Pāriet uz saturu

Ernsts Kaltenbrunners

Vikipēdijas lapa
Ernsts Kaltenbrunners
Ernst Kaltenbrunner
Ernsts Kaltenbrunners
Personīgā informācija
Dzimis 1903. gada 4. oktobrī
Rīde Inkreisā, Austroungārija
(Karogs: Austrija Austrija)
Miris 1946. gada 16. oktobrī (43 gadi)
Nirnberga, ASV okupācijas zona Vācijā
(Karogs: Vācija Vācija)
Nodarbošanās valsts darbinieks

Ernsts Kaltenbrunners (vācu: Ernst Kaltenbrunner; dzimis 1903. gada 4. oktobrī, miris 1946. gada 16. oktobrī) bija Austrijā dzimis nacistiskās Vācijas valsts darbinieks. SS obergrupenfīrers. No 1943. līdz 1945. gadam bija SS Reiha Galvenās drošības pārvaldes (SS-Reichssicherheitshauptamt) vadītājs.

Dzimis advokāta ģimenē. Mācījies Lincas ģimnāzijā. Vēlāk studēja tieslietas Grācas universitātē. Vēlāk strādājis juridiskajā birojā Zalcburgā, bet jau gadu vēlāk atvēries pats savu biroju Lincā. 1930.gadā iestājies NSDAP un 1931. gadā kļuvis par SS biedru.

Par atentāta plānošanu pret Austrijas premjerministru 1934. gadā bijis ieslodzījumā cietumā kopā ar vairākiem citiem nacistu partijas biedriem. Cietumā organizējis badastreiku kā rezultātā valdība piekrita atbrīvot 490 ieslodzītos NSDAP biedrus. 1935. gadā atkārtoti arestēts aizdomās par valsts nodevību. Šī apsūdzība gan vēlāk tika atsaukta, tomēr pavadījis cietumā 6 mēnešus un zaudējis advokāta licenci.

No 1935. gada izvirzījās par Austrijas SS vadītāju. Viens no Austrijas anšlusa galvenajiem realizētājiem. II pasaules kara laikā bijis viens no tolaik nacistu kontrolētā Interpol vadītājiem. 1943. gada janvārī ieņēma Reiha Galvenās drošības pārvaldes priekšnieka amatu Prāgā nogalinātā Reinharda Heidriha vietā, un saglabāja to līdz kara beigām. Sevišķi ietekmīgs kļuva pēc 20. jūlija puča sagrāves, kad ieguva tiešu pieeju Hitleram. Kļuva par galveno puča izmeklētāju. Vainīgie dŗīz tika noskaidroti un rezultātā vairāk kā 5000 cilvēku tika sodīti ar nāvi vai ieslodzīti konentrācijas nometnēs. Kara laikā vairākas reizes devies inspekcijas vizītēs uz Mathauzenes koncentrācijas nometni.

Amerikāņu patruļa viņu arestēja netālu no Altauzē, Austrijā, 1945. gada 12. maijā, kur viņš slēpās nomaļā kalnu namiņā ar viltotu identitāti. Tiesāts Nirnbergas prāvā un tās laikā noliedzis visas sev izvirzītās apsūdzības. Uzstājis, ka visi dokumenti ar viņa parakstu ir viltoti un, ka visus lēmumus par represijām un holokaustu pieņēmis Himlers. Prāvas beigās atzīts par vainīgu kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci un sodīts ar nāvi pakarot.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]