Pāriet uz saturu

Efektīvais altruisms

Labs raksts
Vikipēdijas lapa

Efektīvais altruisms ir filozofiska teorija un sociāla kustība, kas izmanto pierādījumus un rūpīgu analīzi, lai atrastu efektīvākos veidus, kā uzlabot pasauli. Efektīvie altruisti aicina izvērtēt visus mērķus un darbības, tad rīkoties tā, lai radītu lielāko pozitīvo ietekmi.[1] Šī plašā un pierādījumos balstītā pieeja atšķir efektīvo altruismu no tradicionālā altruisma vai labdarības. Lai gan nozīmīga daļa efektīvo altruistu ir fokusēti uz bezpeļņas sektoru, efektīvā altruisma filozofija sniedzas daudz plašāk, piemēram, prioritizējot uzņēmējdarbības, zinātniskas un politiskas iniciatīvas, kuras pēc aplēsēm izglābtu vai uzlabotu visvairāk dzīvju.[2] Ievērojamas ar efektīvā altruisma kustību saistītās personas ir Prinstonas filozofs Pīters Singers (Peter Singer),[3] Facebook līdzdibinātājs Dastins Moskovics (Dustin Moskovitz)[4] un Oksfordas filozofi Viljams Makaskils (William MacAskill)[5] un Tobijs Ords (Toby Ord).[6] Efektīvā altruisma kustību veido vairākas reģionālās un universitāšu nodaļas[7] un organizācijas[8] daudzviet pasaulē.

Filozofija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Efektīvais altruisms atšķiras no filantropijas ar tā uzsvaru uz kvantitatīvu labdarības mērķu un intervenču (angļu val. — interventions) salīdzināšanu, lai maksimizētu noteiktas morāles vērtības (piemēram, labklājību). Šajā ziņā tas ir līdzīgs konsekvenciālismam jeb seku ētikai, kurā morāli spriedumi par to, kas ir labs vai slikts, ir atkarīgi no tā, cik labas vai sliktas ir sekas. Konsekvenciālismu atbalsta vairākas efektīvā altruisma kustībā pazīstamas personas.[9]

Mērķi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mērķis (angļu val. — cause) ir noteikta kustība, kam indivīdi velta resursus un uzmanību (piemēram, malārijas izskaušana kā mērķis). Mērķis ir efektīvā altruisma kontekstā bieži lietots termins, kam nav saistības ar cēlonību. Savukārt joma (angļu val. — cause area) šajā kontekstā ir vairāku radniecīgu mērķu kopa (piemēram, globālā nabadzība kā joma).

Mērķu prioritizācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan bezpeļņas organizāciju vidū ir augošs uzsvars uz efektivitāti un empīriskiem datiem, tas parasti tiek darīts tikai viena mērķa vai jomas ietvaros, piemēram, izglītības vai klimata pārmaiņu ietvaros.[10] Efektīvie altruisti cenšas salīdzināt relatīvo svarīgumu starp dažādiem mērķiem.[11]

Efektīvie altruisti cenšas identificēt un veltīt uzmanību mērķiem ar augstāko prioritāti, balstoties uz to, vai aktivitātes katra mērķa darbības lauciņā varētu efektīvi virzīt plašus mērķus, piemēram, palielināt cilvēku vai dzīvnieku labklājību. Vairākas organizācijas nodarbojas ar pētījumiem mērķu prioritizēšanā.[12][13] Dažas mērķu prioritātes, ko efektīvie altruisti aplūko, ir galējā nabadzība attīstības valstīs, dzīvnieku ciešanas industriālajās fermās un cilvēces ilgtermiņa nākotne.[11]

Izmaksu efektivitāte

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pīters Singers, ievērojams efektīvā altruisma atbalstītājs

Efektīvie altruisti tiecas identificēt labdarības iniciatīvas un projektus, kas ir ievērojami izmaksu efektīvi (rentabli) jeb kas panāk lielu daudzumu labuma par noteiktu naudas summu. Piemēram, tie izvēlas atbalstīt ietekmīgākos veselības pasākumus (angļu val. — health interventions), vērtējot to efektivitāti pret iztērētajiem līdzekļiem (piemēram, pret eiro) pēc izglābto dzīvību skaita, izglābtajiem kvalitātes koriģētiem dzīves gadiem (angļu val. — quality-adjusted life years jeb QALY) vai novērstajiem invaliditātes koriģētiem dzīves gadiem (angļu val. — disability-adjusted life years jeb DALY). DALY ir atslēgas rādītājs, ko izmanto Pasaules Veselības organizācija, piemēram, tādos pētījumos kā publikācijā "Pasaules slimību slogs" (angļu val. — Global Burden of Disease).[14][15] Šo slimību slogu izsaka ar sliktas veselības, invaliditātes vai pāragras nāves dēļ zaudēto dzīves gadu skaitu.

Efektīvo altruistu organizācijas izmanto nejaušinātus, kontrolētus pētījumus (angļu val. — randomized controlled trials), kā primāro pierādījumu (angļu val. — evidence) avotu, jo tie tiek uzskatīti par uzticamiem zinātniskiem datiem pēc pierādījumu hierarhijas (angļu val. — hierarchy of evidence). Pēc šādiem pierādījumiem vadās veselības aprūpes politikā un praksē, jo tie samazina rezultātu nobīžu un neprecīzi secinātu cēloņsakarību risku. Noteikti medicīniskie pasākumi (piemēram, vakcinācija) jau tiek balstīti uz augstas kvalitātes pētījumiem medicīnā, tāpēc labdarības organizācijām ar šāda veida labdarības programmām ir zemāka pierādījuma nasta (angļu val. — burden of proof).[16] Uzskatāmas akadēmiskās grupas, kas veic nejaušinātus, kontrolētus pētījumus dažādu pasākumu ietekmes izvērtēšanai ir Poverty Action Lab[17] un Innovations for Poverty Action.[18]

