Igors, Olga, Svjatoslavs un Vladimirs ne tikai ieguva pieeju Melnajai jūrai un piespieda Bizantiju pieņemt viņiem izdevīgus tirdzniecības nosacījumus, bet arī radīja labvēlīgus apstākļus Dienvidkrainas kolonizācijai.

Krievu-turku karu laikā 18. gadsimtā Dienvidukrainas zemes akentēja Krievijas Impērija.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedalās Ukrainas karoga pacelšanā, apmeklējot atbrīvoto Hersonu 2022. gada 14. novembrī

Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā daudzas Ukrainas dienvidu teritorijas un pilsētas okupēja Krievijas karaspēks.

Iedzīvotāji

Apgabals	Laukums km2	Iedzīvotāju (2012)
Odesas	33,313	2,388,297
Mikolajivas	24,585	1,178,223
Hersonas	28,461	1,083,367
Dņipropetrovskas	31,923	3,320,299
Zaporižjas	27,183	1,791,668
Krima	26,080	1,963,008
Sevastopole	864	381,234
Kopā	172,409	12,106,096

Blakus esošo Kirovahradas apgabalu biežāk saista ar Centrālukrainu. Arī Krima (ar Sevastopoli) dažkārt tiek uzskatīta par atsevišķu reģionu.

Resursi

Dienvidukraina ir Ukrainas maizes klēts. Graudaugu platības veido gandrīz pusi no rajona sējumu platības. Dārzeņu audzēšana aktīvi attīstās ap Odesu, Hersonā, Izmajilā un Krimas dienvidrietumos. Attīstīti arī vīna dārzi.

Lielākās pilsētas

• Zaporižja
• Berdjanska
• Melitopole
• Mikolajiva
• Odesa
• Hersona
• Simferopole
• Sevastopole
• Mariupole

Skatīt vēl

• Centrālukraina
• Ziemeļukraina
• Rietumukraina
• Austrumukraina

Ārējās saites

• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)