Efektīvo altruistu organizācijas apgalvo, ka atsevišķas labdarības organizācijas ir daudz efektīvākas par citām, kuras nesasniedz uzstādītos mērķus vispār vai tos sasniedz ar relatīvi augstākām izmaksām.[19][20] Ietekmīgi projekti var būt 100 reižu efektīvāki tai ziņā, cik daudz tie uzlabo cilvēku veselību, nekā mazāk ietekmīgi projekti.[21]

Administratīvās izmaksas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izvērtējot labdarības organizācijas, tradicionāli par efektīvākām atzītas tās, kurām ir pēc iespējas mazākas administratīvās jeb pieskaitāmās izmaksas un proporcionāli augstākas projektu izmaksas (angļu val. — overhead cost). Taču efektīvo altruistu organizācijas šo standartu uzskata par vienkāršotu un nepilnīgu.[22][23] Dens Palota (Dan Pallotta)[24] norāda, ka labdarības organizācijām vajadzētu tērēt vairāk naudas, lai rīkotu līdzekļu piesaistīšanas kampaņas, ja tas kopumā nodrošinātu vairāk līdzekļu, ko ieguldīt labdarības pakalpojumos. Dīna Karlana (Dean Karlan) pētījums vēsta, ka efektīvākās labdarības organizācijas tērē lielāku budžeta daļu administratīvajiem izdevumiem nekā to mazāk efektīvās konkurentes, iespējams, tāpēc, ka administratīvajos izdevumos tiek iekļauti arī konkrētu darbību izvērtējumi ar mērķi noskaidrot to efektivitāti.[25] Tādēļ papildu izdevumi administratīvai darbībai var palīdzēt novirzīt resursus vērtīgākajām aktivitātēm.

Robežietekme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Efektīvo altruistu organizācija GiveWell, kas izvērtē labdarības, uzsver to, cik svarīgs ir katras labdarības papildu finansējuma potenciāls (angļu val. — funding gap jeb room for more funding) jeb cik daudz papildu līdzekļu labdarības organizācija spēj efektīvi izmantot.[26] Kopumā efektīvie altruisti uzskata, ka mērķi un labdarības iniciatīvas jāizvēlas, vadoties pēc robežvērtības (angļu val. — marginal value), ko resursi spēj pievienot papildus jau panāktajam.

Neitralitāte

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Efektīvie altruisti noraida uzskatu, ka dažas dzīvības ir pēc būtības vērtīgākas par citām. Piemēram, tie uzskata, ka personai attīstības valstī ir vienlīdzīga vērtība personai attīstīto valstu sabiedrībā. Kā Pīters Singers (Peter Singer) uzsver:

Nav atšķirības, vai persona, kam es palīdzu, ir kaimiņa bērns 10 jardu attālumā no manis vai bengālis, kura vārdu es nekad neuzzināšu, desmit tūkstoš jūdžu attālumā. [...] Šis morālais skatpunkts pieprasa mūs skatīties pāri mūsu pašu sabiedrības interesēm. Agrāk [...] to būtu grūti iztēloties, bet tagad tas ir visai iespējams. No morāles skatpunkta bada novēršanai miljoniem ļaužu ārpus mūsu sabiedrības vajadzētu tikt uzskatītai par vismaz tikpat svarīgu kā īpašumtiesību normu ievērošanu mūsu sabiedrībā.[27]

Daudzi efektīvie altruisti arī uzskata, ka nākotnes paaudzēm ir vienlīdzīga morāla vērtība ar tagadnē eksistējošām personām, tāpēc tie vērš uzmanību cilvēces eksistenciālā riska jeb cilvēces bojāejas varbūtības samazināšanai. Citi uzskata, ka dzīvnieku interesēm vajadzētu piešķirt līdzvērtīgu morālo svaru kā līdzīgām cilvēku interesēm, tāpēc šie efektīvie altruisti strādā, lai samazinātu dzīvnieku ciešanas, piemēram, industriālajās fermās.[28]

Relatīvā bagātība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi efektīvie altruisti uzskata, balstoties filozofa Pītera Singera (Peter Singer) idejās, ka mums ir morāls pienākums novērst kaitējumus citiem, ja tādējādi kopumā neradām vēl lielāku kaitējumu.[27] Jebkurš ar ienākumiem virs 47 000 pirktspējas paritātes pielīdzinātiem eiro gadā pārstāv 1% pasaulē bagātāko cilvēku.[29] Tāpēc daudzi efektīvie altruisti ziedo nozīmīgu daļu savu ienākumu īpaši efektīvām labdarībām.

Hipotētiskā spriešana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hipotētiskā spriešana (angļu val. — counterfactual reasoning) ir metode, kā izvēlēties rīcību, aplūkojot iespējamās alternatīvās sekas katras rīcības gadījumā. Efektīvie altruisti uzsver, ka hipotētiska spriešana ir svarīga, lai noteiktu, kura rīcība maksimizē pozitīvo ietekmi. Daudzi cilvēki pieņem, ka labākais veids, kā palīdzēt citiem, ir izmantojot tiešas metodes, piemēram, strādājot labdarībā vai darot sociālo darbu.[30][31] Tā kā labdarības un sociālo pakalpojumu piedāvātāji parasti var atrast spējīgus darbiniekus, efektīvie altruisti salīdzina karjerā panākto labumu ar to, cik daudz laba būtu panākts, ja nākamais labākais kandidāts būtu pieņemts šajā pozīcijā. Pēc šādas spriešanas, tipiskās altruistiskās karjeras ietekme var būt daudz mazāka nekā šķiet.[32]

"Pelnīšana, lai ziedotu" ir stratēģija, ko bieži efektīvie altruisti praktizē, izvēloties strādāt augstu atalgotā karjerā ar skaidri definētu mērķi ziedot lielas naudas summas labdarībai. Bendžamins Tods (Benjamin Todd) un Viljams Makaskils (William MacAskill) ir norādījuši, ka robežietekme kādām potenciāli neētiskām rīcībām šādā karjerā būtu maza, jo kāds cits viņu vietā visticamāk tāpat šīs potenciāli neētiskās rīcības būtu veicis, bet nebūtu radījis lielu pozitīvu ietekmi caur ziedojumiem.[33][34]

Papildu finansējuma potenciāls

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildu finansējuma potenciāls (angļu val. — funding gap jeb room for more funding) ir kritērijs, pēc kura novērtē to, cik lielu papildu labumu labdarība var panākt ar papildu finansējumu.[35] Piemēram, labdarības organizācijai var būt daudz finansiālo līdzekļu, bet nepietiekams ekspertu darbaspēks, lai visus līdzekļus efektīvi pielietotu. Šādā gadījumā papildu ziedojumi neradīs lielu ietekmi un papildu finansējuma potenciāls būs mazs. Šo konceptu izmanto arī citas efektīvo altruistu organizācijas, piemēram, Giving What We Can un Animal Charity Evaluators.[36][37] Atsaucoties uz GiveWell darbu, koncepts ir ticis aprakstīts arī Trinity University publikācijā "The Expositor", žurnālos "The Chronicle of Philanthropy" un "The Huffington Post".[38][39][40]

Rīcība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karjeras izvēle

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karjeras izvēle būtiski nosaka to, cik laba kāds var panākt, gan tieši (ar paša veikto darbu, kas uzlabo pasauli), gan netieši (ar karjerā nopelnītās naudas un līdzekļu ziedošanu efektīvākajām intervencēm). 80,000 Hours piedāvā karjeras ieteikumus cilvēkiem ar efektīvi altruistiskiem mērķiem un palīdz tiem maksimizēt savu pozitīvo ietekmi. 80,000 Hours apgalvo, ka karjeru vajadzētu izraudzīties gan pēc tūlītējās ietekmes (piemēram, caur veikto darbu vai ziedoto peļņu), gan pēc iegūtā karjeras kapitāla (piemēram, prasmēm, kuras var tālāk izmantot citviet).[41]

Ziedošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Efektīvais altruisms iedrošina ievērojamus ziedojumus labdarībai, tāpēc bieži popularizēšanas centieni fokusējas uz to, lai palielinātu daudzumu, ko cilvēki ziedo, vai lai identificētu organizācijas, kas vislabāk atbilst efektīvā altruisma kritērijiem. Labdarību izvērtētājs GiveWell lielākoties identificē labākās ziedošanas iespējas un labdarības organizāciju spēju izmantot papildu finansējumu. Giving What We Can tiecas uzsvērt abus aspektus, aicinot cilvēkus ziedot 10% no saviem mūža ienākumiem un iesakot noteiktas labdarības iniciatīvas, kurām ziedot. Giving What We Can labāko labdarības iniciatīvu ieteikumi palīdz cilvēkiem izlemt, kur ziedot.

Daudzi efektīvie altruisti ziedo ievērojami vairāk, nekā ierasts viņu apkārtējā sabiedrībā. Daži par morālu pienākumu uzskata mazināt ciešanas ar ziedojumiem, ja, atteicoties no noteiktiem pirkumiem, ietaupītie līdzekļi nerada sev salīdzināmas ciešanas.[27] Šī iemesla dēļ daļa efektīvo altruistu ietur pieticīgu dzīvesstilu, lai spētu ziedot vairāk. Citi efektīvie altruisti tiecas palielināt savus kopējos ienākumus, lai ziedotu vairāk, nevis palielināt relatīvo ziedotā proporciju.

Piemērs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmācīt vienu suni par pavadoni aklai personai izmaksā 38 000 eiro.[42] Savukārt veikt operāciju, lai ārstētu trihiāzi (trahomas stadiju), kas izraisa aklumu, bieži izmaksā 25 eiro attīstības valstīs.[43] Šāda ķirurģiskā operācija 80% gadījumos ir efektīva. Tāpēc redzi var atjaunot aptuveni 1500 cilvēkiem par viena pavadoņsuņa izmaksām.[44]

Mērķu prioritātes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Efektīvie altruisti principā ir gatavi atbalstīt jebkuru jomu, kurā ir potenciāls radīt lielāko labumu.[11] Praksē cilvēki efektīvā altruisma kustībā ir izteiktāk prioritizējuši dažas noteiktas jomas, kurām veltīt uzmanību.[1][11]

Globālā nabadzība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažām no agrākajām un ievērojamākajām ar efektīvo altruismu saistītajām organizācijām globālās nabadzības mazināšana ir bijusi populārākā joma, kam veltīt uzmanību. Labdarības izvērtētājs GiveWell ir apgalvojis, ka panāktais labums pret naudas vienību ir augstākais globālās nabadzības mazināšanas un attīstības valstu veselības problēmu risināšanas jomā,[20] tāpēc tā vadošie ieteikumi ir bijuši saistīti ar šīm iniciatīvām.

Giving What We Can, The Life You Can Save un citas organizācijas vairāk vai mazāk koncentrējas uz globālās nabadzības mazināšanu, kā ticis uzsvērts Pītera Singera (Peter Singer) grāmatā "The Life You Can Save" (organizācijas nosaukuma avots), kas apgalvo, ka mums ir morāls pienākums ziedot vairāk galējās nabadzības mazināšanai.

Sākotnēji galvenais uzsvars tika likts uz tiešām stratēģijām, piemēram, veselības pasākumiem, naudas pārskaitījumiem, mikromaksājumiem un mikroaizdevumiem, taču efektīvajiem altruistiem interesē sistemātiskākas sociālās, ekonomiskās un politiskās reformas, kas veicinātu lielāku nabadzības samazinājumu ilgtermiņā.[45]

Dzīvnieku labklājība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi efektīvie altruisti uzskata, ka dzīvnieku ciešanu samazināšana ir vērtīgs mērķis un ir ļoti lēti veidi, kā tās samazināt. Galvenā organizācija šajā jomā, kas ir saistīta ar efektīvo altruismu, ir Animal Charity Evaluators (ACE jeb agrāk saukta Effective Animal Activism), kas izvērtē un salīdzina dažādas dzīvnieku labdarības iniciatīvas. Efektīvo altruistu vidū ievērojami variē ieinteresētība dzīvnieku labklājībā. Vairums iestājas pret dzīvnieku industriālajām fermām, daudzi popularizē veģetāru vai vegānisku uzturu. Citiem arī rūp samazināt savvaļas dzīvnieku ciešanas, pat bezmugurkaulnieku, piemēram, kukaiņu, ciešanas.[46] Ir arī efektīvie altruisti, kas atbalsta līdzcietīgu dabas pārvaldīšanu, lai samazinātu visu savvaļas dzīvnieku ciešanas.[47][48]

Katastrofiskie riski un nākotne

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi efektīvie altruisti uzskata, ka tālā nākotne ir ļoti svarīga. Tie uzskata, ka kopējai vērtībai jebkuram jēgpilnam rādītājam (piemēram, ciešanu vai laimes potenciālam) vajadzētu ņemt vērā nākotnes paaudzes, kas kopsummā ievērojami pārsniedz tagadnē eksistējošo personu vērtību. Šis ir arguments, ko ir uzsvēruši divi ar efektīvā altruisma kustību cieši saistīti filozofi:[1]

  • Niks Bostroms (Nick Bostrom) ir rakstījis par "astronomiskajiem zaudējumiem" nākotnes paaudzēm, ko rada tagadnē aizkavēta vai neizdevusies tehnoloģiskā attīstība.[49]
  • Niks Beksteds (Nick Beckstead) ir uzsvēris tālās nākotnes milzu nozīmīgumu, tāpēc jebkādi soļi, ko mēs varam spert tagadnē, var ietekmēt tālās nākotnes trajektoriju.[50]

Kā īpaši svarīgi tiek uzsvērti eksistenciālo risku radītie draudi, piemēram, saistībā ar nanotehnoloģijām, biotehnoloģijām, globālo sasilšanu un vispārīgā mākslīgā intelekta izstrādi, kuri tiek bieži izcelti un aktīvi pētīti. Bostroms uzsver, ka ir vairāk akadēmisku pētījumu par mēslu mušu dzīves ieradumiem nekā par eksistenciālajiem riskiem, kas apdraud cilvēci.[51]

Dažas organizācijas, kas ir saistītas ar efektīvā altruisma kustību un aktīvi strādā tālās nākotnes uzlabošanas pētniecībā un aizstāvībā, ir Future of Humanity Institute, Centre for the Study of Existential Risk un Future of Life Institute. Savukārt Machine Intelligence Research Institute fokusējas uz šaurāku, bet ne maznozīmīgāku mērķi izstrādāt pasaulei draudzīgu mākslīgu intelektu agrāk par nedraudzīgu.

Meta

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā vietā, lai fokusētos uz darbībām ar tūlītēju ietekmi, daļa efektīvo altruistu cenšas attīstīt spēju palīdzēt nākotnē (tādējādi potenciāli kopumā vairāk). Otro pieeju dēvē par "meta". Daži efektīvie altruisti meklē veidus, kā panākt vislielāko ietekmi, palielinot pašas efektīvā altruisma kustības kapacitāti.[52] Tas iekļauj efektīvā altruisma kustībā iesaistīto cilvēku skaita palielināšanu, kustības attīstību (efektīvo altruistu organizāciju efektivitātes un darbaspējas uzlabošanu) un mērķu pētīšanu (pētījumu veikšanu, lai noskaidrotu, kuri mērķi ir visefektīvākie).

Organizācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GiveWell

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labdarības iniciatīvu izvērtētājs GiveWell tika aizsākts 2007. gadā. Tas galvenokārt identificē daudzsološākos mērķus un labdarības iniciatīvas, kam ziedot, un lielākā daļa tā ieteikumu bijuši veselības un nabadzības situācijas uzlabošanā attīstības valstīs.[53] GiveWell ir daļa no efektīvā altruisma kustības,[54] un tā spēja pārvietot līdzekļus efektīvākām labdarības iniciatīvām ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties citu efektīvo altruistu organizāciju popularizēšanas centieniem.[55]

2011. gada septembrī GiveWell paziņoja par GiveWell Labs dibināšanu, lai izvērtētu mazāk pētītus mērķus.[56] 2014. gada augustā GiveWell paziņoja par projekta nosaukuma maiņu uz "Open Philanthropy Project", kas tapa kā sadarbības projekts starp GiveWell un Good Ventures, filantropisko biedrību, ko dibināja Facebook līdzdibinātājs Dastins Moskovics (Dustin Moskovitz) un viņa sieva Kari Tuna (Cari Tuna).[57][58]

Giving What We Can

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Giving What We Can (GWWC) ir kopiena ar cilvēkiem, kas ir ieinteresēti maksimizēt labumu, ko tie panāk ziedojot. Organizāciju 2009. gada novembrī līdzdibinājuši morāles filozofi Tobijs Ords (Toby Ord) un Viljams Makaskils (William MacAskill), un tā koncentrējas uz globālās nabadzības mazināšanu.[59][60] Lai gan GWWC paši arī nodarbojas ar pētniecību, izvērtējot mērķus un labdarības iniciatīvas, tā lielākoties balstās uz citu organizāciju pētījumiem, piemēram, GiveWell.[61] Giving What We Can solījums (angļu val. — pledge) ir iespēja cilvēkiem apņemties ziedot vismaz 10% no to mūža ienākumiem pašu izvēlētiem mērķiem, kas, viņuprāt, ir visefektīvākie. Giving What We Can pārvalda labdarības jumtorganizācija Centre for Effective Altruism.

80,000 Hours

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

80,000 Hours ir Oksfordā, Lielbritānijā bāzēta organizācija, kas pēta karjeras ar pozitīvu sociālo ietekmi un sniedz karjeras ieteikumus. Grupa uzsver, ka pozitīvo ietekmi, izvēloties noteiktu nodarbošanos, vajadzētu mērīt, spriežot hipotētiski, pēc izvēles rezultātā pievienotā labuma, nevis pēc tiešā veidā panāktā labuma. Tā izvērtē netiešus veidus, kā uzlabot pasauli, piemēram, saņemot augstu atalgojumu ierastā karjerā un daļu ziedojot, kā arī tiešus veidus, piemēram, zinātnisku pētniecību. Organizācijas nosaukums cēlies no 80 000 stundām, kuras persona vidēji pavadīs savas karjeras laikā.

Raising for Effective Giving

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raising for Effective Giving (REG) ir līdzekļu vākšanas (angļu val. — fundraising) organizācija, kuras mērķis ir aicināt veiksmīgus pokera un citu sporta veidu spēlētājus ziedot efektīvākajām labdarības organizācijām. REG biedri sola ziedot vismaz 2% no turnīros izcīnītās naudas un vismaz 3% no saviem spēlēs gūtajiem ienākumiem katru ceturksni[62][63] ievērojami efektīvām labdarības iniciatīvām.[64] 2016. gadā REG paplašināja savu līdzekļu piesaistes darbību arī finanšu industrijā.[65]

Citas organizācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākas citas organizācijas ir saistītas ar efektīvā altruisma kustību:

  • The Life You Can Save — organizācija, kas aicina apkarot galējo nabadzību, ziedojot 16 ļoti efektīvām labdarības iniciatīvām.
  • Good Ventures — privāta filantropiska biedrība, ko līdzdibinājis Dastins Moskovics (Dustin Moskovitz) un Kari Tuna (Cari Tuna),[66] kas ir cieši saistīta ar GiveWell.[67]
  • Innovations for Poverty Action — bezpeļņas pētniecības organizācija, kas veikusi rūpīgus nejaušinātus, kontrolētus pētījumus vairākos pasākumos, ko ieteikuši GiveWell, piemēram, attārpošanā, malārijas tīklu izdalē un beznosacījuma naudas pārskaitījumos.
  • Future of Humanity Institute — pētniecības centrs, kas cenšas paredzēt un novērst riskus, kas apdraud civilizācijas pastāvēšanu.

Ieteiktās labdarības iniciatīvas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labdarības izvērtētājs GiveWell iesaka šādas labdarības iniciatīvas:[68]

  • Against Malaria Foundation (AMF),
  • Schistosomiasis Control Initiative (SCI),
  • GiveDirectly,
  • Deworm the World Initiative (DtWI).

No šīm labdarības iniciatīvām AMF, SCI un DtWI iesaka arī Giving What We Can.

Sociālās kustības vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Idejas, kurās balstās efektīvais altruisms, ir bijušas zināmas praktiskajā ētikā (angļu val. — applied ethics), it īpaši konsekvenciālisma ētikā ilgu laiku, un tikušas atspoguļotas tādu filozofu kā Pītera Singera (Peter Singer) un Pītera Ungera (Peter Unger) darbos. Taču par kustību ar nosaukumu "efektīvais altruisms" tā kļuvusi tikai 2000. gadu beigās.[69]

Trīs agrākās organizācijas, kas iemiesojušas efektīvā altruisma ideālus, ir:

  • Labdarības iniciatīvu izvērtētājs GiveWell — 2007. gadā dibinājis Holdens Karnovskis (Holden Karnofsky) un Eli Hasenfelds (Elie Hassenfeld) ar mērķi izvērtēt labdarības iniciatīvas, lai noskaidrotu labākās ziedošanas iespējas.
  • Giving What We Can — 2009. gada novembrī dibinājis Tobijs Ords (Toby Ord) un Viljams Makaskils (William MacAskill) ar mērķi izveidot cilvēku kopienu, kas apņemtos ziedot ievērojamu daļu savu mūža ienākumu, lai mazinātu globālo nabadzību.
  • 80,000 Hours — 2011. gada oktobrī dibinājis Viljams Makaskils (William MacAskill) un Bendžamins Tods (Benjamin Todd) ar mērķi sniegt karjeras izvēles padomus cilvēkiem, kas vēlas maksimizēt savas dzīves pozitīvo sociālo ietekmi.

Pēc Viljama Makaskila (William MacAskill) teiktā, nosaukums "efektīvais altruisms" tika ieviests vēlīnā 2011. gadā, kad "Centre for Effective Altruism" (CEA) tika izvēlēts kā nosaukums jumtorganizācijai, zem kuras darbotos Giving What We Can un 80,000 Hours.[70] Šis lielākoties bija iekšēji lietots nosaukums, taču tie, kas sekoja līdzīgai pieejai, sāka arvien vairāk izmantot nosaukumu un identificēties kā "efektīvie altruisti".[70][71] Pīters Singers (Peter Singer) uzstājās ar TED runu par efektīvo altruismu 2013. gada martā, kas radīja ieinteresētības uzplūdumu par terminu un ideju.[72]

Efektīvo altruistu konference tikusi organizēta katru gadu kopš 2013. gada, kad Leverage Research uzsāka "Efektīvā altruisma samitu" (Effective Altruism Summit).[73][74]

2015. gadā par efektīvo altruismu kopā tika izdotas 4 grāmatas.[75] Pirmā no tām bija "The Most Good You Can Do", ko sarakstījis ievērojamais filozofs Pīters Singers (Peter Singer) un recenzējis Nikolass Kristofs (Nicholas Kristof) žurnālā "The New York Times".[76] Otrā grāmata bija Viljama Makaskila (William MacAskill) "Doing Good Better", kuru recenzējis LinkedIn līdzdibinātājs Reids Hofmans (Reid Hoffman).[77]

Ievērojami atbalstītāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pīters Singers

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filozofs Pīters Singers (Peter Singer) ir sarakstījis vairākas grāmatas, kuras ir saistītas ar efektīvo altruismu, ieskaitot:

  • 1972. gada publikāciju "Famine, Affluence and Morality", kurā viņš norāda, ka cilvēkiem ir pienākums palīdzēt grūtībās nonākušajiem:

Ja tas ir mūsu spēkos novērst kaut kā slikta notikšanu, tādējādi neziedojot neko ar salīdzināmu morālu svarīgumu, no morāles skatpunkta mums to vajadzētu darīt.[27]

  • Grāmatu "The Life You Can Save", kurā tiek argumentēts, ka cilvēkiem vajadzētu izmantot labdarības izvērtējumus, lai noskaidrotu, kā ziedot pēc iespējas efektīvāk.[78]
  • Grāmatu "The Most Good You Can Do", kurā tiek skaidrota efektīvā altruisma sociālā kustība un filozofiskā pieeja, kā arī tiek argumentēts tai par labu.

Viņš ir dibinājis efektīvā altruisma bezpeļņas organizāciju, ko arī sauc "The Life You Can Save", kas aicina ziedot efektīvām labdarības iniciatīvām. Viņš ir Giving What We Can biedrs un Animal Charity Evaluators valdes loceklis, kā arī ziedo vismaz 33% savu ienākumu vairākām efektīvām labdarības iniciatīvām.[79][80][81][82]

Tobijs Ords

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tobijs Ords (Toby Ord) ir Oksfordas Universitātes ētiķis. Viņš atbalsta konsekvenciālismu jeb seku ētiku un interesējas par globālo nabadzību un katastrofiskiem riskiem.[83] Viņš ir līdzdibinājis organizāciju Giving What We Can, kas aicina cilvēkus ziedot 10% no saviem ienākumiem labdarības iniciatīvām. Viņš pārtiek no £ 18 000 (21 000 eiro) gadā un atlikušo naudu ziedo labdarībai.[84]

Viljams Makaskils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viljams Maksaskils (William MacAskill) ir asociētais profesors filozofijā Oksfordas Universitātē. Viņš ir 80,000 Hours līdzdibinātājs un prezidents,[85] līdzdibinātājs un viceprezidents Giving What We Can[86] un autors grāmatai "Doing Good Better: Effective Altruism and a Radical New Way to Make a Difference". Makaskils ir solījis ziedot visus līdzekļus, kurus viņš nopelna virs $ 35 000 gadā (koriģējot atbilstoši inflācijai un dzīves izmaksām), organizācijām, kuras, pēc viņa uzskatiem, panāks vislielāko labumu.[87]

Kritika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liela daļa efektīvā altruisma kritikas līdzinās tai, kas vēsturiski izteikta pret dažādām utilitārisma formām. Tiek apšaubīta spēja pilnā un precīzā apmērā aprēķināt jebkuras rīcības sekas, jo mēs ļoti ierobežoti spējam paredzēt nākotni.

Liela daļa mūsdienu domstarpību par efektīvo altruismu ir saistīta ar ideju, ka var būt ētiski doties augsti pelnošā karjerā potenciāli neētiskās industrijās, ja tas ļauj ziedot vairāk naudas. Deivids Brukss (David Brooks), "The New York Times" žurnālists, ir kritizējis efektīvos altruistus, kas praktizē pelnīšanas stratēģiju, lai ziedotu, tas ir, doties pelnošā karjerā, lai ziedotu vairāk naudas. Viņš uzskata, ka lielākā daļa, kas strādā finanšu un citās augsti atalgotās industrijās, vērtē naudu savtīgu iemeslu dēļ, tāpēc šādu cilvēku vidū efektīvie altruisti kļūtu mazāk altruistiski.[88] Citi efektīvie altruisti arī min šādu iespēju, tāpēc tie cenšas samazināt šo risku caur tiešsaistes kopienām un publiskiem solījumiem.[89] Brukss arī apšauba, vai pret bērniem tālākās valstīs vajadzētu izturēties ar līdzvērtīgu morālo vērtību kā pret tuvāk esošiem bērniem. Viņš apgalvo, ka morālei vajadzētu būt "iekšēji cildinošai", kas ir līdzīgi tikumu ētikai.[88]

Ziņu žurnālā "The Week" Paskāls Emanuels Gobri (Pascal-Emmanuel Gobry) apšaubījis, vai efektīvais altruisms spētu mainīt pasauli, apgalvojot, ka tas nav objektīvs skatījums uz filantropijas vērtību, bet tās vietā efektīvais altruisms esot metode ar pārlieku daudz filozofiskiem pieņēmumiem.[90]

Žurnālā "Stanford Social Innovation Review" Kens Bergers (Ken Berger) un Roberts Penna (Robert Penna) no Charity Navigator apgalvo, ka efektīvie altruisti izvēlas pāris mērķus kā ievērības cienīgus un pārējos pasludina par "vērtīgu resursu izniekošanu."[91] Viljams Makaskils (William MacAskill) atbildējis šajā pašā žurnālā, aizstāvot ideju par dažādu labdarības iniciatīvu efektivitātes izvērtēšanu.[92]

Žurnālā "Jacobin" Metjū Snovs (Mathew Snow) raksta, ka efektīvais altruisms lūdz indivīdus izmantot savu naudu, lai sagādātu nepieciešamāko tiem, kuriem to izmisīgi vajag, bet tas neko nesaka par sistēmu, kura nosaka, kā nepieciešamākās preces tiek ražotas un izplatītas.[93]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Dylan Matthews. «You have $8 billion. You want to do as much good as possible. What do you do?». Vox, 2015. gada 24. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 27. aprīlis.
  2. ↑ «The Global Priorities Project | Prioritisation and policy research». Global Priorities Project. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 25. jūlijā.
  3. ↑ Helen Walters. «The why and how of effective altruism: Peter Singer’s talk visualized». TED Blog.
  4. ↑ «Cari Tuna and Dustin Moskovitz: Young Silicon Valley billionaires pioneer new approach to philanthropy». The Washington Post. 2014. gada 26. decembris.
  5. ↑ Derek Thompson. «The Greatest Good». The Atlantic, 2015. gada 15. jūnijs.
  6. ↑ «Peter Singer: "The Most Good You Can Do" | Talks at Google». YouTube.
  7. ↑ «Effective Altruist Groups». Effective Altruism Hub. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. decembrī. Skatīts: 2015. gada 4. decembris.
  8. ↑ «Organizations». Effective Altruism. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 4. decembris.
  9. ↑ Dylan Matthews. «You have $8 billion. You want to do as much good as possible. What do you do?». Vox, 2015. gada 24. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 4. augusts.
  10. ↑ Holden Karnofsky. «Strategic Cause Selection». The GiveWell Blog. GiveWell. Skatīts: 2013. gada 22. jūnijs.
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 William MacAskill. «What is Effective Altruism?». Practical Ethics blog, 2013. gada 20. maijs. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  12. ↑ «Causes». 80,000 Hours. Centre for Effective Altruism. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 22. jūnijs.
  13. ↑ «GiveWell Labs Overview». GiveWell.
  14. ↑ Institute for Health Metrics and Evaluation, "Global Burden of Disease Study 2010", The Lancet, December 14, 2012
  15. ↑ World Health Organization, "Global Burden of Disease"
  16. ↑ «GiveWell».
  17. ↑ «Poverty Action Lab». Skatīts: 2011. gada 24. jūnijs.
  18. ↑ «Innovations for Poverty Action». Skatīts: 2011. gada 24. jūnijs.
  19. ↑ «Your dollar goes further when you fund the right program». GiveWell.
  20. ↑ 20,0 20,1 «Your Dollar Goes Further Overseas». GiveWell.
  21. ↑ Learnvest, "Why Your Charitable Donations Probably Aren't Doing Much Good", Forbes, December 14, 2012
  22. ↑ Ben Hoskin. «Problems with "Overhead Costs" as a metric». Giving What We Can. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-03. Skatīts: 2015. gada 9. augusts.
  23. ↑ Holden Karnofsky. «The worst way to pick a charity». Givewell. Skatīts: 2015. gada 9. augusts.
  24. ↑ Dan Palotta. «The way we think about charity is dead wrong» (Video). TED.com, March 2013.
  25. ↑ Courtney, Jonathan. «Book Review: It Ain't What you Give It's the Way you Give it». Giving What We Can, 2013. gada 24. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2016. gada 20. jūlijs.
  26. ↑ «Room for More funding». GiveWell.
  27. ↑ 27,0 27,1 27,2 27,3 «Famine, Affluence, and Morality» (PDF). 1972. 231. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-11-06. Skatīts: 2011-05-23.
  28. ↑ «Animal Charity Evaluators».
  29. ↑ Milanovic. The Haves and the Have-nots, 2011. ISBN 9780465019748.
  30. ↑ Donna Rosato, Grace Wong. «Best jobs for saving the world». CNN, November 2011. Skatīts: 2013-02-28.
  31. ↑ Aimee Hosler. «10 "helping" professions and how to train for them». Schools.com, 2011. gada 14. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-02-15. Skatīts: 2013-02-28.
  32. ↑ Benjamin J. Todd. «Just What Is 'Making a Difference'? - Counterfactuals and Career Choice». 80,000 Hours. Centre for Effective Altruism. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. augustā. Skatīts: 2013. gada 17. jūlijs.
  33. ↑ Todd, Benjamin. Which ethical careers make a difference? (Master's thesis).
  34. ↑ William MacAskill. «Replaceability, Career Choice, and Making a Difference». Ethical Theory and Moral Practice, 2013.
  35. ↑ «Room for more funding». GiveWell. Skatīts: 2016-07-18.
  36. ↑ «Key Concepts for Assessing Charities». Giving What We Can. Skatīts: 2016-07-18.
  37. ↑ «Organization Evaluation Criteria Summary». Animal Charity Evaluators. Skatīts: 2016-07-18.
  38. ↑ Jacob Pekarek. «Disinformation, Death, and DALYs: A Report on the Cost-Effectiveness of Charities and Charitable Interventions». The Expositor, 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 7. decembrī. Skatīts: 2016. gada 25. jūlijā.
  39. ↑ Caroline Preston. «When It Comes to Donations, Is It Possible to Have Too Much?», 2010. gada 23. jūlijs. Skatīts: 2012. gada 9. decembris.
  40. ↑ Linch Zhang. «How Can You do the Most Good with Your Charitable Giving? This Expert’s Answers Might Surprise You», 2016-06-21. Skatīts: 2016-07-18.
  41. ↑ Benjamin Todd. «How to assess the impact of a career». 80,000 Hours, 2013. gada 25. jūlijs. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  42. ↑ «Guide Dogs of America». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. augustā. Skatīts: 2016. gada 25. jūlijā.
  43. ↑ «Helen Keller International». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 22. jūlijā.
  44. ↑ Tina Rosenberg, "Putting Charities to the Test", The New York Times, December 5, 2012
  45. ↑ Robert Wiblin. «Effective altruists love systemic change». 80,000 Hours. Skatīts: 2015. gada 30. augusts.
  46. ↑ «Wild animal suffering». Animal Charity Evaluators. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. maijā. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  47. ↑ David Pearce. «Antispecism & Compassionate Stewardship» (angļu). YouTube. Skatīts: 2016-05-26.
  48. ↑ David Pearce. «The Antispeciesist Revolution» (angļu). Institute for Ethics and Emerging Technologies, 2013. Skatīts: 2016-05-26.
  49. ↑ Nick Bostrom. «Astronomical Waste: the Opportunity Cost of Delayed Technological Development», 2003.
  50. ↑ Nick Beckstead. «Research», 2015. gada 11. aprīlis.
  51. ↑ Nick Bostrom. «Existential Risks - Analyzing Human Extinction Scenarios and Related Hazards», 2001.
  52. ↑ Katja Grace. «Conversation with Paul Christiano on Cause Prioritization Research». 80,000 Hours, 2014. gada 20. augusts. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  53. ↑ Nico Pitney. «That Time A Hedge Funder Quit His Job And Then Raised $60 Million For Charity». Huffington Post, 2015. gada 26. marts. Skatīts: 2015. gada 27. aprīlis.
  54. ↑ Holden Karnofsky. «Effective Altruism». GiveWell, 2013. gada 13. augusts. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  55. ↑ Holden Karnofsky. «Organizations promoting generous, effective giving», 2015. gada 8. janvāris. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  56. ↑ Holden Karnofsky. «Announcing GiveWell Labs». GiveWell, 2011. gada 8. septembris. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  57. ↑ Holden Karnofsky. «GiveWell and Good Ventures». GiveWell, 2012-06-28.
  58. ↑ Holden Karnofsky. «Open Philanthropy Project (formerly GiveWell Labs)». GiveWell, 2014. gada 20. augusts. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  59. ↑ Javier Espinoza. «Small Sacrifice, Big Return». Wall Street Journal, 2011. gada 28. novembris. Skatīts: 2014. gada 12. marts.
  60. ↑ «Our History». 2016. gada 25. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 26. augustā. Skatīts: 2016. gada 25. jūlijā.
  61. ↑ «Our sources». Giving What We Can. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-12-14. Skatīts: 2012-12-09.
  62. ↑ «Raising for Effective Giving». Skatīts: 2014. gada 8. septembris.
  63. ↑ «Poker and Charity: Raising for Effective Giving (REG)». twoplustwo.com. Skatīts: 2014. gada 8. septembris.
  64. ↑ «Effective Giving». Skatīts: 2014. gada 8. septembris.
  65. ↑ «REG: Plans and fundraiser for 2016 - Raising for Effective Giving». Raising for Effective Giving (English). Skatīts: 2016-02-17.
  66. ↑ Ben Gose. «A Facebook Co-Founder and His Wife Use Effective Altruism to Shape Giving». Chronicle of Philanthropy, 2013. gada 3. novembris. Skatīts: 2014. gada 25. marts.
  67. ↑ Holden Karnofsky. «GiveWell and Good Ventures». GiveWell. Skatīts: 2015. gada 27. jūnijs.
  68. ↑ «Top charities». GiveWell. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  69. ↑ Peter Singer. «The Most Good You Can Do». The Life You Can Save, 2015. gada 1. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. augustā. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  70. ↑ 70,0 70,1 William MacAskill. «The history of the term 'effective altruism'». The Effective Altruism Forum, 2014. gada 11. marts. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  71. ↑ «Effective Altruists». Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  72. ↑ «Peter Singer: The why and how of effective altruism». TED Talks. 2013. gada 1. marts. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  73. ↑ «Peter Thiel's Keynote - Effective Altruism Summit 2013». Exponential Times. 2013. gada 8. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. augustā. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  74. ↑ «Jaan Tallinn's Keynote - Effective Altruism Summit 2013». Exponential Times. 2013. gada 13. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. augustā. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  75. ↑ Niel Bowerman. «Marketing Effective Altruism: What can we expect from book sales?». The Effective Altruism Forum, 2015. gada 10. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  76. ↑ Nicholas Kristof. «The Trader Who Donates Half His Pay». The New York Times, 2015. gada 4. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  77. ↑ Reid Hoffman. «Compassionate Utilitarianism: Balancing the head and the heart in the pursuit of philanthropy». LinkedIn, 2015. gada 10. septembris. Skatīts: 2015. gada 12. septembris.
  78. ↑ Peter Singer. The Life You Can Save: Acting now to end world poverty. New York : Random House, 2009.
  79. ↑ «List of Members». Skatīts: 2015-02-18.
  80. ↑ «Board of Directors». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-23. Skatīts: 2014-09-19.
  81. ↑ «How to Live an Ethical Life». Big Think. Skatīts: 2014. gada 31. decembris.
  82. ↑ «Peter Singer's Effective Altruist Profile». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-03-20. Skatīts: 2015-05-15.
  83. ↑ Toby Ord. «Academic Site». A Mirror Clear. Skatīts: 2013. gada 2. marts.
  84. ↑ Tom Geoghegan. «Toby Ord: Why I'm giving £1m to charity». BBC News, 2010. gada 13. decembris. Skatīts: 2013. gada 2. marts.
  85. ↑ «Meet the Team». Skatīts: 2015-11-26.
  86. ↑ «The Team». Skatīts: 2015-11-26.
  87. ↑ «Should You Give Away 60%». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-12. Skatīts: 2016-04-07.
  88. ↑ 88,0 88,1 David Brooks. «The Way to Produce a Person». The New York Times, 2013. gada 3. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 7. jūlijs.
  89. ↑ «FAQ». 80,000 Hours. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. novembrī. Skatīts: 2012. gada 29. oktobrī.
  90. ↑ Pascal-Emmanuel Gobry. «Can Effective Altruism really change the world?». The Week, 2015. gada 16. marts. Skatīts: 2015. gada 21. marts.
  91. ↑ Ken Berger, Robert Penna. «The Elitist Philanthropy of So-Called Effective Altruism». Stanford Social Innovation Review, 2013. gada 25. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. novembrī. Skatīts: 2013. gada 26. novembris.
  92. ↑ William MacAskill. «What Charity Navigator Gets Wrong About Effective Altruism». Stanford Social Innovation Review, 2013. gada 3. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. decembrī. Skatīts: 2013. gada 3. decembris.
  93. ↑ Mathew Snow. «Against Charity». Jacobin, 2015. gada 25. augusts. Skatīts: 2015. gada 3. decembris.

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Efektīvais_altruisms&oldid=4174954"